Trīs kafijas tases katru dienu: organisms var reaģēt ne tā, kā jūs gaidāt

Rīts sākas ar pirmo tasi, otrā uz darba galda parādās vēl pirms pusdienām, bet trešā – pavisam nevainīgi, pēcpusdienā, kad acis sāk aizvērties pie ekrāna. Daudziem tas nav nekāds īpašs rituāls vai „atkarība”, tikai ierasta dienas daļa. Kafija palīdz ieskrieties, koncentrēties, izturēt sapulci un, šķiet, pat nedaudz uzlabo garastāvokli.

Tomēr vakarā tas pats cilvēks dodas gulēt noguris, bet ilgi grozās gultā. Vai arī pamana, ka sirds reizēm sāk sisties skaļāk, pēc kafijas kuņģis it kā protestē, bet bez rīta tases galva ir smaga un garastāvoklis – tāds, ka labāk lai neviens nerunā. Tad rodas jautājums: varbūt šīs trīs tases dienā nav tik neitrālas, kā šķita?

Vienas atbildes te nav. Vienam cilvēkam trīs kafijas tases var būt mierīgs, patīkams ieradums, citam – robeža, pēc kuras organisms sāk raidīt diezgan skaidrus signālus. Svarīgākais nav tikai saskaitīt tases, bet arī pamanīt, kad, kādu kafiju un kāpēc mēs īsti dzeram.

Trešā tase bieži nonāk tur, kur tā ir vismazāk vajadzīga

Pirmā kafija parasti tiek dzerta prieka vai ieraduma dēļ. Otrā – lai darbi veiktos vieglāk. Bet trešā bieži kļūst par mēģinājumu aizsegt pavisam citu problēmu: pārāk īsu miegu, izlaistas brokastis, ilgu sēdēšanu pie ekrāna vai pēcpusdienas enerģijas kritumu, kas daudziem ir pazīstams kā pulkstenis.

Kofeīns uz īsu brīdi var radīt možumu, taču tas neatrisina iemeslu, kura dēļ spēki pēkšņi ir zuduši. Ja pēc pusdienām ķermenis prasa atpūtu, ūdeni, kārtīgāku ēdienu vai vismaz dažas minūtes izkustēties, kafija šo ziņu var vienkārši apklusināt. Darbus pabeigt izdodas, bet nogurums nekur nepazūd – tas pārceļas uz vakaru.

Īpaši daudz nozīmē laiks. Vēla tase vienam cilvēkam var neko nemainīt, bet citam pietiek arī ar ne pārāk stipru kafiju, lai vakarā domas skrietu ātrāk, nekā gribētos. Tad izveidojas pazīstams loks: naktī guļ sliktāk, no rīta ir grūtāk piecelties, tāpēc nākamajā dienā kafija kļūst vēl nepieciešamāka.

Ķermenis ne vienmēr protestē skaļi

Ne katra jutība pret kafiju izpaužas kā acīmredzama sirdsklauves vai trīcošas rokas. Dažreiz cilvēks vienkārši biežāk izjūt spriedzi, kļūst aizkaitināmāks, viņam ir grūtāk koncentrēties vienam uzdevumam vai arī viņš sāk domāt: „vakarā es vienmēr esmu tik nemierīgs”. Kafija ne vienmēr ir vienīgais iemesls, taču tā var pastiprināt to, ko jau izraisa stress un steiga.

Arī kuņģim var būt savs viedoklis. Dažiem cilvēkiem kafija tukšā dūšā izraisa dedzināšanu, paaugstinātu skābumu vai nepatīkamu tukšuma un nelabuma sajūtu. Tad tasei, kurai vajadzēja palīdzēt sākt dienu, kļūstot par nelielu rīta konfliktu, ko cilvēks tik un tā atkārto, jo bez kafijas rīts šķiet vēl grūtāks.

Ir arī mazāk pamanāma puse – pieradums. Regulāri lietojot kofeīnu, rīta kafija reizēm ne tik daudz sniedz neierastu enerģiju, cik vienkārši atgriež ierastajā pašsajūtā. Tas nenozīmē, ka no kafijas obligāti jābaidās, taču ir vērts atšķirt, vai tase patiešām sagādā prieku, vai arī tā jau ir kļuvusi par biļeti uz normālu rītu.

Trīs kafijas tases katru dienu: organisms var reaģēt ne tā, kā jūs gaidātAttēls: Pixabay / cocoparisienne

Vienam tas ir prieks, citam – papildu spriedze

Dažādi cilvēki uz trim kafijas tasēm reaģē atšķirīgi. Cilvēks, kurš strādā maiņās, var dzert kafiju, lai paliktu nomodā neērtā laikā, jaunie vecāki – lai izturētu pēc nemierīgas nakts, bet birojā sēdošs darbinieks – tāpēc, ka kafijas pauze ir vienīgā iespēja uz īsu brīdi atkāpties no darbiem. Bieži vien svarīga ir ne tikai kafija, bet arī tas, kādu dienu cilvēks ar tās palīdzību cenšas „salabot”.

Senioriem vai cilvēkiem, kuri lieto medikamentus un kuriem ir hroniski veselības traucējumi, no jauna parādījušos simptomus nevajadzētu norakstīt tikai uz nogurumu vai vecumu. Ja pēc kafijas atkārtojas stipras sirdsklauves, reibonis, izteikts nemiers, sāpes vai citas satraucošas sajūtas, visprātīgāk būtu to pārrunāt ar ārstu. Kafija ir ikdienišķa, tomēr organisma reakcija joprojām ir pelnījusi uzmanību.

No otras puses, nevajag katru tasi padarīt par vaininieku. Daudziem cilvēkiem mēreni dzerta kafija var būt vienkārši patīkama dienas daļa. Problēma sākas tad, kad to dzer automātiski, ēdiena vai atpūtas vietā, bet ķermeņa raidītie signāli tiek atbīdīti malā ar domu: „ai, pāries pēc vēl vienas kafijas”.

Kā saprast, vai trīs tases jums ir piemērotas

Vienkāršs veids, kā to pārbaudīt, – dažas dienas nedarīt neko dramatisku, tikai godīgi paskatīties uz savu rutīnu. Pievērsiet uzmanību, kad izdzerat katru tasi, vai pirms tam esat ēdis, kā jūtaties pēc stundas un kā vakarā aizmiegat. Šāda novērošana dažkārt pasaka vairāk nekā stingrs solījums no pirmdienas kafiju vairs nedzert.

Ja jums šķiet, ka trešā tase vairāk traucē nekā palīdz, nav uzreiz jāpāriet uz varonīgu atteikšanos. To var izdzert agrāk, izvēlēties mazāku daudzumu, daļu aizstāt ar bezkofeīna kafiju, ūdeni vai īsu iziešanu ārā. Izklausās pārāk vienkārši, bet desmit minūtes kustību un normālas pusdienas dažkārt iedarbojas uzticamāk nekā vēl viena tase pie klaviatūras.

Ir arī vērts atcerēties, ka tases nav vienādas. Neliela mājās vārītas kafijas tase un liels stiprs dzēriens līdzņemšanai organismam var nozīmēt pavisam atšķirīgu kofeīna daudzumu. Tāpēc frāze „es izdzeru tikai trīs” ne vienmēr precīzi parāda, cik daudz stimulējošas iedarbības dienā patiesībā saņem ķermenis.

Trīs kafijas tases pašas par sevi vēl nav ne tikums, ne problēma. Tomēr, ja kafija sāk aizņemties enerģiju no vakara miega, slēpt pastāvīgu nogurumu vai likt ignorēt nepatīkamas sajūtas, ir vērts apstāties nevis aizliegumu dēļ. Dažkārt labākais risinājums nav atteikties no kafijas – dažkārt pietiek beidzot ieklausīties, ko starp pirmo un trešo tasi mēģina pateikt organisms.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!