No 1. novembra izmaiņas darbiniekiem: vieni saņems lielāku aizsardzību, citi var sāpīgi nokavēt termiņus

No 1. novembra izmaiņas darbiniekiem: vieni saņems lielāku aizsardzību, citi var sāpīgi nokavēt termiņus
No 1. novembra izmaiņas darbiniekiem: vieni saņems lielāku aizsardzību, citi var sāpīgi nokavēt termiņus Attēls: OpenAI

1. novembris daudziem izskatīsies kā parasta diena kalendārā. Vēl viens rīts, vēl viena kafijas tasīte, vēl viena pieslēgšanās darba datoram. Taču darba attiecībās no šī datuma stājas spēkā izmaiņas, kuras ignorēt vairs nebūs izdevīgi ne darbiniekiem, ne darba devējiem. Mainās nevis viena sīka detaļa, bet vesela noteikumu pakete: no atlaišanas pēc darba devēja gribas līdz galīgajam norēķinam, attālinātajam darbam, pārbaudes laikam, atvaļinājumam un pat koplīgumiem.

Valsts darba inspekcija paziņo, ka galvenie Darba kodeksa grozījumi stāsies spēkā 2026. gada 1. novembrī un skars ļoti dažādas darba attiecību jomas. Citiem vārdiem sakot, tas nav tikai „juristu jautājums” vai kārtējais dokuments, kuram var ātri pārskriet ar acīm. Šoreiz izmaiņas cilvēku var skart ļoti konkrēti: kā viņš tiks atlaists, kad saņems naudu, vai varēs strādāt attālināti, cik ilgs būs pārbaudes laiks un kas notiks ar uzkrāto atvaļinājumu.

Darba devējs vairs nevarēs vienkārši pateikt „es tā nolēmu”

Viena no jutīgākajām izmaiņām ir saistīta ar darba līguma izbeigšanu pēc darba devēja gribas. Līdz šim daudziem darbiniekiem pats vārdu savienojums „darba devēja griba” skanēja draudīgi: it kā darba devējs kādu dienu varētu izlemt, ka darbinieks vairs nav vajadzīgs, un viss. No novembra šis jautājums kļūst skaidrāks – lai izbeigtu darba līgumu uz šāda pamata, būs nepieciešams pamatots iemesls.

Tas nenozīmē, ka darba devējs vispār vairs nevarēs šķirties no darbinieka. Varēs. Taču lēmums nevarēs būt tukšs, formāls vai balstīts tikai uz noskaņojumu. Saglabājas arī svarīga darbinieka aizsardzība: brīdinājums trīs darba dienas iepriekš un atlaišanas pabalsts, kas nav mazāks par sešu vidējo darba algu apmēru. Citiem vārdiem sakot, ja cilvēks tiek atlaists uz šāda pamata, darba devējam tas arī turpmāk maksās dārgi.

Vēl viena svarīga detaļa ir termiņi darba pienākumu pārkāpumu izvērtēšanai. Ja darbinieks, iespējams, ir izdarījis pārkāpumu, bet tajā laikā slimo vai atrodas atvaļinājumā, šis laiks netiks ieskaitīts viena mēneša termiņā lēmuma pieņemšanai par atlaišanu. Darbiniekam tas nozīmē vienu: situācijas saistībā ar iespējamu pārkāpumu nevarēs vienkārši „pazust” tikai tāpēc, ka cilvēks tajā laikā nestrādāja. Darba devējam tas arī ir signāls – lēmumiem jābūt pamatotiem, samērīgiem un dokumentētiem, jo strīda gadījumā tiks vērtētas nevis emocijas, bet apstākļi.

Norēķins, aizejot no darba: naudu var nākties pagaidīt

Vēl viena joma, kurai darbiniekiem noteikti vajadzētu pievērst uzmanību, ir galīgais norēķins. Parasti cilvēks, aizejot no darba, cer saņemt visu, kas viņam pienākas: algu, kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu un citas summas. No novembra būs iespējams vienoties, ka daļa summas tiek izmaksāta vēlāk, ja izmaksājamā summa pārsniedz vienas mēneša vidējās darba algas apmēru.

Tas izklausās nevainīgi, taču te slēpjas ļoti svarīga detaļa: vēlāk varēs izmaksāt tikai to daļu, kas pārsniedz viena mēneša vidējo darba algu, un šāda atlikšana nevarēs turpināties mūžīgi. Atlikusī summa būs jāizmaksā ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no darba attiecību izbeigšanas.

Darbiniekam šeit ir svarīgi automātiski nepiekrist visam, ko viņam pasniedz parakstīšanai pēdējā darba dienā. Ja runa ir par atliktu norēķinu, skaidri jāredz summas, datumi un nosacījumi. Arī darba devējam tā nav brīvība „samaksāsim, kad varēsim”. Jaunā kārtība sniedz elastību, bet ne atļauju vilkt laiku bez ierobežojumiem.

Lielākus ienākumus saņemošajiem – vairāk brīvības, bet arī lielāks risks

No novembra plašākas individuālo vienošanos iespējas būs tiem darbiniekiem, kuru darba līgumā noteiktā mēneša alga nav mazāka par divām pēdējām publicētajām valsts tautsaimniecības vidējās mēneša bruto darba algas summām. Vienkāršoti sakot, runa ir par darbiniekiem ar lielākiem ienākumiem, ar kuriem varēs plašāk vienoties par noteiktiem darba nosacījumiem.

No pirmā acu uzmetiena tas var izskatīties kā priekšrocība: vairāk elastības, vairāk individualitātes, vairāk iespēju vienoties nevis pēc standarta parauga. Taču ir arī otra puse. Jo vairāk brīvības vienošanās procesā, jo lielāka atbildība saprast, ko tu paraksti. Lielāka alga nenozīmē, ka darbinieks automātiski kļūst par juristu un acumirklī saskata visus riskus.

Tiesa, ierobežojumi saglabāsies. Nebūs iespējams brīvi atkāpties no noteikumiem, kas saistīti ar maksimālo darba laiku, minimālo atpūtas laiku, darbinieku drošību un veselību, dzimumu līdztiesību, nediskrimināciju un citām būtiskām garantijām. Taču šai darbinieku grupai varēs noteikt ilgāku pārbaudes laiku – līdz sešiem mēnešiem. Tā jau ir nopietna detaļa, īpaši tiem, kuri maina darbu un uzskata, ka pēc trim mēnešiem riskantākais periods ir beidzies.

Pirmo reizi pēc ilga pārtraukuma devos uz darba interviju
Pirmo reizi pēc ilga pārtraukuma devos uz darba intervijuAttēls: OpenAI

Attālinātais darbs: „pārāk dārgi” vairs nebūs tik vienkārša atbilde

Izmaiņas skars arī attālināto darbu. Darba devējam arī turpmāk būs jāapmierina darbinieku ar papildu garantijām lūgumi strādāt attālināti, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams darba organizācijas vai ražošanas procesa īpatnību dēļ. No Darba kodeksa tiek svītrots iepriekšējais papildu izņēmums saistībā ar pārāk lielām attālinātā darba organizēšanas izmaksām.

Tas var būt īpaši aktuāli vecākiem, cilvēkiem, kuri apvieno darbu ar ģimenes pienākumiem, un tiem, kuriem attālinātais darbs nav ērtības jautājums, bet gan reāla iespēja saglabāt darba ritmu. Protams, tas nenozīmē, ka katrs lūgums automātiski tiks apmierināts. Ja darbu tā rakstura dēļ nevar veikt attālināti, darba devējam būs pamats atteikt. Taču vienkārši pateikt „mums tas ir pārāk dārgi” vairs nebūs tik vienkārši.

Līdzīgi tiek precizētas arī darbinieku tiesības lūgt vēlamo darba laika režīmu. Izvērtējot šādus lūgumus, svarīgākās būs darba organizācijas un ražošanas procesa īpatnības. Citiem vārdiem sakot, argumentiem būs jābūt saistītiem ar reālo darbu, nevis tikai ar darba devēja nevēlēšanos mainīt iedibināto kārtību.

Atvaļinājums var sākt „izdegt” ātrāk

Vēl viena izmaiņa, kas var sāpīgi skart cilvēkus, kuriem patīk uzkrāt atvaļinājumu „nebaltām dienām”, ir saistīta ar koplīgumiem. Augstāka līmeņa koplīgumos varēs paredzēt īsāku – divu gadu – termiņu, pēc kura beigām darbinieks var zaudēt tiesības izmantot visu ikgadējo atvaļinājumu vai tā daļu, ja viņam faktiski bija iespēja to izmantot.

Te svarīgākā frāze ir – „ja viņam bija iespēja”. Ja cilvēks patiešām varēja doties atvaļinājumā, bet gadiem ilgi uzkrāja dienas, nākotnē šāda taktika var kļūt riskantāka. Tāpat koplīgumos varēs paredzēt iespēju noteiktos gadījumos izmaksāt naudas kompensāciju par daļu neizmantotā atvaļinājuma.

No darbinieka viedokļa tas nozīmē ļoti vienkāršu lietu: vērts pārbaudīt, cik daudz atvaļinājuma ir uzkrāts, kāda kārtība ir spēkā darbavietā un vai nav koplīguma, kas nākotnē mainītu spēles noteikumus. Atvaļinājums nav tikai rindiņa personāla sistēmā. Tā ir reāla atpūta vai reāla nauda, tāpēc tās zaudēšana var būt nepatīkams trieciens.

1. novembris nav maģiska robeža visos gadījumos

Ļoti svarīgi ir neaizmirst pārejas noteikumus. VDI uzsver, ka procedūrām, kas uzsāktas līdz 2026. gada 31. oktobrim, noteiktajiem pārbaudes laikiem, uzsāktajiem darba strīdiem un citiem likumā paredzētajiem gadījumiem tiks piemēroti noteikumi, kas bija spēkā pirms grozījumu stāšanās spēkā. Tas nozīmē, ka visu nevar mehāniski vērtēt pēc principa „no 1. novembra viss jau ir citādi”.

Tieši šeit var rasties daudz pārpratumu. Viens darbinieks domās, ka uz viņu jau attiecas jaunā kārtība, darba devējs teiks, ka procedūra sākta agrāk, un strīds galu galā var nonākt darba strīdu komisijā. Tāpēc svarīgi ir ne tikai paši noteikumi, bet arī datumi: kad process sākās, kad tika izsniegti dokumenti, kad tika noteikts pārbaudes laiks, kad radās strīds.

Šie Darba kodeksa grozījumi nav tikai sausa juridiska reforma. Tie skars ikdienas situācijas: atlaišanu, naudu, darbu no mājām, pārbaudes laiku, atvaļinājumu un vienošanās ar darba devēju. Tāpēc līdz novembrim ir vērts izdarīt vienu vienkāršu lietu – nevis atmest ar roku, bet pārskatīt savu darba līgumu, uzkrāto atvaļinājumu, spēkā esošās vienošanās un darbavietas iekšējās kārtības noteikumus. Jo dažkārt viens paraksts vai nokavēts termiņš maksā vairāk, nekā sākumā šķiet.

Abonēt

Rīta vēstule ar 5 lasītākajiem rakstiem

Novērtējiet šo rakstu:

😡  
😕  
😐  
🙂  
😍  

Kraunami duomenys...

Dalīties

Komentāri

Esiet pirmais, kas komentē

E-pasts nav obligāts un netiks publicēts.

Vairāk par šo tēmu

Visas tēmas ziņas

Meklējat vairāk?

Atklājiet citus rakstus