Jūs dzerat kafiju pēcpusdienā: kofeīns var traucēt miegu pat tad, ja gultā dodaties vēlu
Pēcpusdienā acis sāk vērties ciet, darbu saraksts nemaz nekļūst īsāks, bet kafijas automāta poga šķiet gluži nevainīgs risinājums. Viena tasīte ap trijiem vai četriem – līdz vakaram taču vēl tālu. Tomēr vēlāk, jau apguļoties, ķermenis it kā ir noguris, bet galva sāk kārtot vecas sarunas, rītdienas plānus un pēkšņi atceras, ka vajadzētu nopirkt veļas mazgāšanas līdzekli.
Šāda nakts bieži tiek norakstīta uz stresu, tālruni vai pārāk siltu istabu. Dažkārt vainīgs patiešām ir ne tikai viens faktors, tomēr pēcpusdienas kafija var klusi iesaistīties visa vakara ritmā. Kofeīns ne vienmēr liks grozīties līdz rītausmai – tas var iedarboties smalkāk: jūs aizmigsiet, bet miegs būs seklāks, jūs biežāk pamodīsieties vai no rīta pamodīsieties tā, it kā nakts būtu bijusi pārāk īsa.
Lielākā neskaidrība ir tā, ka cilvēks var no sirds sacīt: „Kafija man netraucē gulēt, es aizmiegu jebkurā laikā.“ Aizmigšana vēl nav viss stāsts par miega kvalitāti. Pēcpusdienas tasīte dažkārt atstāj pēdas tad, kad virtuvē jau sen ir tumšs, trauki nolikti vietā, bet pats cilvēks jau ir pārliecināts, ka viņa organisms pie kafijas ir pieradis.
Tasīte izdzerta, bet kofeīns vēl nekur nav pazudis
Kofeīns nedarbojas kā īss slēdža nospiediens: iedzēri, kļuva možāks, bet pēc stundas viss iztvaikoja. Organisms to sadala pakāpeniski, tāpēc daļa uzņemtā kofeīna var iedarboties arī vakarā. Jo vēlāk kafija tiek dzerta, jo mazāk laika ķermenim ir līdz ierastajam gulētiešanas laikam.
Problēma bieži sākas nevis ar vienu lielu tasīti. No rīta kafija tiek izdzerta mājās, vēlāk – vēl viena darbā, bet pēcpusdienā klāt nāk sanāksmē dzerta latte, stiprāka tēja vai salds kofeīnu saturošs dzēriens. Katra izvēle šķiet atsevišķa un neliela, tomēr vakarā organisms tās nesaskaita tik iecietīgi kā cilvēks, kurš sev saka: „Tā taču ir tikai viena kafijas tasīte.“
Svarīgi ir arī tas, ka dažādu dzērienu stiprums atšķiras. Vienā tasītē var būt pavisam maz kofeīna, citā – krietni vairāk, īpaši, ja kafija ir stipra, liela vai tiek dzerta vairākos malkos. Tāpēc tikai pulksteņa laiks ne vienmēr izskaidro, kāpēc vienā vakarā miegs atnāk viegli, bet citā šķiet, ka smadzenes ir nolēmušas sākt nakts maiņu.
„Es aizmiegu“ nenozīmē, ka ķermenis patiešām ir atpūties
Cilvēks dusmojas ne tikai tāpēc, ka nespēj aizmigt. Daudz vairāk nogurdina sajūta, kad miegam atvēlētas septiņas vai astoņas stundas, bet rīta modinātājs tik un tā skan kā personisks apvainojums. Vakarā uzņemtais kofeīns var uzturēt nomodu tādā līmenī, ko pats cilvēks skaidri nejūt, bet ķermenim kļūst grūtāk pāriet dziļākā atpūtā.
Kad miegs kļūst trauslāks, cilvēks var biežāk pamosties no neliela trokšņa, no rīta atvērt acis agrāk nekā parasti vai sapņot tik intensīvi, ka šķiet – naktī viņš vairāk strādāja nekā atpūtās. Nākamajā dienā atkal atnāk nogurums, un kopā ar to – vēlme pēcpusdienā glābties ar vēl vienu kafiju. Tā izveidojas vienkāršs, bet nepatīkams loks: slikta atpūta prasa kofeīnu, bet kofeīns var atnest vēl vienu sliktākas atpūtas nakti.
Īpaši viegli to nepamanīt cilvēkiem, kuri ilgi dzīvo straujā tempā. Strādājošs cilvēks izvēlas kafiju, lai izturētu atlikušo darba dienu, vecāki – lai vēl pietiktu spēka vakaram ar bērniem un mājas rūpēm, bet vecāki cilvēki dažkārt izdzer tasīti aiz ieraduma vai kompānijas pēc. Neviena no šīm izvēlēm pati par sevi nav slikta, tomēr ķermeņa vajadzība atpūsties no tā nepazūd.
Vieniem pietiek ar rīta kafiju, citiem robeža iestājas daudz agrāk
Jutība pret kofeīnu nav vienāda. Viens cilvēks pēc vakariņām izdzēris espresso jūtas lieliski un mierīgi aizmieg, bet citam pat pēcpusdienas kafija var kļūt par vakara nemiera, sirdsklauvju vai grozīšanās gultā iemeslu. To var ietekmēt ieradumi, vecums, vispārējā pašsajūta, lietotie medikamenti un tas, cik daudz kofeīna tajā dienā jau ir uzņemts.
Senioriem miegs tāpat bieži ir jutīgāks, tāpēc vēls stiprs dzēriens var nozīmēt vairāk, nekā šķiet. Vecākiem ar maziem bērniem situācija ir vēl sarežģītāka: nakts arī bez kafijas var būt saraustīta, tāpēc katra papildu pamošanās jūtama divtik sāpīgi. Savukārt tie, kuri strādā maiņās vai ilgi pavada laiku pie ekrāniem, nereti izmanto kafiju kā veidu, kā pielāgoties grafikam, lai gan galu galā ķermenis izraksta savu rēķinu ar nogurumu.
Te nav jēgas moralizēt un ieteikt visiem atteikties no kafijas. Daudziem kafija ir patīkams rīta rituāls, sarunas sākums vai īsa pauze starp darbiem. Tomēr ir vērts nošķirt kafiju, kas sniedz prieku, no kafijas, ar kuru mēģina aizlīmēt pastāvīgu izsīkumu.
Neliels eksperiments var pateikt vairāk nekā minējumi
Ja vakarā ir grūti nomierināties vai no rītiem pastāvīgi trūkst spēka, nav uzreiz jānojauc visi ieradumi. Dažas dienas var vienkārši pamēģināt pēdējo kafiju izdzert agrāk un vērot, kas mainās. Ir svarīgi novērtēt ne tikai to, vai izdodas ātri aizmigt, bet arī to, vai pamošanās ir retāka, vai rīts kļūst vieglāks un vai pēcpusdienā vairs neuznāk tik ass enerģijas kritums.
Vēlās kafijas vietā dažiem palīdz ūdens, īsa pastaiga, piecpadsmit minūtes dienasgaismā vai vienkārša pauze no ekrāna. Dažkārt ķermenis prasa nevis vēl vienu možuma devu, bet gan ēdienu, kustības vai dažas mierīgākas minūtes. Ja gribas pašu kafijas rituālu, var izvēlēties dzērienu bez kofeīna vai zāļu tēju – rokās paliks silta tasīte, tikai naktij būs lielākas izredzes palikt mierīgākai.
Arī uzņēmumiem un darbavietām der atcerēties, ka pastāvīgs „vēl vienas kafijas“ kults ne vienmēr nozīmē produktivitāti. Cilvēkiem vajadzīgs ne tikai automāts gaitenī, bet arī normālas pauzes, skaidrāks darba temps un iespēja atgūties. Kafija var palīdzēt pārdzīvot grūtu pēcpusdienu, taču tā nevar aizstāt miegu, ko ķermenis prasa jau ne pirmo dienu.
Pēcpusdienas tasīte nav noziegums pret miegu, tomēr tā ir vismaz neliela godīga eksperimenta vērta. Dažkārt labākais vakara lēmums sākas nevis guļamistabā un nevis ar jaunu spilvenu, bet tajā brīdī, kad pēc pusdienām roka atkal sniedzas pēc kafijas automāta.
Novērtējiet šo rakstu:
Kraunami duomenys...
Komentāri
Esiet pirmais, kas komentē
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņas
Meklējat vairāk?