Jau par 50 litriem dīzeļdegvielas – 112,50 eiro: cik paņem valsts un cik maksājam par pašu degvielu?

Piepildīt 50 litrus dīzeļdegvielas, kad litrs maksā 2,25 eiro, izmaksā 112,50 eiro. Skatoties uz šādu summu, dabiski rodas jautājums: cik maksājam par pašu degvielu, cik paņem valsts un cik paliek tās pārdevējiem? Un pats svarīgākais – vai valdība patiešām varētu samazināt cenu līdz vienam eiro, ja vien to vēlētos?

2026. gada 16. septembra cenu shēmā redzams, ka PVN un akcīze kopā veido gandrīz 94,4 centus no katra litra, kas maksā 2,25 eiro. Tā ir liela summa. Tomēr solījums, ka pietiktu atcelt nodokļus un degviela uzreiz maksātu vienu eiro, neņem vērā vairākus svarīgus apstākļus: aprēķins līdz šādai cenai vēl nenoved, nodokļu atcelšanu ierobežo tiesību akti, bet trūkstošā budžeta nauda būtu ar kaut ko jāaizstāj.

Ko veido 2,25 eiro vērts dīzeļdegvielas litrs?

Fotoattēlā parādīto sadalījumu ir ērti pārrēķināt arī uz 50 litru daudzumu. Tā kļūst skaidrāk redzams, kādas summas slēpjas aiz dažiem centiem, kurus degvielas uzpildes stacijas tablo dažkārt tik tikko pamanām.

Šajā shēmā ir sniegts konkrēts cenas piemērs, nevis sadalījums, kas vienlaikus būtu spēkā visās Lietuvas degvielas uzpildes stacijās. Fotoattēlā nav norādīta aprēķina metodika, tāpēc komerciālo izmaksu un maržu apmēri būtu jāvērtē kā tā sastādītāja sniegtie dati.

Lielākā pozīcija – 1,224 eiro – ietver ne tikai jēlnaftu. Šeit apvienota pati dīzeļdegviela, loģistika un ražotāja marža. Tāpēc pēc šī skaitļa nevar noteikt, cik konkrēti nopelna naftas pārstrādātājs. Tāpat mazumtirdzniecības 4,5 centu marža automātiski nav degvielas uzpildes stacijas tīrā peļņa: no tirdzniecības maržas vēl jāsedz darbības izmaksas.

Shēmā norādītā aptuveni 55,4 centu akcīze atbilst 553,60 eiro par tūkstoti litru. VMI informācijā par 2026. gada izmaiņām norādīts, ka pavasarī akcīze tika uz laiku samazināta, bet no 16. jūnija tās fiksētā daļa tika atjaunota līdz 500 eiro par tūkstoti litru; tai pieskaitāma atbilstošā mainīgā daļa.

Ko veido dīzeļdegvielas cena?Attēls: Ilustratīvs attēls

Kāpēc PVN veido 39 centus, un vai bez nodokļiem paliktu viens eiro?

Bieža aprēķina kļūda ir no galīgās cenas vienkārši atņemt 21 procentu. Taču 2,25 eiro jau ir summa ar PVN. Lai noskaidrotu cenu bez šī nodokļa, tā jāizdala ar 1,21. Iegūstam aptuveni 1,86 eiro, tātad PVN daļa veido aptuveni 39 centus.

Vēl viena autovadītājus kaitinoša detaļa: PVN tiek aprēķināts arī no cenā iekļautās akcīzes. VMI skaidro, ka preču ar PVN apliekamajā vērtībā tiek iekļauti citi nodokļi un nodevas, tostarp akcīze. Tāpēc, samazinot akcīzi, samazinātos arī no tās aprēķinātā PVN summa. Piemēram, samazinot akcīzi par 10 centiem litrā, teorētiskais galīgās cenas samazinājums būtu 12,1 cents, ja visas izmaiņas tiktu nodotas pircējam un pārējās cenas daļas nemainītos.

Tagad veiksim komentārā piedāvāto aprēķinu, izmantojot fotoattēlā redzamos skaitļus. No 2,25 eiro atņemot 39 centus PVN un 55,4 centus akcīzes, paliek 1,306 eiro par litru. Atņemot vēl 3,7 centus biodegvielas un citu atjaunojamo energoresursu izmaksu, paliktu 1,269 eiro.

Tātad pat šajā vienkāršotajā scenārijā mēs vēl nesasniedzam vienu eiro. Lai to panāktu, cena būtu papildus jāsamazina gandrīz par 27 centiem. Komentārā minētais vēl 20–25 centu samazinājums, apliekot virspeļņu, teorētiski novestu līdz aptuveni 1,02–1,07 eiro, taču tā jau ir papildu pieņēmuma par subsīdiju vai citu atbalsta mehānismu izmantošana, nevis vienkārša esošo nodokļu atņemšana.

Turklāt visas šīs darbības tiek veiktas, pieņemot, ka pārējās izmaksas nemainītos un katrs ietaupītais cents nonāktu pie autovadītāja. Reālā tirgus cena nav nemainīga tabula.

Kāpēc valsts nevar vienkārši svītrot visus nodokļus?

Pirmkārt – kopīgo Eiropas Savienības noteikumu dēļ. Parastajai autotransporta dīzeļdegvielai ir noteikts minimālais 330 eiro par tūkstoti litru jeb 33 centu litrā nodokļu līmenis. Tāpēc pilnīga akcīzes atcelšana nav vienkāršs valsts mēroga lēmums, ko varētu pieņemt neatkarīgi no ES tiesību sistēmas. Arī PVN likmēm un atvieglojumiem tiek piemēroti kopīgi noteikumi.

Otrs iemesls ir budžets. Saskaņā ar sniegto piemēru par 50 litriem dīzeļdegvielas PVN un akcīze veido aptuveni 47,20 eiro. Atceļot šos ieņēmumus, valsts izdevumi paši par sevi nesamazinātos. Būtu jāsamazina daļa finansējuma, jāpalielina citi nodokļi, jāaizņemas vai jāapvieno vairāki risinājumi.

Tomēr apgalvojumi, ka budžets noteikti zaudētu precīzi 1,5–1,6 miljardus eiro un ka PVN citām precēm būtu jāpalielina tieši līdz 26 procentiem, būtu jāpamato ar atsevišķu aprēķinu. Ar viena litra cenu vien nepietiek: svarīgi ir pārdotie daudzumi, atšķirīgais degvielas aplikšanas režīms, uzņēmumu PVN priekšnodokļa atskaitīšana un iespējamās patēriņa izmaiņas. Šos apmērus nevar pasniegt kā neizbēgamas sekas, balstoties tikai uz infografiku.

Arī Polijas piemērs prasa precizitāti. Tās Finanšu ministrija 2026. gada 15. septembrī paziņoja par valdības pieņemto virspeļņas nodokļa projektu, kurā 60 procentu likme paredzēta peļņai, kas pārsniedz noteikto robežu. Paziņojumā norādīts plānotais spēkā stāšanās datums – 1. novembris, bet ieņēmumus paredzēts izmantot, lai kompensētu PVN un akcīzes ieņēmumus, kas tiek zaudēti degvielas cenu samazināšanas pasākumu dēļ. Tas pats par sevi neapstiprina solījumu, ka virspeļņas nodoklis vien katru dīzeļdegvielas litru padarīs par 20–25 eiro centiem lētāku.

Vai lētāka degviela vēlāk atkal kļūtu dārgāka?

Zemāka cena var veicināt lielāku patēriņu: daļa cilvēku mazāk taupītu degvielu un biežāk izvēlētos automašīnu. Tomēr nevajadzētu apgalvot, ka tikai Lietuvas lēmums būtiski paaugstinātu pasaules naftas cenu. Šādu ietekmi nosaka izmaiņu mērogs, citu valstu rīcība un piedāvājuma iespējas.

Plaši piemēroti degvielas nodokļu atvieglojumi daļu ieguvuma var nodot arī naftas piegādātājiem. To aplūkoja 2022. gadā publicēts ekonomisks pētījums par ES degvielas nodokļu samazināšanas ietekmi uz Krievijas naftas ieņēmumiem. Autoru modelis parādīja, ka patēriņu veicinoša nodokļu samazināšana var palielināt eksportētāju ieņēmumus, savukārt tikpat dārgs budžetam tiešs atbalsts iedzīvotājiem šo blakusefektu samazinātu. Tas ir modeļa rezultāts pie konkrētiem pieņēmumiem, nevis universāla formula katrām cenu izmaiņām.

Sniegtā shēma ļauj izdarīt arī ļoti praktisku secinājumu: tajā biodegvielas un citu atjaunojamo energoresursu izmaksas kopā veido 3,7 centus litrā – 1,85 eiro, iepildot 50 litrus, neņemot vērā iespējamo PVN pārrēķinu. Tikai to atcelšana 112,50 eiro rēķinu nesamazinātu uz pusi.

Nodokļi būtiski ietekmē dīzeļdegvielas cenu, tāpēc diskusija par to apmēru ir pamatota. Tomēr solījums “pietiktu vien vēlēties, un šodien maksātu vienu eiro” apvieno vairākas atšķirīgas lietas: nodokļu atcelšanu, regulējuma izmaiņas, papildu atbalstu un pieņēmumu, ka tirgus uz to visu nereaģēs. Autovadītājam visnoderīgākais jautājums būtu konkrētāks: par cik izvēlētais pasākums samazinātu viņa rēķinu, cik tas izmaksātu budžetam un kas par šo samazinājumu samaksātu?

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!