Elektroenerģijas cena Lietuvā nedēļas laikā pieauga par 45 %: kas patērētājiem jāņem vērā

Laikā no 21. līdz 27. septembrim vidējā elektroenerģijas cena „Nord Pool“ biržas Lietuvas cenu zonā palielinājās par 45 % un sasniedza 139 eiro par megavatstundu (MWh). Izmaiņas noteica ne viens vien iemesls: lai gan Lietuvas vēja elektrostacijas saražoja vairāk elektroenerģijas, reģionā samazinājās saules enerģijas ražošana, bet importētā elektroenerģija kļuva dārgāka.

Patērētājiem tas nozīmē, ka pagājušās nedēļas cenu līmenis bija ievērojami augstāks nekā nedēļu iepriekš. Šīs izmaiņas jāvērtē kopā ar to, cik daudz elektroenerģijas valstī tika saražots uz vietas, cik daudz tika importēts un kāda situācija bija kaimiņvalstu tirgos.

Uz ko tas attiecas un ko rāda pagājušās nedēļas dati

Cenu izmaiņas tika fiksētas Lietuvas cenu zonā „Nord Pool“ biržā. Vidējā cena no 21. līdz 27. septembrim sasniedza 139 eiro par MWh. Latvijā elektroenerģija šajā periodā maksāja tikpat, savukārt Igaunijā vidējā cena bija zemāka – 99 eiro par MWh.

Lietuvas elektroenerģijas pieprasījums nedēļas laikā palielinājās par 3 % un sasniedza 259 gigavatstundas (GWh). Vietējās elektrostacijas apmierināja 79 % no šī pieprasījuma: tās saražoja 205 GWh, gandrīz tikpat, cik iepriekšējā nedēļā. Atlikušās pieprasījuma daļas nodrošināšanai bija nepieciešams imports, kura apjoms nedēļas laikā pieauga par 14 % – līdz 100 GWh.

Ikdienā patērētājam šie skaitļi parāda, ka ar lielāku ražošanu no viena avota vien nepietiek, lai stabilizētu cenu. Lietuvā vēja elektrostaciju ražošana palielinājās par 10 % un sasniedza 121 GWh, tomēr saules elektrostaciju ražošana samazinājās par 24 % – līdz 37 GWh. Tāpēc vēja enerģijas ražošanas pieaugums nekompensēja mazāku saules enerģijas ģenerāciju un dārgāka importa ietekmi.

Vējš joprojām bija nozīmīgākais vietējās elektroenerģijas ražošanas avots. Tas veidoja 59 % no visas Lietuvā saražotās elektroenerģijas. Saules elektrostaciju daļa bija 18 %, hidroelektrostaciju un termoelektrostaciju – pa 8 %, bet citu elektrostaciju – 7 %. Tas nozīmē, ka pagājušajā nedēļā vējam valsts ražošanas struktūrā bija vislielākais īpatsvars, tomēr saules enerģijas ražošanas kritums būtiski ietekmēja kopējo tirgus rezultātu.

Ko darīt

• Izvērtējiet cenu izmaiņas laikā no 21. līdz 27. septembrim: vidējā cena Lietuvas cenu zonā šīs nedēļas laikā pieauga par 45 % – līdz 139 eiro par MWh.
• Vērtējot cenu pieaugumu, neaprobežojieties tikai ar Lietuvas vēja enerģijas ražošanu. Tā palielinājās par 10 % – līdz 121 GWh, tomēr saules enerģijas ražošana tajā pašā laikā samazinājās par 24 % – līdz 37 GWh.
• Ņemiet vērā, ka valsts elektroenerģijas pieprasījums nedēļas laikā pieauga par 3 % un sasniedza 259 GWh, savukārt vietējās elektrostacijas nodrošināja 79 % no šī pieprasījuma.
• Sekojiet importa nozīmei kopējā situācijā: tā apjoms palielinājās par 14 % – līdz 100 GWh, bet lielākā daļa – 57 % – tika importēta no Zviedrijas.
• Salīdzinot Baltijas valstu tirgus, ņemiet vērā, ka Latvijā vidējā cena bija tāda pati kā Lietuvā, bet Igaunijā tā sasniedza 99 eiro par MWh.

Elektroenerģijas cena Lietuvā nedēļas laikā pieauga par 45 %: kas patērētājiem jāņem vērāAttēls: Unsplash / Jon Moore

Kāpēc elektroenerģija kļuva dārgāka, lai gan vēja enerģijas bija vairāk

„Litgrid“ norāda, ka cenu pieaugumu Baltijas valstīs galvenokārt noteica samazinājusies saules elektrostaciju ražošana reģionā un dārgāka elektroenerģija Zviedrijas dienvidos. Zviedrijas dienvidos cenas palielināja mazāka vēja elektrostaciju ģenerācija un augstākas elektroenerģijas cenas Centrāleiropā.

Lietuvai šīs reģionālās izmaiņas bija nozīmīgas importa dēļ. No 100 GWh importētās elektroenerģijas 57 % tika saņemti no Zviedrijas, 37 % – no Latvijas, bet 6 % – no Polijas. Kad importētā elektroenerģija kļūst dārgāka, lielāku ietekmi var sajust arī Lietuvas cenu zona, īpaši tad, ja vietējā ražošana nesedz visu valsts pieprasījumu.

Vietējās ražošanas apjoms būtībā nemainījās un palika 205 GWh. Papildus 121 GWh vēja un 37 GWh saules enerģijas ražošanai hidroelektrostacijas saražoja 16 GWh, termoelektrostacijas – 17 GWh, bet citas elektrostacijas – 15 GWh. Šie avoti kopā veidoja 79 % no valsts pieprasījuma, tāpēc 100 GWh imports joprojām bija nepieciešams.

Importa un eksporta virzieni

Pagājušajā nedēļā Lietuva ne tikai importēja, bet arī eksportēja elektroenerģiju. Eksporta apjoms palielinājās par 8 % – līdz 54 GWh. No šī daudzuma 43 % tika eksportēti uz Poliju, 30 % – uz Zviedriju, bet atlikušie 27 % – uz Latviju.

Elektroenerģijas plūsmu intensitāti parāda arī starpsavienojumu caurlaides spējas izmantošana. „LitPol Link“ starpsavienojuma caurlaides spēja Polijas virzienā tika izmantota par 68 %, bet Lietuvas virzienā – par 20 %. „NordBalt“ starpsavienojuma caurlaides spējas izmantošana sasniedza 14 % Zviedrijas virzienā un 49 % Lietuvas virzienā.

Šie dati izskaidro, kāpēc Lietuvas elektroenerģijas cenu ietekmē ne tikai valstī esošo elektrostaciju ražošana. Pagājušajā nedēļā vēja enerģijas ražošanas pieaugums Lietuvā neapturēja cenu kāpumu, jo mazāka saules enerģijas ģenerācija reģionā un dārgāka elektroenerģija Zviedrijas dienvidos palielināja importa ietekmi. Tāpēc, vērtējot 45 % cenu kāpumu, jāredz visa situācija: pieaugušais pieprasījums, gandrīz nemainīgā vietējā ražošana, mazāka saules enerģijas ģenerācija un palielinātais imports.

Avots: LRT.lt

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!