Pēc Ritas vētras jau 19 dienas bez elektrības – bojājas pārtika, drēbes jāmazgā ar rokām: „Grūti“

Ir pagājušas jau 19 dienas kopš spēcīgās vētras, taču daļai Lietuvas iedzīvotāju ierastā dzīve vēl nav atgriezusies. Tiek ziņots, ka valstī bez elektrības joprojām palikuši aptuveni 600 abonentu. Aiz šī skaitļa slēpjas nevis statistika, bet konkrēti cilvēki, kuri gandrīz trīs nedēļas dzīvo bez ledusskapja, veļas mazgājamās mašīnas, normāliem sakariem un elementāras drošības sajūtas.

Viena no viņām ir Rita no Mičioņu ciema Anīkšču rajonā. Sieviete stāsta, ka bez elektrības ikdiena ātri pārvēršas cīņā par vienkāršām lietām. Pārtika bojājas, veļa jāmazgā ar rokām, bet tālruņus un citas nepieciešamās ierīces var uzlādēt tikai tad, kad tiek atvests ģenerators.

„Ar pārtiku ir grūti, man ir diabēts, pārtikai jābūt svaigākai. Kūpinātu [pārtiku] pērkam ilgākam laikam, dienai nopērkam, aiznesam uz pagrabu. Bet ilgi to neuzglabāsi,“ stāsta Rita.

Bez elektrības ciemā gandrīz viss apstājas

Lielpilsētas iedzīvotājam elektrības pazušana uz dažām stundām bieži nozīmē neērtības. Ciematos, īpaši attālākās vietās, tas var kļūt par nopietnu problēmu. Bez elektrības nedarbojas ledusskapji, veļas mazgājamās mašīnas, sūkņi, daļa apkures vai ūdensapgādes sistēmu, kā arī kļūst sarežģītāk uzturēt sakarus ar tuviniekiem un dienestiem.

Ritas situācija parāda, cik ātri vienkārša sadzīve kļūst nogurdinoša. Pārtika jāiegādājas nelielos daudzumos, jo to nav kur uzglabāt. Veļa jāmazgā ar rokām. Katra diena tiek plānota atkarībā no tā, vai būs iespēja uzlādēt tālruni, vai pietiks degvielas ģeneratoram un vai izdosies saglabāt vismaz nepieciešamos produktus.

Elektroapgādes atjaunošanu šādās vietās apgrūtina ne tikai paši bojājumi. Pēc vētras dažviet pārrauti vadi, izgāzti stabi, uz līnijām uzkrituši koki, bet brigādēm jānokļūst attālās vietās, kur darbi virzās lēnāk nekā pilsētās vai pie galvenajiem ceļiem.

Ģenerators palīdz, bet problēmu neatrisina

Vietējās kopienas un seniūnijas cenšas palīdzēt, taču pagaidu risinājumiem ir robežas. Iedzīvotājiem dažkārt tiek atvests ģenerators, taču tas nav pastāvīgs elektroapgādes avots. Nepieciešama degviela, tā jāpapildina, ģenerators jāuzrauga, un cilvēki paliek atkarīgi no tā, kad palīdzība atkal sasniegs ciemu.

Ritas vīrs Rimants saka, ka arī šāds risinājums kļūst par papildu rūpēm.

„Es nezinu, cik daudz benzīna vajag, atveda 5 litrus, vakarā, nākamajā dienā jāpapildina,“ viņš stāsta.

Šādās situācijās ļoti skaidri redzams, ka ģenerators var būt tikai pagaidu palīdzība. Tas ļauj kaut ko uzlādēt, uz īsu brīdi ieslēgt nepieciešamākās ierīces, taču neaizstāj normālu elektroapgādi. Īpaši tad, kad bez elektrības jādzīvo nevis vienu vai divas dienas, bet gandrīz trīs nedēļas.

Varas iestādes izvirza atbildības jautājumu

Ilgstošā elektroapgādes atjaunošana rada jautājumus arī politiķiem. Seima Enerģētikas komitejas locekļi aicina noskaidrot, vai iestādes un enerģētikas uzņēmumi bija pienācīgi sagatavojušies šāda mēroga ārkārtas situācijai.

Premjers atzina, ka iedzīvotājiem solītie termiņi nav izrādījušies pamatoti.

„Neviens no termiņiem nav izrādījies pamatots. Mēs nespējām tikt galā ar vētras sekām, tāpēc ļoti skaidri saku, ka šeit noteikti jāizvirza atbildības jautājums — ne tikai „ESO“ līmenī, bet arī grupas līmenī,“ teica premjers.

Enerģētikas nozares pārstāvji skaidro, ka vētras mērogs bija ārkārtējs. „Ignitis grupės“ vadītājs Dariuss Maištēns uzsvēra, ka iepriekš šāda veida situāciju nav bijis.

„Vēsturiski līdzīgu vētru nav bijis, 2024. gada mērogam „ESO“ izstrādāja investīciju plānu un programmu, kā sagatavoties, daļa no tās ir īstenota,“ komentēja D. Maištēns.

Tomēr daļai politiķu šādi skaidrojumi nešķiet pietiekami. Seima deputāts Aids Gedvilas situāciju novērtēja asi.

„Stratēģisks uzņēmums nenodrošina pašas nepieciešamākās lietas, ar kurām mēs saskaramies ikdienas dzīvē,“ viņš teica.

Tiek runāts par ģeneratoriem, pazemes kabeļiem un kokiem pie līnijām

Pēc šīs vētras arvien skaļāk tiek runāts, ka ar avārijas brigādēm vien nepietiek. Nepieciešami sistēmiski risinājumi, kas nākotnē palīdzētu ātrāk atjaunot elektroapgādi vai vispār samazinātu šādu bojājumu mērogu.

Starp apspriestajiem pasākumiem ir vairāk ģeneratoru, pazemes kabeļu ierīkošana virszemes līniju vietā, kā arī skaidrāka koku kopšanas kārtība elektrotīklu tuvumā. Tieši vētru laikā nogāztie koki un zari bieži pārrauj vadus, un tad remonts kļūst daudz sarežģītāks.

VERT vadītājs Renāts Pocijs pievērsa uzmanību arī koordinācijas problēmām starp iestādēm un pašvaldībām.

„Mēs redzam problēmu: atbrauc elektriķis un nevis remontē tīklu, bet zāģē kokus — tā ir problēma. Tikai 17 līgumi no 60 pašvaldībām ir parakstīti, problēma ir arī pašvaldību līmenī, jo nav panākta vienošanās,“ teica R. Pocijs.

Tas nozīmē, ka problēma nav tikai pārrauts vads vai nolūzis koks. Tā ir arī sagatavotība, atbildības sadale un iepriekš saskaņotas procedūras, kurām ārkārtas situācijā jādarbojas ātri.

Iedzīvotājiem iesaka fiksēt zaudējumus

Kamēr elektroapgāde tiek atjaunota, cietušajiem iedzīvotājiem iesaka fiksēt radušos zaudējumus. Ja pazudušās elektrības dēļ ir sabojājusies pārtika vai citas mantas, tās ieteicams nofotografēt, saglabāt pirkumu čekus un citus pierādījumus. Tas vēlāk var būt svarīgi, vēršoties pēc kompensācijām.

Tāpat ieteicams vērsties pašvaldībā pēc pagaidu palīdzības, sekot oficiālajai informācijai un paziņojumiem par darbu norisi. Tomēr cilvēkiem, kuri gandrīz trīs nedēļas dzīvo bez elektrības, šādi padomi izklausās tikai pēc daļas no risinājuma. Viņu galvenais jautājums ir vienkāršs: kad mājās atkal būs gaisma?

Ritas stāsts ir sāpīgs tāpēc, ka tas nav par neērtībām, bet par ilgstošu dzīvi avārijas režīmā. Vētra ir pagājusi, bet tās sekas dažiem cilvēkiem turpinās vēl šodien. Un, kamēr politiķi un iestādes skaidro atbildību, attālos ciemos cilvēki joprojām skaita ne tikai dienas bez elektrības, bet arī to, cik daudz pārtikas vēl nāksies izmest, cik daudz veļas mazgāt ar rokām un cik reižu būs jālūdz ģenerators.