Vai skolas forma patiešām mazina atšķirības vai tikai pārceļ izdevumus uz vecākiem?

Septembra rītā strīds pie skapja var sākties vēl pirms brokastīm: vienam bērnam „nav ko vilkt“, citam neder vakardienas krekliņš, bet vecākiem jāizlemj, vai pirkt vēl vienu apģērba gabalu. Kad skola piedāvā vai ievieš uniformu, daļai ģimeņu tas izklausās pēc vienkāršākas kārtības. Citi tajā saskata nevis risinājumu, bet jaunu obligātu pirkumu, kas neizdzēš atšķirības starp bērniem.

Mazāk rīta sarunu un mazāk etiķešu

Uniformas atbalstītāju arguments sākas ar ļoti vienkāršu ikdienas situāciju. Ja ir skaidri noteikts džemperis, žakete, veste vai polo krekliņš, katru vakaru nav jādomā, ko vilkt nākamajā dienā. Jaunākiem bērniem tas palīdz ātrāk sagatavoties, bet vecākiem – samazina nemitīgās sarunas par apģērbu, kas ir piemērots ne tik daudz laikapstākļiem, cik klases modei.

Cits arguments ir saistīts ar redzamiem zīmoliem. Klasē, kur vieni ierodas jaunākā modeļa džemperos, bet citi valkā to, kas palicis no vecākiem brāļiem vai māsām, apģērbs ātri kļūst par salīdzināšanas tematu. Vienāds apģērbs vismaz daļēji šo atšķirību aizsedz. Tas nepadara ģimenes vienādas, taču samazina iespēju ikdienā vērtēt citam citu pēc uzraksta uz krūtīm vai bikšu modeļa.

Pastāv arī piederības sajūtas arguments. Pasākumu, ekskursiju vai sacensību laikā skolēniem ir vieglāk atpazīt savas skolas grupu. Dažiem bērniem skaidrs apģērba noteikums pat atvieglo iekļaušanos: nav jāmin, vai viņu izvēle tiks uzskatīta par „normālu“. Īpaši tas var palīdzēt tiem, kuri jutīgāk reaģē uz vienaudžu komentāriem vai nevēlas atrasties uzmanības centrā.

Atšķirības nekur nepazūd

Uniformas kritiķi pamatoti jautā, vai problēma patiešām ir krekliņš. Ja klasē par svarīgu statusa zīmi kļūst telefons, sporta apavi, ziemas jaka, mugursoma vai pat maksas nodarbības pēc stundām, vienāds džemperis situāciju būtiski nemaina. Bērni diezgan ātri pamana, kuram ir dārgākas lietas, kurš ir atpūties ārzemēs, kurš var apmeklēt pulciņus. Uniforma samazina vienu redzamu slāni, bet sociālās atšķirības nenovērš.

Turklāt stingra prasība var traucēt bērniem, kuriem apģērba sajūta ir svarīga jutīguma pret audumiem, karstumu vai kustībām dēļ. Vienam der stīva žakete, bet citam tā visu dienu traucē koncentrēties. Pusaudžiem apģērbs ir arī veids, kā izmēģināt savu stilu. Ja skola reglamentē katru detaļu, noteikums var tikt uztverts nevis kā kopīga vienošanās, bet kā vēl viens aizliegums, ko gribas apiet.

Lielākais praktiskais jautājums attiecas uz ģimenes budžetu. Brīvā laika apģērbu bērns parasti var valkāt arī pēc stundām, nodot jaunākam bērnam vai kombinēt dažādos veidos. Uniformu, kas marķēta ar konkrētās skolas zīmi, ne vienmēr ir tik viegli pielāgot. Ja bērns to ātri izaudzē, tā nodilst ceļgalu vietās vai maiņai nepieciešami vairāki krekli, vienreizējs pirkums pārvēršas par pastāvīgu papildu izdevumu.

Vai skolas forma patiešām mazina atšķirības vai tikai pārceļ izdevumus uz vecākiem?Attēls: Pexels / Katerina Holmes

Cik maksā nevis viens, bet viss mācību gada apģērbs

Aptuvens aprēķins – piemērs. Pieņemsim, ka skolēnam nepieciešams viens galvenais formas apģērba gabals, divi krekli vai polo krekliņi un rezerves bikses vai svārki. Sezonas komplekta cena var būt aptuveni 80–200 eiro, taču summa ir atkarīga no skolas izvēlētā piegādātāja un no tā, cik detaļu obligāti jāiegādājas.

Rezultāts mainās, ja skola ļauj iegādāties vienkāršu vienkrāsainu apģērbu bez īpaša logotipa, organizē lietotu uniformu apmaiņu vai pieprasa tikai vienu atpazīstamu detaļu. Tas arī palielinās, ja ģimenē aug vairāki skolas vecuma bērni vai bērns gada laikā strauji izaug.

Praksē vislabāk darbojas nevis pati stingrākā uniforma, bet skaidra un elastīga kārtība. Piemēram, skola var vienoties par krāsām un vienu kopīgu akcentu, bet ļaut izvēlēties bikšu, svārku, džempera vai krekla modeli. Tad saglabājas atpazīstamība, taču vecāki var salīdzināt cenas, pielāgot apģērbu bērnam un atrast aizvietotāju, ja kāds izstrādājums nolietojas.

Kad noteikums palīdz, bet kad kļūst par apgrūtinājumu

Vienāds apģērbs vairāk attaisnojas tad, ja tas nav dārgs, tā daļas ir ērtas, skola atstāj izvēles iespējas un rūpējas, lai lietoto apģērbu būtu vienkārši nodot citām ģimenēm. Tas var samazināt ikdienas spiedienu sacensties apģērba dēļ, taču tam nepieciešama arī klases kultūra: skolotāju reakcija uz izsmieklu, skaidras robežas attiecībā uz pazemošanu, saruna par cieņu. Ja uniformu šuj tikai viens piegādātājs, prasības tiek pastāvīgi padarītas stingrākas, bet ģimenes tiek atstātas vienas ar rēķinu, šī pati ideja var vairāk izcelt finansiālo spriedzi, nevis to mazināt.

Kā jūs to risināt: vai skolas apģērba noteikumi jūsu ģimenei atviegloja rītus vai arī pirms septembra sagādāja papildu rūpes?

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!