Sinoptiķu modeļi jau rāda 2026.–2027. gada ziemas tendenci: Lietuvai vērts gatavoties ne tikai salam un sniegam

Augusta beigās par ziemu domā retais. Ārā vēl ir silti, dārzos nogatavojas raža, un līdz pirmajam sniegam, šķiet, palikusi vesela mūžība. Tomēr tieši tagad sāk iezīmēties pirmie nopietnākie signāli par to, kāda varētu būt 2026.–2027. gada ziema Eiropā un Lietuvā. Sākotnējā ziņa ir diezgan negaidīta: ilgtermiņa modeļi pagaidām nerāda, ka mūs sagaidītu trīs mēnešus ilgs arktiskais aukstums. Taču tas nebūt nenozīmē mierīgu ziemu.

Pašreizējās sezonālās prognozes lielākajā Eiropas daļā sliecas uz ziemu, kas būs siltāka par ilggadējo vidējo rādītāju, savukārt valdošā rietumu virziena gaisa pārnese varētu biežāk atnest mitras Atlantijas gaisa masas. Baltijas reģionā situācija varētu būt mainīgāka – joprojām pastāv gan aukstuma viļņu, gan intensīvāka sniega epizožu iespējamība.

Tāpēc Lietuvai nepatīkamākais scenārijs varētu būt nepavisam ne –25 grādu sals vai līdz ceļiem augstas kupenas. Krietni vairāk ikdienas problēmu var radīt temperatūras svārstības ap nulli: lietus, slapjš sniegs, pēkšņa sasalšana, apledojums, atkušņi un pēc tiem atkal atgriežoties aukstums.

Siltāka ziema vēl nenozīmē, ka sala nebūs

Kad ilgtermiņa prognozē tiek rakstīts, ka ziemai vajadzētu būt siltākai par ierasto, to ir viegli saprast nepareizi. Var šķist, ka sniega gandrīz nebūs, bet visus trīs mēnešus temperatūra turēsies virs nulles.

Meteoroloģijā „siltāka par normu” nozīmē tikai visa perioda vidējo temperatūru. Piemēram, lielāko decembra daļu var būt dažus grādus silts, taču vēlāk nedēļu vai divas temperatūra varētu pazemināties līdz –15 vai –20 grādiem. Kopējā mēneša vai sezonas vidējā temperatūra tik un tā varētu palikt augstāka par ilggadējo vidējo rādītāju.

Tāpēc tagad nav iespējams droši pateikt, ka konkrētā janvāra dienā Lietuvā būs –12 grādu vai ka februārī sagaidīsim noteikta biezuma sniega segu. Sezonālie modeļi parāda tikai kopējo tendenci, nevis laikapstākļus konkrētās dienās.

Šobrīd vairāk izteikta ir maigāku Atlantijas gaisa masu ietekme. Lietuvai tas bieži nozīmē nevis patīkamu „siltu ziemu”, bet gan ilgus mākoņainus un mitrus periodus. Vienu dienu var snigt, nākamajā – līt, bet pēc nakts viss ūdens var pārvērsties ledū.

Lielākā problēma var kļūt pastāvīga sasalšana un atkusnis

Lietuvas klimatā pietiek ar vien dažu grādu starpību, lai situācija uz ceļiem pilnībā mainītos. Ja dienā temperatūra turas +2 vai +3 grādu robežās un līst, bet naktī tā pazeminās līdz –3 grādiem, no rīta mums ir nevis skaista ziemas pasaka, bet ar ledu klāti ietves, pagalmi un ceļi.

Ja šādi cikli atkārtojas nepārtraukti, apstākļi kļūst nogurdinoši gan autovadītājiem, gan gājējiem. Palielinās apledojuma, slapja sniega, netīra sniega un situāciju skaits, kad pat dažas stundas var krasi mainīt ceļa segumu.

Mainīga ziema dažkārt ir nepatīkamāka par stabilu salu. Ja divas nedēļas turas –8 grādi un ir sauss, cilvēki apstākļiem pielāgojas. Daudz grūtāk ir tad, kad pirmdien līst, otrdien snieg, trešdien viss sasalst, bet ceturtdien atkal sākas atkusnis.

Šādas svārstības ir nelabvēlīgas arī ceļiem. Ūdens iekļūst asfalta plaisās, sasalst, izplešas, atkal atkūst, un pēc vairākiem šādiem cikliem nelieli bojājumi sāk palielināties. Pavasarī tas bieži kļūst par vienu no iemesliem, kāpēc ielās parādās jaunas bedres.

Sinoptiķu modeļi jau rāda 2026.–2027. gada ziemas tendenci: Lietuvai vērts gatavoties ne tikai salam un sniegamAttēls: Ilustratīvs attēls

Māju īpašniekiem vērts gatavoties ne tikai lielam salam

Privātmāju iedzīvotājiem mainīga ziema arī rada savus riskus. Slapjš sniegs ir ievērojami smagāks par sausu sniegu, tāpēc lielāka slodze gulstas uz jumtiem, kokiem un konstrukcijām. Notekrenes un notekcaurules var pārmaiņus sasalt un atkust, bet uzkrājies ūdens var sākt meklēt vājākās vietas.

Jau rudenī vērts iztīrīt lietus notekrenes, pārbaudīt jumtu un apkures sistēmu, kā arī parūpēties par caurulēm, kas atrodas neapkurinātās telpās. Ja lielāko ziemas daļu valdīs diezgan maigs laiks, ir ļoti viegli atslābt, taču ar vienu vairāku dienu aukstuma vilni var pilnībā pietikt, lai neaizsargāts ūdensvads aizsaltu.

Tiem, kam ir siltumsūkņi, vērts atcerēties arī vēl vienu lietu. Pat ja visa ziema pēc vidējās temperatūras būs maiga, ilgāks –15 vai –20 grādu periods var ļoti ātri palielināt elektroenerģijas patēriņu. Tāpēc elektroenerģijas rezervi, apkures sistēmas stāvokli un mājas siltuma zudumus labāk novērtēt pirms sala sākuma.

Autovadītājiem pirmās problēmas var atnest nevis sniegs

Arī automašīnu īpašniekiem nevajadzētu gaidīt pirmo sniega vētru. Mainīgās ziemās daudzas problēmas rodas vēl tad, kad sniega gandrīz nav.

Vājš akumulators var pievilt pēc pirmās aukstākās nakts, slikti logu tīrītāji īpaši kaitina slapja sniega laikā, bet vasaras logu mazgāšanas šķidrums var sasalt, tiklīdz temperatūra pazeminās zem nulles.

Tāpēc līdz ziemai vērts pārbaudīt akumulatoru, dzesēšanas šķidrumu, logu tīrītājus, ziemas logu mazgāšanas šķidrumu un riepas. Ja ziema bieži svārstīsies ap nulli, laba saķere uz slapja, apsniguša un apledojuša ceļa kļūs vēl svarīgāka nekā stabili aukstas sezonas laikā.

Īpaši bīstamas var būt tā dēvētās „melnā ledus” situācijas, kad ceļš izskatās vienkārši slapjš, taču patiesībā to klāj plāna un gandrīz nemanāma ledus kārta.

Vai sagaidīsim īstu ziemu?

Jā, ir ticams, ka aukstuma un sniega epizodes Lietuvā noteikti būs. Pat ziema, kas ir siltāka par ilggadējo vidējo rādītāju, nenozīmē, ka var aizmirst sniega lāpstas vai ziemas jakas.

Baltijas reģions atrodas pietiekami tālu ziemeļaustrumos, lai, mainoties atmosfēras cirkulācijai, aukstais gaiss no ziemeļiem vai austrumiem varētu diezgan ātri sasniegt Lietuvu. Tad pēc ilgāka atkušņa temperatūra dažu dienu laikā var nokrist krietni zem nulles.

Tomēr šobrīd vairāk ticama šķiet nevis viena gara, stabila un ļoti auksta ziema, bet gan kontrastu sezona, kad maigākus periodus nomainīs īsāki aukstuma viļņi.

Arī sniegs var būt nepastāvīgs – lielāks tā daudzums, kas būs izkritis, nākamajā siltākajā periodā ātri izkusīs, bet pēc dažām dienām atkal varētu uzsnigt.

Patiesais scenārijs kļūs skaidrs vēlāk

Līdz decembrim vēl atlikuši vairāki mēneši, tāpēc pašreizējās prognozes nav galīgais spriedums. Atmosfēras cirkulācija var mainīties, bet novembrī sezonālie modeļi jau ļaus daudz labāk novērtēt, kāds ziemas sākums sagaida Lietuvu.

Tomēr šodien redzamā tendence ir diezgan skaidra: vairāk ticama ir mainīga, mitra un mēreni maigāka ziema nekā ļoti ilgs un stabils sals. Taču īsāki stiprāka aukstuma un intensīvāka sniega periodi joprojām ir pilnībā iespējami.

Tāpēc gatavoties vērts ne tikai sniega vētrām. Automašīnām, mājām un apkures sistēmām par lielāko pārbaudījumu var kļūt tieši pastāvīgās temperatūras svārstības.

2026.–2027. gada ziema var būt no tām, kad no rīta mēs skrāpējam ledu no automašīnas, pēcpusdienā ejam cauri peļķēm, bet nākamajā rītā atkal atrodam visu sniega klātu. Un tieši šādiem laikapstākļiem Lietuvā sagatavoties bieži ir visgrūtāk.