Tas pats šampūnas lielveikalā un aptiekā maksāja gandrīz divreiz vairāk: sāku salīdzināt arī citas preces

Aptiekā stāvēju rindā un atcerējos, ka mājās beidzas šampūns. Plauktā ieraudzīju ierasto 400 ml pudelīti, ko mūsu ģimene pērk jau kādu laiku. Cena bija 8,49 eiro. Nod思āju, ka tas ir diezgan dārgi, tomēr paņēmu: tāpat būs vajadzīgs, bet braukt uz citu veikalu tikai šampūna dēļ negribējās.

Pēc pusstundas lielveikalā vācu pienu, maizi un vakariņām nepieciešamos produktus. Ejot garām higiēnas precēm, ieraudzīju tādu pašu šampūnu par 4,49 eiro. Apstājos, izvilku no groza tikko nopirkto pudelīti un salīdzināju: tas pats nosaukums, tas pats lietojums, tie paši 400 ml. Četri eiro starpības par lietu, ko nopirku tikai tāpēc, ka tā bija pa rokai.

Vispirms pārbaudīju, vai tiešām salīdzinu vienu un to pašu

Pirmā doma bija vienkārša: droši vien viena pudelīte ir mazāka vai arī viens šampūns ir citāds. Iepakojumi dažkārt izskatās gandrīz vienādi, lai gan uz viena rakstīts „ikdienas lietošanai“, bet uz otra – „divi vienā“. Šoreiz sakrita gan produkta variants, gan tilpums, gan svītrkods.

Tad apskatīju cenu zīmes. Lielveikalā bija akcija, bet aptiekā biju samaksājis plauktā norādīto cenu. Tas izskaidroja daļu starpības, tomēr manam maciņam rezultāts nemainījās: tajā dienā par to pašu pudelīti varēju samaksāt par četriem eiro mazāk.

Atgriezies mājās, noliku čeku uz virtuves galda un aprēķināju. Ja gada laikā izlietotu sešas šādas pudelītes un katru reizi būtu tāda pati cenu starpība, kopā sanāktu 24 eiro. Protams, akcija negaidīs mani katru reizi, tāpēc šo summu neuzskatīju par garantētu ietaupījumu.

Vairāk nekā šie četri eiro mani aizķēra paša ieradums. Pārtikas cenas es vēl mēdzu apskatīties, bet šampūnu, zobu pastu vai dezodorantu paņēmu gandrīz automātiski. Šķita, ka šādas sīkas preces kopējā čekā neko daudz nemaina.

Ar zobu pastu gandrīz pieļāvu vēl vienu kļūdu

Nākamajā reizē pirms došanās iepirkties pierakstīju četras preces, kas patiešām bija vajadzīgas: šampūnu, zobu pastu, dezodorantu un šķidrās ziepes rokām. Es negribēju pārbaudīt visu veikalu. Pietika salīdzināt to, ko pērkam regulāri.

Ar zobu pastu sākumā šķita, ka esmu atradis labu piedāvājumu. Viena tūbiņa maksāja 2,99 eiro, otra – 3,49 eiro, tāpēc roka jau sniedzās pēc lētākās. Tikai pēc tam pamanīju, ka pirmajā bija 75 ml, bet otrajā – 100 ml.

Pārrēķinot izrādījās, ka mazākā tūbiņa par 100 ml maksātu gandrīz 3,99 eiro. Tātad lielākā par 3,49 eiro bija lētāka pēc daudzuma, lai gan tās cena uz etiķetes izskatījās augstāka. Pirmo reizi tik skaidri sapratu, kāpēc plauktos tiek norādīta cena par litru vai citu daudzuma vienību.

Ar dezodorantu vajadzēja vēl lielāku uzmanību. Vienā vietā skatījos uz izsmidzināmo, citā – uz rullīti, bet nosaukumi bija ļoti līdzīgi. Šādu salīdzinājumu uzreiz atmetu: ja atšķiras pats produkts, tikai cenu starpība man neko nepasaka.

Tālruņa piezīmēs pie katras preces atzīmēju precīzu variantu, iepakojuma izmēru un cenu, par kādu to nopirku. Pēc dažām iepirkšanās reizēm man jau bija savs atskaites punkts. Vairs nevajadzēja minēt, vai lielais uzraksts par atlaidi nozīmē labu piedāvājumu.

Atlaide dažkārt prasa nopirkt vairāk, nekā vajag

Salīdzinot piedāvājumus, sāku lasīt arī mazākos burtus. Vienā vietā pievilcīgā cena bija spēkā ar lojalitātes karti, citur vajadzēja pirkt divas preces. Gadījās arī, ka internetā redzētā cena fiziskajā veikalā bija citāda.

Reiz mani ieinteresēja piedāvājums pirkt divas pudelītes, lai gan mājās mums vēl bija iesākts krājums. Vienas vienības cena bija zemāka, taču pie kases es būtu atstājis vairāk naudas, nekā biju plānojis. Toreiz nepirku, jo negribēju izmēģināt citu šampūnu tikai akcijas dēļ.

Ar internetu arī nācās visu izrēķināt līdz galam. Ja prece maksā par diviem eiro mazāk, bet piegāde maksātu trīs eiro, vienas pudelītes pasūtīšana man nebūtu izdevīga. Meklēt vēl vairākas nevajadzīgas preces, lai sasniegtu bezmaksas piegādes summu, būtu vēl dīvaināk.

Nolēmu arī nebraukāt pa pilsētu katras atlaides dēļ. Ja lētākais veikals ir pa ceļam, iegriežos. Ja viena pirkuma dēļ būtu jābrauc atsevišķi, izvērtēju gan laiku, gan braukšanas izdevumus.

Tagad pie plaukta pietiek ar minūti

Pēc šīs salīdzināšanas es nesāku izvairīties no aptiekām vai visu pirkt vienā lielveikalā. Vienu nedēļu izdevīgāku piedāvājumu atrodu vienā vietā, nākamajā – citā. Es vienkārši vairs nenosaku pēc veikala nosaukuma, cik precei vajadzētu maksāt.

Tagad, pirms lieku grozā ierasto higiēnas līdzekli, pārbaudu trīs lietas: vai tas patiešām ir tas variants, ko izmantojam, cik daudz tā ir iepakojumā un ar kādiem nosacījumiem cena ir spēkā. Parasti tam pietiek ar minūti.

Mājās glabāju vienu rezerves pudelīti, tāpēc šampūns vairs nav steidzami jāpērk tajā vakarā, kad no vecās pudelītes vairs nekas neiztek. Savukārt telefonā saglabātā 4,49 eiro cenas fotogrāfija man atgādina vienkāršu lietu: pirms maksāju 8,49 eiro, vismaz paskatos, vai man ir cita izvēle.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!