Augšstāvā dzīvojošie kaimiņi gada laikā otro reizi appludināja mūsu dzīvokli: kas maksā par griestiem

Pirmajā reizē mēs vēl mēģinājām jokot. Nu, gadās. Pārsprāga šļūtene, izlija ūdens, griesti nedaudz nodzeltēja. Augšstāvā dzīvojošie kaimiņi atvainojās, apsolīja visu salabot, bet mēs pēc dažām nedēļām pārkrāsojām viesistabu un nolēmām šo stāstu aizmirst.

Nebija pagājis pat gads.

Šoreiz bija svētdienas rīts. Sēdēju virtuvē ar kafiju, kad sieva no viesistabas pajautāja:

– Vai man šķiet, vai griesti ir slapji?

Pacēlu acis un sākumā nesapratu, ko redzu. Pie lampas bija parādījies tumšāks traips. Kamēr stāvējām un skatījāmies, tā mala pamazām paplašinājās. Vēl pēc dažām minūtēm no griestiem jau nokrita pirmā ūdens lāse.

Tad otra.

Pēc pusstundas uz grīdas stāvēja bļoda, dīvāns bija aizstumts istabas vidū, un mēs otro reizi gada laikā kāpām vienu stāvu augstāk.

Tālāk aprakstītā ir ilustratīva situācija, taču tajā aprakstītās darbības un atbildības principi ir aktuāli reālos dzīvokļa applūšanas gadījumos.

Ar „atvainojamies“ šoreiz vairs nepietika

Kaimiņš durvis atvēra uzreiz. Vannas istabā bija slapjš, uz grīdas gulēja dvieļi. Izrādījās, ka problēma radusies veļas mazgājamās mašīnas ūdens pieslēguma vietā.

– Es visu jau aizgriezu. Vajadzētu pārstāt tecēt, – viņš teica.

Varbūt arī vajadzētu. Taču mūsu viesistabā ūdens jau bija paspējis nodarīt savu. Uz griestiem bija radušies vairāki lieli traipi, vienā stūrī krāsa bija sākusi pūsties, bet mitrums bija noslīdējis arī gar sienas malu.

Pirmajā reizē mēs bijām vienojušies mutiski. Kaimiņi iedeva naudu krāsai, remontu veicām paši. Nekādu aktu nebija, fotogrāfiju gandrīz nebija, apdrošinātājam nepaziņojām.

Šoreiz tā rīkoties vairs negribējām.

Vispirms fotografējām un filmējām visu, kas bija redzams: ūdens traipus, slapjos griestus, sienu, vietu pie lampas. Sazinājāmies arī ar nama administratoru un apdrošināšanas sabiedrību.

Un tieši tad kļuva skaidrs svarīgākais, ko daudzi nesaprot: kaitējums ne vienmēr automātiski jāapmaksā cilvēkam, kurš dzīvo stāvu augstāk. Vispirms jānoskaidro, no kurienes tieši radies ūdens.

Tiesu praksē tiek vērtēts pats kaitējums, tā avots un cēloņsakarība. Ja tiek konstatēts, ka applūšanas avots bijis augšējā dzīvoklī, tas kļūst par būtisku apstākli, lemjot par atbildības jautājumu.

Kas patiesībā maksā par sabojātajiem griestiem?

Ja ūdens izplūdis augšējā dzīvoklī esošas privātas iekārtas dēļ – piemēram, veļas mazgājamās mašīnas šļūtenes, nepareizi koptas santehnikas vai citas konkrētajam dzīvoklim piederošas ierīces dēļ –, zaudējumu atlīdzināšanas jautājums parasti tiek vērsts pret šā dzīvokļa īpašnieku.

Ja viņam ir civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, situācija var būt daudz vienkāršāka. Lietuvas Banka skaidro, ka šādu apdrošināšanas segumu var izmantot tieši tādos gadījumos, kad, piemēram, dzīvoklī plīsušas caurules dēļ ūdens appludinājis kaimiņus.

Taču situācija mainās, ja plīsusi nevis kaimiņa veļas mazgājamās mašīnas šļūtene, bet koplietošanas cauruļvads.

Daudzdzīvokļu ēkas ūdensapgādes, kanalizācijas un citas inženierkomunikācijas noteiktos gadījumos ir koplietošanas objekts arī tad, ja daļa no tām fiziski iet caur konkrētu dzīvokli. Tāpēc vien tas, ka ūdens nācis „no augšas“, vēl nenozīmē, ka remonta rēķinu var vienkārši aiznest augšējam kaimiņam.

Lietuvas Augstākā tiesa ir izskatījusi arī situāciju, kad zemāk esošais dzīvoklis tika appludināts nepareizi izbūvētas balkona konstrukcijas dēļ. Tā kā attiecīgās konstrukcijas bija pieskaitītas koplietošanas objektiem, atbildības jautājums neaprobežojās tikai ar augšā esošā dzīvokļa īpašnieku.

Tāpēc svarīgākais jautājums pēc applūšanas nav „kas dzīvo augšā?“

Svarīgākais jautājums ir – „kas salūza?“

Lielākā kļūda – uzreiz ķerties pie rullīša un krāsas

Pēc dažām dienām mūsu griesti vairs neizskatījās tik briesmīgi. Ūdens bija pārstājis pilēt, traipi sāka žūt. Radās ļoti liels kārdinājums vienkārši nopirkt krāsu, aizšpaktelēt bojāto vietu un aizmirst.

Taču tā būtu bijusi kļūda.

Pēc applūšanas situāciju ieteicams pēc iespējas ātrāk fiksēt fotogrāfijās un video, paziņot administratoram vai biedrībai, bet, ja mājoklis ir apdrošināts, arī savai apdrošināšanas sabiedrībai. Ja nepieciešams, jānosaka ūdens avots un jāfiksē bojājumi.

Ir ļoti svarīgi neizmest sabojātās mantas un nesākt kosmētisko remontu, pirms kaitējums nav pienācīgi fiksēts, izņemot gadījumus, kad jārīkojas nekavējoties, lai kaitējums nepalielinātos.

Mūsu gadījumā bija bojāti ne tikai griesti. Kad krāsa sāka žūt, izrādījās, ka vienā vietā bija atlēkusi špaktele, bet sienas stūrī bija palikusi skaidri redzama mitruma pēda. Tas, kas pirmajā rītā izskatījās pēc „dažiem traipiem“, jau nozīmēja lielāku remontu.

Mājokļa apdrošināšana var ietvert ēkas daļas – sienas, griestus, grīdas –, bet atsevišķi var tikt apdrošināta arī mājoklī esošā manta, piemēram, mēbeles vai sadzīves tehnika. Konkrētais atlīdzības apmērs, protams, būs atkarīgs no noslēgtā apdrošināšanas līguma un tā nosacījumiem.

Ja jūsu mājoklis ir apdrošināts, praksē viens no vienkāršākajiem risinājumiem bieži ir vispirms vērsties pie sava apdrošinātāja. Viņš izvērtē notikumu saskaņā ar apdrošināšanas līgumu, bet jautājumu par atbildību par kaitējumu pēc tam var risināt iesaistītās puses.

Otrā applūšana mainīja vienu lietu

Pēc pirmās reizes mēs domājām vienkārši: kaimiņi ir normāli, atvainojās, vienosimies.

Pēc otrās reizes sapratām, ka labas attiecības ar kaimiņiem un kaitējuma fiksēšana ir divas pilnīgi atšķirīgas lietas.

Var nestrīdēties. Var runāt mierīgi. Var pat kopā meklēt, no kurienes tek ūdens.

Bet fotogrāfijas tik un tā ir jāuzņem.

Administratoram tik un tā ir jāpaziņo.

Apdrošinātājam, ja mājoklis ir apdrošināts, arī ieteicams paziņot pēc iespējas ātrāk.

Un vispirms jānoskaidro patiesais avārijas cēlonis.

Jo slapji griesti paši par sevi nepasaka, kam par tiem jāmaksā. Ja vainīga ir augšējā dzīvokļa iekārta vai tajā esošā privātā santehnika, atbildība var tikt uzlikta šā dzīvokļa īpašniekam vai viņa civiltiesiskās atbildības apdrošinātājam. Ja avārija notikusi koplietošanas cauruļvadā vai citā kopīgā ēkas daļā, situācija jau ir citāda, un atbildība jānoskaidro starp administratoru, biedrību un kopīpašniekiem, ņemot vērā konkrētos apstākļus. Arī tiesas uzsver, ka šādos strīdos katra notikuma faktiskie apstākļi var atšķirties.

Bet mums palika viens ļoti vienkāršs ieradums.

Kad tagad dzirdu augšā ieslēgtu veļas mazgājamo mašīnu, neapzināti paceļu acis pret griestiem.

Smieklīgi?

Varbūt.

Tikai pēc otrā remonta gada laikā tas kaut kā vairs nešķiet tik smieklīgi.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!