Jauna ziemas prognoze Lietuvai: siltāks fons var maldināt, taču Arktikas gaisa ieplūšana būs jūtama

Tuvojošā ziema Lietuvā, visticamāk, nebūs tāda, ko būtu viegli raksturot vienā teikumā. Neizskatās, ka mūs gaidītu nepārtraukts sala periods, kad sniegs saglabājas no decembra līdz martam. Taču tas nenozīmē arī mierīgu un maigu pastaigu cauri ziemai. Jaunākie sezonālie modeļi rāda daudz nepatīkamāku scenāriju: kopējais ziemas fons Eiropā var būt siltāks par ierasto, tomēr laikapstākļi bieži svārstīsies no atkušņa līdz salam, bet šādas pārmaiņas Lietuvā parasti nozīmē vienu – slidenus ceļus, slapju sniegu, sasalstošu lietu un ļoti nepatīkamas diennaktis autovadītājiem.

Eiropas klimata dienesta „Copernicus“ septembra sezonālajās prognozēs norādīts, ka agrīnie signāli Eiropas ziemai liecina par maigākiem nekā parasti apstākļiem daudzviet sauszemes teritorijās, savukārt lielākajā daļā kontinenta, izņemot dažus dienvidu un ziemeļu nostūrus, iespējama mitrāka sezona. Tas pats dienests arī norāda, ka Klusajā okeānā jau ir izveidojušies spēcīgi El Ninjo apstākļi un tie līdz gada beigām var pastiprināties. Līdzīgu virzienu rāda arī Pasaules Meteoroloģijas organizācijas sezonālais apskats: El Ninjo pastiprināšanās iespējamība šoruden tiek vērtēta kā augsta, bet maksimums var tikt sasniegts novembrī–decembrī.

Kāpēc „siltāka ziema“ vēl nenozīmē vieglu ziemu

Daļa cilvēku, izdzirdot vārdus „siltāka par normu“, uzreiz iedomājas, ka sniega gandrīz nebūs un ziema atgādinās garu novembri. Taču Lietuvā šāda prognoze bieži nozīmē nevis ērtākus apstākļus, bet gan lielāku nepastāvību. Kad temperatūra bieži turas ap nulli, ceļi un ietves kļūst bīstamāki nekā sausa un stabila sala laikā.

Ja ir dažus grādus silts, līst vai krīt slapjš sniegs. Vakarā temperatūra noslīd zem nulles, un tas pats ūdens pārvēršas ledū. No rīta asfalts var izskatīties gandrīz sauss, taču patiesībā būt klāts ar plānu, caurspīdīgu ledus kārtu. Autovadītājam tā ir viena no viltīgākajām situācijām: ceļš neizskatās bīstams, ātrums tiek izvēlēts kā parastā dienā, bet bremzēšanas laikā automašīna sāk slīdēt daudz agrāk, nekā gaidīts.

Tieši šādas ziemas bieži nogurdina vairāk nekā vienkāršs sals. Vienu dienu pagalmā krājas ūdens, bet nākamajā rītā tur jau ir slidotava. Vienu nedēļu šķiet, ka apkures rēķini būs mazāki, bet nākamajā ieplūst aukstāka gaisa masa un māja sāk atdzist daudz ātrāk. Tāpēc galvenais šīs ziemas risks Lietuvai var būt ne tikai temperatūra, bet arī tās svārstības.

Arktikas gaiss var uzbrukt īsos, bet asākos periodos

Pat ja ziemas vidējā temperatūra būs augstāka par ierasto, tas nenozīmē, ka Arktikas gaisa masas mūs nesasniegs. Gluži pretēji, šāda tipa sezonās nereti mēdz būt īsi, bet diezgan asi aukstuma iebrukumi. Vairākas dienas var būt mitras, vējainas un pelēkas, bet tad vējš pēkšņi pagriežas tā, ka no ziemeļiem vai ziemeļaustrumiem Baltijas reģionā ieplūst krietni aukstāks gaiss.

Šādi aukstuma periodi ir īpaši nepatīkami pēc atkušņa. Ja pirms tam ir bijis lietus, slapjš sniegs vai migla, iestājoties salam, ar ledu pārklājas ne tikai ceļi, bet arī kāpnes, pagalmi, automašīnu stikli, vārti un celiņi pie mājām. Pilsētās tas nozīmē vairāk kritienu, vairāk ceļu satiksmes negadījumu un lielāku haosu no rītiem, kad visi steidzas uz darbu.

Laukos un piepilsētās šādi apstākļi var būt vēl sarežģītāki. Mazākie ceļi ne vienmēr tiek ātri notīrīti, bet, ja vēl pievienojas vējš un slapjš sniegs, pārvietošanās var kļūt par nopietnu pārbaudījumu. Tāpēc šajā ziemā vērts domāt ne tikai par siltu jaku, bet arī par praktiskām lietām: labām riepām, ledus kausēšanas līdzekli, lāpstu automašīnā, darba kārtībā esošu akumulatoru un laika rezervi braucieniem.

Mitrs ziemas laiks nozīmē vairāk problēmu mājokļiem

Slapjš un bieži mainīgs laiks ir nepatīkams ne tikai uz ceļiem. Šāda ziema ir jūtama arī mājās. Kad ārā ir daudz mitruma un temperatūra te paaugstinās, te pazeminās, rodas vairāk problēmu ar aizsvīdušiem logiem, pelējumu, slapjiem apaviem, mitrām drēbēm un sliktāku telpu vēdināšanu.

Vecākās mājās vēl pirms nopietnāka sala būtu vērts pārbaudīt blīvējumu: vai pa logiem nepūš, vai durvju blīves ir kārtībā un vai bēniņos nav vietu, caur kurām izplūst siltums. Jaunākās mājās svarīgi neaizmirst par rekuperācijas filtriem, siltumsūkņa apkopi un elektroapgādes riskiem. Ja māja tiek apsildīta ar elektrību vai siltumsūkni, ilgāks elektroenerģijas padeves pārtraukums ziemā var kļūt par neērtību, kas ļoti ātri pārvēršas reālā problēmā.

Šāda tipa ziema var būt grūtāka arī siltumsūkņiem. Mitros apstākļos atkausēšanas cikli notiek biežāk, bet, kad pēc atkušņa pēkšņi ieplūst auksts gaiss, sistēma darbojas ar lielāku slodzi. Tāpēc pirms sezonas vērts ne tikai pārbaudīt iestatījumus, bet arī izveidot skaidru plānu, kā rīkoties, ja uz dažām stundām vai diennakti pazūd elektrība.

Autovadītājiem bīstamākais laiks būs nevis putenis, bet „nevainīgs“ slapjš sniegs

Liels putenis bieži liek cilvēkiem būt piesardzīgākiem. Visi redz, ka ceļš ir slikts, tāpēc samazina ātrumu. Daudz bīstamākas mēdz būt dienas, kad no pirmā acu uzmetiena nekas briesmīgs nenotiek: nedaudz līst, mazliet krīt slapjš sniegs, temperatūra turas ap nulli, bet ceļš izskatās vienkārši slapjš.

Šādās dienās veidojas tā sauktais melnais ledus. Tas ir gandrīz neredzams, taču automašīnas riepas to sajūt uzreiz. Strauja bremzēšana, pārāk liels ātrums pagriezienā vai pārāk mazs attālums līdz nākamajai automašīnai var ļoti ātri beigties slikti. Tāpēc šajā ziemā autovadītājiem būs jāpierod pie domas, ka par briesmām liecina ne tikai sniega kupenas, bet arī vienkārši spīdīgs asfalts.

Savlaicīgi vērts pārbaudīt ziemas riepas, to protektora dziļumu, spiedienu un akumulatoru. Tāpat būtu lietderīgi automašīnā ielikt skrāpi, logu šķidruma rezervi, cimdus, nelielu lāpstu un lukturīti. Izklausās banāli, taču tieši šādas lietas kļūst ļoti nepieciešamas tad, kad no rīta automašīna stāv zem slapja sniega un ledus kārtas.

Ko praktiski gaidīt Lietuvā

Saskaņā ar pašreizējiem signāliem Lietuvai visdrīzāk gaidāms nevis vienas krāsas, bet gan mainīgas ziemas scenārijs. Var būt ilgāki maigāki periodi, kad temperatūra turēsies ap nulli vai dažus grādus virs nulles. Tomēr tos var pārtraukt aukstāki iebrukumi, kad gaiss uz dažām dienām vai nedēļu kļūs ziemīgāks – ar sniegu, stiprāku vēju un slideniem ceļiem.

Vislielākā uzmanība būtu jāpievērš janvārim un februārim. Tieši tad bieži satiekas divas atšķirīgas gaisa masas: siltāks un mitrāks Atlantijas gaiss, kā arī aukstāki gaisa plūsmu koridori no ziemeļiem vai austrumiem. Šāda sadursme var atnest slapju sniegu, sasalstošu lietu, stiprāku snigšanu un straujas temperatūras pārmaiņas.

Svarīgākais – neuztvert sezonālo prognozi kā precīzu dienu kalendāru. Tā nepasaka, vai 14. janvārī jūsu pilsētā snigs. Taču tā parāda kopējo virzienu: šī ziema Lietuvā var būt maldinoša. Vidējie rādītāji var izskatīties maigi, bet ikdienā lielāka nozīme būs nevis vidējai temperatūrai, bet gan straujām pārejām pāri nullei.

Tāpēc šogad vērts gatavoties nevis „desmitgadē lielākajam salam“, bet gan nepastāvībai. Nodrošināties ar kārtībā esošām riepām, parūpēties par mājas apkures sistēmu, pārbaudīt lietusūdens notekas, sagatavot ledus kausēšanas līdzekli, neatlikt apkures iekārtu apkopi uz pēdējo brīdi un vienkārši noskaņoties, ka ziema var būt nervoza. Ne obligāti rekordauksta, bet tāda, kas ik pēc dažām dienām atgādinās: Lietuvā pat siltāka ziema prot parādīt zobus.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!