Pēc 7 dienām bez elektrības es sapratu vienu lietu: mūsdienīga māja bez rezerves barošanas kļūst tikai par skaistu kasti

Septiņas dienas bez elektrības ļoti ātri maina attieksmi pret ērtu dzīvi. Sākumā vēl domā, ka tas ir tikai uz laiku: tūlīt salabos, tūlīt atbrauks brigādes, tūlīt atkal iedegsies gaisma, ieslēgsies ledusskapis, sāks rūkt siltumsūknis, uzlādēsies tālruņi. Bet, kad paiet nevis dažas stundas, bet dažas diennaktis, tu sāc saprast, cik daudz mūsdienīgā mājā balstās uz vienu lietu – elektrību.

Manā mājā nav krāsniņas. Nav vecas podiņu krāsns, ko varētu iekurt, kad ārā plosās vētra, bet tīklā valda klusums. Nav alternatīva siltuma avota. Tāpat kā daudzās jaunākās mājās, viss ir ērti, skaisti, ekonomiski, bet viss ir atkarīgs no elektrības: siltumsūknis, ūdensapgādes sistēma, ledusskapis, internets, apgaismojums, vārti, signalizācija, virtuves tehnika, lādētāji, pat visvienkāršākā sajūta, ka māja ir dzīva.

Pēc tās nedēļas man pietika. Es nolēmu, ka vairs nevēlos sēdēt un gaidīt, kamēr kāds kaut kur atjaunos līniju. Es iegādājos 8 kW benzīna ģeneratoru. Tas maksāja aptuveni 1000 eiro. Ne pati lētākā rotaļlieta, bet pēc septiņām dienām bez elektrības šāda summa sāk izskatīties nevis pēc greznības, bet gan pēc apdrošināšanas pret ļoti nepatīkamu scenāriju.

Kāpēc tikai sveces un ārējais akumulators problēmu neatrisina

Kamēr elektrības nav dažas stundas, viss šķiet vienkārši. Aizdedz sveci, ieslēdz tālruņa lukturīti, uzvāri tēju uz tūristu plītiņas, pajoko, ka vakars ir kā laukos. Bet pēc diennakts šī romantikas smarža pazūd. Ledusskapis sāk sasilt, saldētavā esošā pārtika kļūst par problēmu, tālruņi jālādē automašīnā, bet, ja māju apsilda ar elektrību vai siltumsūkni, tad sākas īsts satraukums.

Mūsdienīgas mājas bieži tiek būvētas tā, it kā elektrība būtu pašsaprotama lieta. Hermētiski logi, laba izolācija, siltumsūkņi, rekuperatori, elektronika, automātika – viss ir lieliski, kamēr ir barošana. Bet, kad tās nav, izrādās, ka mājai bez elektrības nav rezerves plāna. Tā var būt A++ klases, skaista, silta un dārga, bet pēc dažām dienām bez barošanas tā kļūst atkarīga no laikapstākļiem, laika un tavas pacietības.

Tieši tāpēc ģenerators man kļuva nevis par „vīrišķīgu rotaļlietu”, bet gan par normālu drošības risinājumu. Īpaši tāpēc, ka pēdējos gados redzam vētras, vējus, nolauztus kokus, pazūdošas līnijas, turklāt fonā pastāv arī kara risks reģionā. Nav jākrīt panikā, bet izlikties, ka nekas nevar notikt, arī ir naivi.

Ko es reāli izdarīju mājās

Pats ģenerators ir tikai puse no lietas. Nepietiek to iegādāties un nolikt garāžā. Ir nepieciešams ērts un drošs veids, kā to pieslēgt mājai. Tāpēc ārpusē ierīkoju vienfāzes kontaktligzdu ģeneratoram, kas ir aizsargāta pret lietu. Kopā ar visām kontaktligzdām, kabeli un uzstādīšanu tas man izmaksāja aptuveni 250 eiro.

Doma ir vienkārša: pazūd elektrība, izvelku ģeneratoru, novietoju to ārā, pieslēdzu ierīkotajai ārējai pieslēgvietai, pārslēdzu māju uz ģeneratora barošanu, un man ir elektrība svarīgākajām lietām. Ne greznībai, nevis lai dzīvotu kā parastā dienā ar visām ierīcēm vienlaikus, bet lai darbotos apkure, ledusskapis, dažas lampas, tālruņu uzlāde, internets un nepieciešamā elektronika.

8 kW ģenerators šādai vajadzībai ir diezgan nopietns variants. Tas vairs nav mazs koferītis vienai tējkannai vai dažām spuldzītēm. Protams, tas nenozīmē, ka vienlaikus var ieslēgt visu, kam mājās ir vads. Elektriskā plīts, cepeškrāsns, boilers, žāvētājs un siltumsūknis kopā ātri parādītu robežas. Bet, ja rīkojies saprātīgi un pieslēdz slodzes atbilstoši vajadzībai, ar šādu ģeneratoru pietiek ļoti daudz kam.

Man vissvarīgākais bija siltumsūknis un mājas elektronika. Ja ārā ir auksts, siltums kļūst par pirmo jautājumu. Bet, ja mājās ir arī bērni, vecāki cilvēki vai vienkārši negribas, lai māja dažu diennakšu laikā atdziest, rezerves barošana rada milzīgu atšķirību.

Cik maksā tā izmantošana

Mans ģenerators patērē aptuveni 700 ml benzīna stundā. Tā nav bezmaksas elektrība un noteikti nav risinājums, lai mēnesi dzīvotu neatkarīgi. Ja ģenerators darbotos 10 stundas dienā, būtu nepieciešami aptuveni 7 litri benzīna. Ja benzīns maksā aptuveni 1,5 eiro litrā, šāda diena tikai degvielai izmaksātu aptuveni 10–11 eiro.

Bet šeit ir svarīgi saprast būtību: ģenerators nav ikdienas elektroenerģijas piegādātājs. Tas ir pagaidu risinājums gadījumam, kad alternatīva ir pilnīgs klusums mājās. Šādās dienās nav nepieciešams to turēt ieslēgtu 24 stundas diennaktī. Var darboties režīmos: dažas stundas sasildīt māju, uzlādēt ierīces, uzturēt ledusskapja darbību, paveikt nepieciešamos darbus un pēc tam izslēgt. Tā jau ir pavisam cita dzīve nekā sēdēt tumsā un rēķināt, cik ilgi vēl turēs tālruņa akumulators.

Protams, ir jābūt degvielas krājumiem. Bet arī šeit nevajag pārspīlēt. Benzīns noveco, tāpēc to nevar gadiem ilgi glabāt, kā pagadās. Visprātīgāk ir turēt dažus piemērotus traukus, glabāt tos droši, vēdināmā vietā, tālāk no uguns avotiem un periodiski atjaunot krājumus.

Vissvarīgākā ir drošība, jo šeit nav vietas improvizācijām

Ģenerators nav ierīce, ar kuru var rīkoties „kaut kā”. Pirmā lieta: tam jādarbojas ārā. Ne garāžā, ne priekštelpā, ne zem loga, ne šķūnītī. Benzīna ģenerators izdala oglekļa monoksīdu, un tā ir neredzama un ļoti bīstama viela. Tāpēc tam jāatrodas ārā, tālu no logiem, durvīm un ventilācijas atverēm.

Otra lieta – ģeneratoru nedrīkst pieslēgt mājas kontaktligzdai ar paštaisītu kabeli. Tas ir bīstami gan pašai mājai, gan elektriķiem, kuri var strādāt pie līnijām. Ir nepieciešams normāls risinājums ar pieslēgvietu, aizsardzības ierīcēm un pārslēgšanu, lai ģenerators nepievadītu elektrību atpakaļ elektrotīklā. Šādi darbi jāveic cilvēkam, kurš saprot elektroinstalāciju, nevis „kaimiņam, kurš reiz pieslēdza garāžu”.

Trešā lieta – slodzes. Pirms izmantošanas jāzina, ko ģenerators spēj darbināt un ko labāk neslēgt kopā. Siltumsūknis, sūkņi, kompresori un daži motori iedarbināšanas brīdī uz īsu laiku var pieprasīt vairāk jaudas nekā parastā darbības režīmā. Tāpēc ir vērts pārbaudīt konkrētās ierīces jaudu un iedarbināšanas slodzi. Labāk darbināt mazāk ierīču, bet stabili, nekā mēģināt apgādāt visu māju kā parastā dienā un brīnīties, kāpēc ģenerators smok.

Kāpēc tagad jūtos mierīgāk

Tagad, kad ārā ir ģeneratora kontaktligzda, kad zinu, kur atrodas kabelis, kur atrodas ģenerators un kā visu pieslēgt, mājās ir radusies pavisam cita sajūta. Ne tāpēc, ka es vēlētos izmantot ģeneratoru. Gluži pretēji – es ceru, ka tas būs vajadzīgs pēc iespējas retāk. Bet apziņa, ka elektrības pazušanas gadījumā neesmu pilnībā atkarīgs no situācijas, sniedz ļoti lielu mieru.

Tas ir īpaši svarīgi, dzīvojot mājā. Dzīvokļos cilvēkiem bieži ir centralizētā apkure, kaimiņi kāpņu telpā un vairāk kopējas infrastruktūras. Individuāla māja sniedz brīvību, bet vienlaikus uzliek atbildību. Ja pazūd elektrība, tā kļūst par tavu problēmu. Ja māja atdziest, tā ir tava māja. Ja nedarbojas siltumsūknis, ūdensapgādes sistēma vai ledusskapis, arī risinājumi jāmeklē pašam.

Pēc nedēļas bez elektrības es sapratu, ka rezerves barošanai vajadzētu būt tikpat normālai lietai kā dūmu detektoram vai ugunsdzēšamajam aparātam. Varbūt tas nebūs vajadzīgs gadiem. Bet, kad tas būs vajadzīgs, tas var izglābt ne tikai pārtiku saldētavā, bet arī siltumu mājā, saikni ar pasauli un ļoti daudz nervu.

Viss risinājums man izmaksāja aptuveni 1250 eiro: ģenerators – aptuveni 1000 eiro, ārējā pieslēgvieta ar kabeli un kontaktligzdām – aptuveni 250 eiro. Tā nav maza summa, bet pēc septiņām dienām bez elektrības tā izskatās pavisam citādi. Īpaši tad, kad saproti, ka mūsdienīgai mājai bez elektrības nav daudz rezerves variantu.

Ja mājās viss darbojas ar elektrību, ir vērts vismaz reizi mierīgi apsēsties un pajautāt sev: ko es darītu, ja elektrība pazustu nevis uz vakaru, bet uz nedēļu? Kur es uzlādētu tālruni? Kā es apsildītu māju? Kā es saglabātu pārtiku? Kā darbotos ūdensapgāde, internets, vārti, signalizācija?

Man atbilde pēc vētras kļuva ļoti skaidra. Ģenerators ārā nav greznība. Tas ir rezerves plāns dienai, kad ērtā dzīve pēkšņi izslēdzas ar vienu slēdzi.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!