Pēc mazgātavas aizmugurējie lukturi aizsvīst: kad tas ir normāli, bet kad gaidāms dārgāks remonts

No mazgātavas izbraucat ar tīru automobili, saule skaisti atspīd no virsbūves, taču, paskatoties uz aizmuguri, noskaņojums pēkšņi mainās: luktura iekšpusē redzamas sīkas ūdens lāses. No ārpuses tas ir sauss, stikls nav ieplaisājis, bet izskatās tā, it kā luktura korpusā būtu ieliets ūdens. Šādu ainu daudzi pamana tieši pēc intensīvākas mazgāšanas vai brauciena lietū.

Pirmā doma parasti nav patīkama – vai jau būs vajadzīgs jauns lukturis? Aizmugurējie lukturi nav tikai dekoratīva detaļa: tajos atrodas spuldzes vai gaismas diodes, savienotāji, bet modernākos automobiļos – arī vadības elektronika. Tomēr ne katra aizsvīšana nozīmē bojājumu, lai gan ir pazīmes, kuras noteikti nevajadzētu ignorēt.

Atšķirība slēpjas ne tikai tajā, vai lukturis ir aizsvīdis, bet arī tajā, kā tas izskatās pēc dažām stundām vai dažiem braucieniem. Īslaicīgs mitrums var būt parasta fizikas parādība, bet ūdens uzkrāšanās apakšā jau liecina, ka hermētiskums vairs nav tāds, kādam tam vajadzētu būt.

Pāris pilienu pēc mazgātavas vēl nav spriedums

Lukturis nav pilnībā hermētiska burka. Mainoties temperatūrai, tajā esošais gaiss izplešas un saraujas, tāpēc daudzās konstrukcijās ir izveidotas ventilācijas atveres. Caur tām iekšpusē var iekļūt mitrāks gaiss, īpaši tad, kad sakarsis automobilis mazgātavas ūdens ietekmē pēkšņi atdziest.

Ja uz caurspīdīgā vāciņa iekšējās puses parādījās viegla migla vai atsevišķi sīki pilieni, bet vēlāk tie pazuda, parasti panikai nav pamata. Saulē novietots automobilis vai ilgāks brauciens ar ieslēgtiem lukturiem nedaudz sasilda korpusu, gaiss cirkulē un mitrums izzūd. Dažkārt tam vajadzīgas nevis desmit minūtes, bet viena vai vairākas sausas dienas.

Šeit ir svarīgi nemēģināt lukturi “glābt”, urbjot korpusā caurumus vai lejot iekšā nejaušus līdzekļus mitruma uzsūkšanai. Šādi risinājumi var tikai sabojāt ventilāciju un pavērt ceļu vēl lielākam ūdens daudzumam. Normālam lukturim jāizžūst pašam, nevis jābūt pārveidotam garāžas eksperimentos.

Kad migla pārvēršas ūdenī un sākas problēma

Bažas vajadzētu radīt lieliem pilieniem, notecējušām svītrām vai, vēl sliktāk, apakšā uzkrātam ūdenim. Ja lukturis pēc mazgātavas vai lietus joprojām paliek slapjš, lai gan automobilis vairākas dienas ir braucis sausā laikā, visticamāk, mitrums vairs neiekļūst tikai parastās gaisa apmaiņas ceļā. Tad vērts meklēt bojātu blīvējuma šuvi, plaisu, atslābušu vāciņu vai nenoblīvētu spuldzes savienojumu.

Iemesls var būt arī pavisam vienkāršs: mainot spuldzi, aizmugurējais vāciņš uzlikts neprecīzi vai arī tā blīve ir nodilusi. Pēc neliela ceļu satiksmes negadījuma vai neuzmanīgas bagāžnieka aizvēršanas dažkārt rodas ar neapbruņotu aci grūti pamanāma korpusa plaisa. Augstspiediena ūdens strūkla mazgātavā šādu vietu ātri “atrod”.

Sliktākā pazīme ir tad, kad vienlaikus pats apgaismojums sāk darboties nepareizi. Mirgojoša spuldze, paziņojums automobiļa panelī, oksidējušies kontakti vai ūdens plankumi pie savienojuma liecina, ka vilcināties nevajadzētu. Mitrums var sabojāt ne tikai vienu spuldzi: dažos lukturos elektronika ir integrēta, tāpēc neliels hermētiskuma zudums ilgtermiņā kļūst par krietni dārgāku remontu.

Pēc mazgātavas aizmugurējie lukturi aizsvīst: kad tas ir normāli, bet kad gaidāms dārgāks remontsAttēls: Unsplash / Almas Salakhov

Vienam tā ir kosmētiska problēma, citam – drošības jautājums

Vadītājs, kurš ar automobili galvenokārt pārvietojas pilsētā, ilgstoši var nepamanīt, ka aizmugurējais lukturis pastāvīgi ir mitrs. Taču tumšā, lietainā vakarā vājāk degošs bremžu vai pagrieziena signāls kļūst nevis par estētikas, bet gan redzamības jautājumu. Aiz muguras braucošajam cilvēkam ir skaidri jāredz, ko automobilis dara, īpaši tad, kad ceļš ir slapjš un satiksme nervoza.

Ģimenei ar bērniem vai vadītājam, kurš daudz ceļo, nepatīkami ir arī tas, ka problēma bieži atklājas neērtā brīdī. Sākumā šķiet, ka atliek tikai pagaidīt, līdz lukturis nožūs, bet pēc dažām nedēļām izdegusi spuldze vai parādījies kļūmes paziņojums izjauc plānus tieši pirms došanās ceļā. Vecākā automobilī var pietikt ar vāciņa nomaiņu vai blīvējuma salabošanu, taču jaunāka modeļa lukturis dažkārt maksā krietni vairāk, nekā cerēts.

Arī servisam tas nav viens universāls darbs. Dažkārt pietiek pārbaudīt vāciņus, ventilācijas kanālus un savienojumus, izžāvēt lukturi un nomainīt nodilušo blīvi. Citos gadījumos izrādās, ka bojāts pats korpuss vai arī tas iepriekš remontēts nekvalitatīvi, tāpēc blīvējums noturas tikai līdz pirmajai kārtīgajai mazgāšanai.

Pirms jauna luktura iegādes vērts veikt vienkāršu pārbaudi

Vispirms nesteidzieties novērtēt lukturi uzreiz pēc izbraukšanas no mazgātavas. Notīriet automobili, novietojiet to sausā vietā un vērojiet, vai kondensāts tuvāko braucienu laikā samazinās. Ja lukturis izžūst un iekšpusē ūdens neuzkrājas, tas vairāk līdzinās īslaicīgām temperatūras un mitruma izmaiņu sekām.

Ja mitrums paliek, pārbaudiet, vai aizmugurējie vāciņi ir cieši aizvērti, vai nav bojātas spuldžu vietas un vai uz caurspīdīgās daļas un šuvēm nav plaisu. Nav nepieciešams liet ūdeni uz luktura, mēģinot pašiem atrast caurumu – tā var tikai radīt vēl lielākas problēmas. Gudrāk ir aizbraukt uz servisu, kur varēs pārbaudīt hermētiskumu un elektriskos savienojumus.

Vadītājam ir lietderīgi piefiksēt, kad problēma atkārtojas: tikai pēc mazgātavas, pēc lietus vai pastāvīgi. Tas palīdz saprast, vai runa ir par īslaicīgu aizsvīšanu vai ūdens iekļūšanu, kā arī atvieglo meistara darbu. Savukārt, pērkot lietotu automobili, aizsvīdušiem lukturiem nevajadzētu būt sīkumam, ko pārdevējs pavada ar vārdiem “tas ir no laikapstākļiem”, bet gan punktam, kuru vērts pārbaudīt rūpīgāk.

Tīram automobilim pēc mazgātavas nevajadzētu atstāt vadītāju ar jaunām galvassāpēm. Viegla migla lukturī var pazust tikpat ātri, cik radusies, taču ūdens, kas paliek iekšpusē, pats no sevis nekur nepazudīs – tas klusi meklē, ko vēl varētu sabojāt.