Kur paliek eži, kad iestājas sals? Viņu ziemas miegs ir daudz iespaidīgāks, nekā šķiet

Rudenī vēl pavisam nesen vakarā varējāt dzirdēt, kā pie terases čaukst lapas, ieraudzīt mazu adatainu muguru pie komposta kaudzes vai pat sastapt ezi, mierīgi šķērsojot celiņu. Bet tad kādā dienā viņu vienkārši vairs nav. Dārzs tas pats, lapas tās pašas, zem krūmiem pilns ar slēptuvēm, bet ežu – ne miņas. Kur viņi paliek?

Atbilde ir daudz interesantāka par vienkāršo „aizmieg ziemas miegā“. Eža organisms aukstajā sezonā pārslēdzas pilnīgi citā režīmā. Tā ķermeņa temperatūra pazeminās līdz vien dažiem grādiem, sirds sāk pukstēt vairākas reizes retāk, un visa dzīvnieka dzīve ir atkarīga no viena – vai rudenī tas paspēja uzkrāt pietiekami daudz tauku.

Tieši tāpēc septembrī un oktobrī eži izskatās īpaši aizņemti. Kamēr mēs lasām ābolus un grābjam lapas, viņi praktiski gatavojas izdzīvošanas maratonam.

Rudenī ezis ēd tā, it kā zinātu, ka priekšā vairāki mēneši bez vakariņām

Pirms ziemas ezim vissvarīgākais ir uzkrāt pietiekamas tauku rezerves. Aukstajā periodā tas parasti nedodas meklēt barību – organisms dzīvo no tā, ko dzīvnieks uzkrājis vēl rudenī. Tāpēc šajā laikā eži daudz pārvietojas, meklē barību un var parādīties pat pavisam netālu no cilvēku mājām.

Pasakās un bērnu grāmatās ezi bieži zīmē ar ābolu uz adatām, taču īstenībā tā vakariņas izskatās pavisam citādi. Eži galvenokārt pārtiek no dzīvnieku izcelsmes barības: vabolēm, to kāpuriem, sliekām, gliemežiem, kailgliemežiem un citiem bezmugurkaulniekiem. Ja rodas iespēja, tie var apēst mazu vardi, ķirzaku vai citu nelielu dzīvnieku. Augļi un ogas var nonākt viņu ēdienkartē, taču tā nav galvenā barība.

Tāpēc ezis dārzā patiesībā ir diezgan noderīgs kaimiņš. Nakts laikā tas var savākt ne mazums kukaiņu un citu sīku radību, no kurām dārznieki bieži labprāt atbrīvotos. Tāpēc, izdzirdot zem krūmiem intensīvu čaboņu, jums nebūt nav jāsteidzas meklēt peli – ļoti iespējams, ka tur strādā jūsu nakts dārza „sanitārs“.

Ziemas guļai tas var izvēlēties vietu, kas jums izskatīsies pēc vienkāršas lapu kaudzes

Kad gaiss kļūst nopietni vēsāks, ezis sāk meklēt vietu, kur varētu pārziemot. Tam nav vajadzīga skaista mājiņa ar jumtiņu. Galvenais, lai vieta būtu sausa, pasargāta no stipra vēja un temperatūras svārstībām.

Tāpēc par ežu ziemošanas vietām var kļūt sausu lapu kaudzes, salmi, vecas malkas šķūnīši, vieta zem krūma, biezi brikšņi, komposta kaudzes vai pat kluss šķūņa stūris. No lapām, sausas zāles un citiem materiāliem dzīvnieks izveido diezgan blīvu ligzdu, kas pasargā no aukstuma.

Te rodas viena ļoti praktiska rudens problēma. Cilvēkam lapu kaudze izskatās pēc atkritumiem, kas pēc iespējas ātrāk jāsaliek maisos vai jāizved. Ezim tā var būt visa ziemas māja.

Tāpēc, ja dārza stūrī esat atstājuši sausu lapu vai zaru kaudzīti un tā nevienam netraucē, rudenī nav obligāti jāiztīra pagalms līdz pēdējai lapai. Īpaši uzmanīgi vērts rīkoties ar vecām lapu, zāles un komposta kaudzēm vēlā rudenī vai ziemā – tajās jau var būt iekārtojies ziemojošs dzīvnieks.

Ziemā eža sirds sāk pukstēt neticami lēni

Parasti aktīva eža ķermeņa temperatūra ir aptuveni 35 grādi, taču ziemas miega laikā tā var pazemināties līdz aptuveni 5–6 grādiem. Vēl iespaidīgāk mainās sirdsdarbības ritms. Aktīva dzīvnieka sirds var pukstēt aptuveni 190 reizes minūtē, bet ziemas miega laikā ritms var palēnināties līdz aptuveni 20 sitieniem.

Arī elpošana kļūst ļoti lēna, bet vielmaiņa samazinās līdz minimumam. Tas nav vienkārši dziļš miegs, kurā dzīvnieks „ilgi nepamostas“. Organisms apzināti taupa enerģiju tik ļoti, ka ezis var izdzīvot mēnešiem, gandrīz nesaņemot barību.

Tomēr ziemas miegs ne vienmēr ir pilnīgi nepārtraukts. Siltākā periodā ezis var uz īsu brīdi pamosties, mainīt vietu vai pat parādīties ārā. Tāpēc ziemā ieraudzīts ezis ne vienmēr nozīmē nelaimi, taču, ja dzīvnieks izskatās ļoti vājš, gurds, ievainots vai ilgstoši klīst lielā salā, situāciju vērts izvērtēt rūpīgāk.

Lielākais apdraudējums ir pārāk mazas tauku rezerves. Ziemas miega laikā ezis visu enerģiju saņem no sava ķermeņa, tāpēc īpaši mazam vai ļoti tievam dzīvniekam var būt grūti izdzīvot līdz pavasarim.

Atradāt ezi dārzā? Ar pienu to cienāt nevajag

Te vērts atcerēties vēl vienu ļoti senu mītu. Ieraugot ezi pie mājas, cilvēki bieži vēlas palīdzēt un noliek piena bļodiņu. Tas izskatās nevainīgi, taču tā nav laba izvēle. Pieauguši eži slikti sagremo laktozi, tāpēc piens var izraisīt gremošanas problēmas.

Ja rudenī vēlaties atstāt barību aktīvam ezim, daudz drošāka izvēle ir tīrs ūdens un piemērota gaļas izcelsmes barība, piemēram, neliels daudzums kvalitatīvas kaķu vai suņu barības. Tomēr dabiskajā vidē vesels ezis parasti pats atrod sev piemērotu barību.

Vēl svarīgāk ir to pārāk daudz „neglābt“. Ja vesels ezis vakarā staigā pa dārzu, tas ir pilnīgi normāli. Tas nav jānes uz mājām, jāsilda vai jāmēģina turēt kastē tikai tāpēc, ka ārā jau ir rudens.

Dažkārt vislielākā palīdzība ir vienkārši ļaut tam būt ezim.

Pavasarī pirmais darbs ir nevis staigāt, bet paēst

Kad laiks sāk kļūt siltāks un ziemas miegs beidzas, ezis pamostas krietni novājējis. Ziemas laikā tas var zaudēt ievērojamu daļu ķermeņa masas, tāpēc pirmās pavasara nedēļas atkal kļūst par intensīvu barības meklēšanas laiku.

Tieši tad dārzā atkal dzirdēsiet pazīstamo čaboņu. No lapu, zaru apakšas vai malkas šķūnīša iznākušais dzīvnieks sāks meklēt kukaiņus, sliekas un visu, kas palīdzēs atjaunot ziemas laikā zaudētās enerģijas rezerves.

Un varbūt tad vērts atcerēties to rudens lapu kaudzi, ko jums bija slinkums sagrābt.

Iespējams, jums tas bija tikai nekārtīgs dārza stūris.

Bet kādam citam – visa māja, kurā izdevās sagaidīt pavasari.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!