Rudenī ķirbis atgriežas virtuvēs ne tikai modes dēļ: organismam tas var dot vairāk, nekā šķiet

Rudenī ķirbis atgriežas virtuvēs ne tikai modes dēļ: organismam tas var dot vairāk, nekā šķiet
Rudenī ķirbis atgriežas virtuvēs ne tikai modes dēļ: organismam tas var dot vairāk, nekā šķiet Attēls: Pexels / cottonbro studio

Rudenī ķirbis pēkšņi parādās visur: veikalos, tirgos, uz palodzēm, zupās, pīrāgos, kafijas dzērienos un pat mājokļa dekorācijās. Vieniem tas joprojām asociējas ar bērnībā krāsnī ceptiem gabaliņiem, citiem – ar krēmīgu zupu, ko gribas ēst, tiklīdz laiks kļūst vēsāks. Tomēr ķirbis nav tikai skaista oranža rudens detaļa. Tas ir vienkāršs, lēts un ļoti universāls produkts, kas var papildināt uzturu ar vērtīgām vielām.

Svarīgākais ir nepārvērst ķirbi par brīnumzālēm. Tas neatrisinās visas veselības problēmas un neaizstās daudzveidīgu uzturu. Tomēr kā ikdienas uztura sastāvdaļai ķirbim ir diezgan daudz priekšrocību: tas satur beta karotīnu, šķiedrvielas, kāliju, turklāt pats mīkstums ir diezgan mazkaloriju. Hārvardas veselības izdevumā norādīts, ka vārīts ķirbis ir labs A vitamīna un kālija avots, satur šķiedrvielas, maz kaloriju, nesatur taukus un nātriju.

Kāpēc spilgti oranžā krāsa ir svarīga?

Ķirbja krāsa nav tikai skaistuma jautājums. Oranžo nokrāsu tam piešķir karotinoīdi, no kuriem vislabāk zināmais ir beta karotīns. Organisms beta karotīnu var pārvērst par A vitamīnu, un šis vitamīns ir svarīgs normālai redzei, imūnsistēmai, augšanai un attīstībai. ASV Nacionālo veselības institūtu Uztura bagātinātāju birojs norāda, ka A vitamīns ir svarīgs normālai redzei un imūnsistēmas darbībai, bet beta karotīns ir viens no biežāk sastopamajiem provitamīna A karotinoīdiem pārtikā.

Tieši tāpēc ķirbis bieži tiek pieminēts, runājot par acīm, ādu un imunitāti. Tomēr tas būtu jāsaprot vienkārši: viena bļoda ķirbja brīnumu neradīs, bet, regulāri ēdot dažādus dārzeņus, organisms saņem vairāk vielu, kas tam nepieciešamas normālai darbībai. Ķirbis šeit ir ļoti parocīgs, jo to var cept, vārīt, sablendēt zupā, pievienot sautējumiem, pankūkām vai pat desertiem.

Ieguvumi gremošanai un sāta sajūtai

Vēl viena ķirbja priekšrocība ir šķiedrvielas. Tās ir svarīgas normālai zarnu darbībai, sāta sajūtai un vispārējai uztura kvalitātei. Ja cilvēks ēd daudz balto miltu izstrādājumu, saldumu vai ātrās ēdināšanas, ķirbis var būt vienkāršs veids, kā šķīvī iekļaut vairāk augu izcelsmes pārtikas.

Īpaši labi ķirbis noder tad, kad gribas siltu, sātīgu, bet ne pārāk smagu ēdienu. Krēmīgai zupai pietiek ar ķirbi, sīpolu, ķiploku, nedaudz ingvera, buljonu un pilienu krējuma vai kokosriekstu piena. Ja vēlaties vieglāku variantu, krējumu var vispār nepievienot – sablendēts ķirbis pats piešķir zupai biezumu.

Tomēr viena kļūda ir ļoti izplatīta: veselīgs ķirbis ātri vairs nav nemaz tik viegls, ja to noslīcinām cukurā, sīrupos, sviestā vai putukrējumā. Ķirbju pīrāgs var būt garšīgs, taču tas jau ir deserts, nevis “veselīgs ēdiens”.

Kāpēc ķirbis var būt piemērots sirdij labvēlīgākam uzturam?

Ķirbis satur kāliju – minerālvielu, kas ir svarīga normālai muskuļu darbībai un asinsspiediena uzturēšanai. Hārvardas uztura avots par ziemas ķirbjiem norāda, ka šādi dārzeņi satur karotinoīdus, šķiedrvielas un kāliju, bet kālijs palīdz līdzsvarot pārmērīga nātrija negatīvo ietekmi uz asinsspiedienu.

Tas nenozīmē, ka ķirbis viens pats “sakārtos” asinsspiedienu. Taču tas var būt laba daļa no sirdij labvēlīgāka uztura, īpaši, ja ar to aizstājam smagākas piedevas. Piemēram, trekno kartupeļu ar mērci vietā var pagatavot ceptu ķirbi ar ķiploku, rozmarīnu un olīveļļu. Makaronu ar treknu mērci vietā – ķirbju biezeņa mērci ar garšvielām. Šādām nelielām izmaiņām laika gaitā var būt lielāka nozīme nekā vienreizējiem “veselīga dzīvesveida” solījumiem.

Neaizmirstiet par sēklām

Daudzi ķirbja sēklas vienkārši izmet, lai gan tās var kļūt par lielisku uzkodu. Tās var nomazgāt, nosusināt, sajaukt ar nedaudz eļļas, sāls, paprikas vai ķiploku pulvera un apgrauzdēt cepeškrāsnī. Tad tās var pievienot zupai, salātiem vai vienkārši baudīt kā kraukšķīgu uzkodu.

Tiesa, ar sēklām jāievēro mērenība. Tās ir uzturvielām bagātas, taču kalorijām bagātākas nekā pats ķirbja mīkstums, tāpēc sauja ir labāka par pilnu bļodu pie televizora.

Kā iekļaut ķirbi ikdienas ēdienkartē?

Visvienkāršākais veids ir izcept ķirbi cepeškrāsnī. Sagrieziet to gabalos, apslakiet ar eļļu, pārkaisiet ar sāli, pipariem, ķiploku, timiānu vai rozmarīnu un cepiet, līdz tas kļūst mīksts. Šādu ķirbi var ēst kā piedevu, pievienot salātiem, sablendēt zupā vai sajaukt ar graudaugiem.

Ja jums patīk saldāka garša, ķirbi var kombinēt ar kanēli, muskatriekstu vai ingveru. Tas lieliski iederas pankūku mīklā, kēksos, putrās un biezpiena sacepumos. Tikai vērts atcerēties: jo mazāk pievienotā cukura, jo vairāk paliek īstā ķirbja labuma.

Ķirbis ir viens no tiem produktiem, kas rudenī var nemanāmi izglābt vakariņas. Tas ir lēts, sātīgs, ilgi uzglabājas, labi sader gan ar sāļiem, gan saldiem ēdieniem. Un pats svarīgākais – tā nav tikai moderna oranža rudens dekorācija, bet arī vienkāršs veids, kā šķīvī iekļaut vairāk dārzeņu, šķiedrvielu un organismam nepieciešamo uzturvielu.

Abonēt

Rīta vēstule ar 5 lasītākajiem rakstiem

Novērtējiet šo rakstu:

😡  
😕  
😐  
🙂  
😍  

Kraunami duomenys...

Dalīties

Komentāri

Esiet pirmais, kas komentē

E-pasts nav obligāts un netiks publicēts.

Vairāk par šo tēmu

Visas tēmas ziņas

Meklējat vairāk?

Atklājiet citus rakstus