Pēc pusdienām sāk reibt galva: ārste iesaka izvērtēt ne tikai izdzerto kafiju

Kafijas tasīte pēc pusdienām šķiet gluži nevainīgs plāns: jāpabeidz darbi, jāpaņem bērns no bērnudārza, jāaizbrauc uz veikalu. Taču dažkārt gaidītā možuma vietā pārņem dīvains vieglums galvā, it kā istaba uz mirkli sakustētos, kļūst grūti koncentrēties, bet, pieceļoties kājās, gribas pieķerties pie galda. Pirmā doma bieži ir vienkārša – laikam par maz kafijas. Un roka jau sniedzas pēc vēl vienas tasītes.

Paradokss ir tāds, ka reibonis pēc pusdienām ne vienmēr nozīmē, ka organismam trūkst kofeīna. Dažkārt kafija tikai uz īsu brīdi maskē nogurumu, bet citreiz tā pati pastiprina nepatīkamo sajūtu, īpaši, ja tajā dienā maz ēsts, dzerts ūdens vai steigā veikts viens uzdevums pēc otra. Ķermenis diezgan skaidri parāda, ka tā ritms ir izjaukts, tikai ne vienmēr uzreiz pasaka, kāpēc.

Šāds reibonis var būt īslaicīgs un pāriet pēc dažām minūtēm, tomēr to nevajadzētu norakstīt vien uz „grūtu dienu“. Ārstam, izvērtējot šo simptomu, svarīga ir visa dienas gaita: ko cilvēks ēda, cik daudz dzēra, kā gulēja, vai lieto medikamentus, vai reiboni pavada citas pazīmes. Viena kafijas tasīte šeit var būt tikai neliela daļa no visa stāsta.

Kad pusdienas sniedz nevis spēku, bet rada smaguma sajūtu

Biežs scenārijs daudziem ir pazīstams: brokastīs tikai smalkmaizīte vai nekas, līdz pusdienām – dažas kafijas tasītes, bet vēlāk beidzot tiek apēsta liela un sātīga porcija. Organisms sāk sagremot ēdienu, pēc maltītes dabiski pārņem miegainība, bet cilvēks no sevis uzreiz sagaida tādu pašu tempu kā deviņos no rīta. Ja vēl ilgi jāsēž pie ekrāna smacīgā kabinetā, galva var kļūt tik smaga, ka gribas vainot pat laikapstākļus.

Vieniem nepatīkamā sajūta parādās pēc saldāka vai ļoti bagātīga ēdiena, citiem – tad, kad starp ēdienreizēm paiet pārāk ilgs laiks. Straujas enerģijas svārstības, izsalkums, pārēšanās vai neregulāra ēšana var ietekmēt pašsajūtu. Tas nenozīmē, ka katrs saldāks deserts noteikti radīs problēmas, taču atkārtota saistība starp pusdienām un reiboni ir uzmanības vērta.

To papildina arī šķidruma trūkums. No rīta izdzerta kafijas tasīte dažkārt tiek skaitīta kā brokastis, otrā – kā ūdens, bet trešā jau kā balva par pacietību sanāksmēs. Tomēr tās neaizstāj vajadzību pēc ūdens. Ja cilvēks dzer maz, ilgāk uzturas siltā telpā, aktīvi kustas vai daudz svīst, nespēks un viegluma sajūta galvā pēc pusdienām var kļūt par gluži nepārsteidzošu dienas sastāvdaļu.

Kafija pati par sevi nav ienaidnieks, tomēr tās iedarbība ir atšķirīga. Vienam cilvēkam tā palīdz koncentrēties, citam pastiprina sirdsklauves, nemieru vai roku trīci, bet, izdzerta tukšā dūšā, tā var pasliktināt pašsajūtu. Īpaši viegli pārspīlēt tad, kad kafiju dzeram nevis garšas dēļ, bet mēģinot ar tās palīdzību „izlauzties“ cauri miega trūkumam.

Pēc pusdienām sāk reibt galva: ārste iesaka izvērtēt ne tikai izdzerto kafijuAttēls: Pixabay / Engin_Akyurt

Steidzīgs darbinieks, māte un seniors to pašu izjūt atšķirīgi

Strādājošs cilvēks reiboni pēc pusdienām bieži noklusē: izdzer kafiju, nostājas pie loga, atgriežas pie e-pastiem un cer, ka pāries. Vecākiem ar maziem bērniem tas var būt miega trūkuma signāls, ko neizdodas kompensēt ne ar kafiju, ne ar nedēļas nogales snaudu. Savukārt cilvēkam, kurš visu rītu pavadījis, vadot automašīnu, strādājot fizisku darbu vai skraidot pa darīšanām, iemesls var būt pavisam vienkāršs – viņš vienkārši nav paguvis kārtīgi paēst un padzerties.

Seniors uz nesen parādījušos vai biežu reiboni būtu jāraugās īpaši uzmanīgi. Dažkārt tas parādās, pārāk strauji pieceļoties, citreiz tas var būt saistīts ar lietotajiem medikamentiem, asinsspiediena svārstībām vai citiem veselības stāvokļiem. Šeit svarīgi nav minēt, ka „tādā vecumā jau tā mēdz būt“, bet gan pārrunāt simptomu ar ārstu un, ja nepieciešams, pārskatīt kopainu par visiem lietotajiem medikamentiem un ikdienas paradumiem.

Nepatīkami ir arī tas, ka vārds „reibonis“ dažādiem cilvēkiem nozīmē ne to pašu. Viens izjūt nespēku un aptumšojas acis, citam šķiet, ka apkārtne griežas, bet trešais zaudē līdzsvaru. Ārstam šī detaļa ir svarīga, tāpēc ar vienu frāzi „pēc pusdienām reibst galva“ dažkārt nepietiek. Jāatceras, kad tas sākās, cik ilgi turpinājās, vai bija slikta dūša, svīšana, sirdsklauves, galvassāpes, redzes izmaiņas vai citas neparastas sajūtas.

Otra problēmas puse ir tā, ka cilvēks bieži sagaida vienu ātru atbildi: varbūt trūkst vitamīnu, varbūt par maz kafijas, varbūt vainīgi laikapstākļi. Taču organisms nav kafijas automāts, kurā visu atrisina papildu pogas nospiešana. Mediķis ne velti jautā par miegu, uzturu, stresu, medikamentiem un iepriekšējām slimībām – tieši no šādām, šķietami mazām detaļām veidojas patiesāka aina.

Nevis vēl viena tasīte, bet daži vienkārši jautājumi sev

Ja reibonis parādās tikai reizēm un ātri pāriet, vispirms dažas dienas vērts godīgi vērot savu ritmu. Vai bija brokastis? Vai līdz pusdienām tika izdzerts ūdens? Cik stundas gulēts? Vai pusdienas nebija vienīgā lielā maltīte visas dienas laikā? Šāda vienkārša pašsajūtas pierakstīšana var parādīt atkārtojošos modeli skaidrāk nekā mēģinājums pēc dažām nedēļām visu atcerēties.

Pēc pusdienām var palīdzēt nesteidzīga piecelšanās no galda vai darba vietas, glāze ūdens, īsa pastaiga svaigā gaisā un mazāk haotisks ēšanas režīms. Ja kafija tiek dzerta tukšā dūšā vai vairākas reizes dienā tikai tāpēc, lai acis neaizvērtos, vērts padomāt ne tikai par tās daudzumu, bet arī par iemeslu, kāpēc spēka tik ļoti trūkst. Dažkārt lielākā greznība dienas režīmā ir nevis vēl viens espresso, bet desmit mierīgas minūtes maltītei.

Ja reibonis atkārtojas, pastiprinās, traucē strādāt, vadīt automašīnu vai droši staigāt, jāvēršas pie ģimenes ārsta. Neatliekamā palīdzība nekavējoties jāmeklē, ja reiboni pavada ģībonis, pēkšņas stipras galvassāpes, sāpes krūtīs, elpas trūkums, vienas ķermeņa puses vājums vai nejutīgums, runas, redzes vai sejas simetrijas izmaiņas. Šādos gadījumos gaidīt, kamēr „pāries pēc kafijas“, būtu neapdomīgi.

Galva, kas pēc pusdienām kļuvusi reibstoša, dažkārt nemaz neprasa vairāk kofeīna. Tā var prasīt ūdeni, ēdienu, miegu, lēnāku tempu vai uzmanību simptomam, ko pārāk ilgi esam centušies apklusināt. Ķermeņa signāli reti ir ērti, taču bieži tie parādās agrāk, nekā problēma kļūst tik liela, ka to vairs nav iespējams ignorēt.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!