ES vēršas pret malkas krāsnīm: vai lietuviešiem nāksies izmest veco krāsni?

Tuvojoties apkures sezonai, šādas ziņas daudziem cilvēkiem uzreiz paaugstina pulsu. Ja mājās, lauku mājā vai vecvecāku namiņā stāv veca krāsns, kamīns vai malkas krāsniņa, jautājums ir ļoti vienkāršs: vai Eiropas Savienība kādu dienu nepateiks, ka to vairs nedrīkst kurināt?

Pagaidām svarīgākā ziņa ir mierīgāka, nekā varētu šķist pēc pirmajiem virsrakstiem. Eiropas Komisija patiešām apsver stingrākas piesārņojuma prasības cietā kurināmā apkures ierīcēm, tostarp malkas krāsniņām, taču vispirms runa ir par jaunām tirgū piedāvātām ierīcēm, nevis par krāsnīm, kas jau atrodas cilvēku mājās. Citiem vārdiem sakot, veca krāsns šo apspriesto ES noteikumu dēļ automātiski nekļūst nelegāla.

Tomēr cilvēkiem, kuri tuvākajos gados plāno iegādāties jaunu krāsniņu vai kamīnu, šī tēma jau ir svarīga. Ja noteikumi tiks padarīti stingrāki, jaunajām ierīcēm būs jāatbilst zemākām piesārņojuma prasībām, un tas var mainīt gan cenas, gan piedāvājumu veikalos.

Ko ES patiesībā apsver?

Eiropas Komisija pārskata ekodizaina noteikumus, kas attiecas uz cietā kurināmā vietējām apkures ierīcēm. Vienkāršāk sakot, tās ir prasības attiecībā uz to, kādas ar malku vai citu cieto kurināmo kurināmas ierīces drīkst pārdot tirgū. Eiropas Parlamentam iesniegtajā Komisijas atbildē uzsvērts, ka galīgās jaunās prasības vēl nav pieņemtas – pagaidām tie ir darba dokumenti un diskusijas ar valstīm, ražotājiem un citiem ieinteresētajiem dalībniekiem.

Galvenais virziens ir skaidrs: jaunajām krāsniņām būtu jāizdala mazāk cieto daļiņu, oglekļa monoksīda, gaistošo organisko savienojumu un citu piesārņotāju. Pilsētu organizācija „Eurocities“ norāda, ka malkas un ogļu dedzināšana mājsaimniecībās ES ir nozīmīgs sīko daļiņu un citu bīstamu piesārņotāju avots, tāpēc lielās pilsētas aicina noteikt stingrākus noteikumus jaunām ierīcēm.

Diskusijās tiek minētas arī tādas lietas kā precīzāki testi reālos lietošanas apstākļos, piesārņojuma mērīšana ne tikai tad, kad krāsniņa darbojas ideālā režīmā, bet arī iekuršanas, dzēšanas vai mazākas slodzes laikā. Tas ir svarīgi, jo reālajā dzīvē cilvēki ne vienmēr kurina tā, kā laboratorijā: dažkārt malka ir pārāk mitra, gaisa padeve tiek aizvērta pārāk agri, krāsns gruzd, bet dūmi nonāk kaimiņu pagalmos.

Vai veca krāsns Lietuvā kļūs nelegāla?

Šobrīd nav pamata apgalvot, ka šo ES apspriežu dēļ cilvēkiem Lietuvā nāksies izmest jau esošu krāsni, kamīnu vai malkas krāsniņu. Runa ir par jaunu ierīču laišanu tirgū – proti, par to, ko nākotnē varēs pārdot ražotāji un tirgotāji.

Tā ir svarīga atšķirība. Viena lieta ir pateikt, ka no noteikta datuma veikalos vairs nedrīkstēs būt jaunu piesārņojošu modeļu. Pavisam kas cits būtu pieprasīt iedzīvotājiem demontēt vecās krāsnis. Pēdējā minētā prasība šobrīd šajā ES procesā nav paredzēta.

Protams, nākotnē atsevišķām valstīm vai pašvaldībām var būt savi lēmumi par gaisa piesārņojumu, īpaši lielpilsētās, kur ziemā dūmi un smogs kļūst par nopietnu problēmu. Taču tie jau būtu nacionāli vai vietēji lēmumi, nevis automātisks noteikums, ka visas vecās krāsnis kļūst aizliegtas ES ekodizaina pārskatīšanas dēļ.

Tāpēc cilvēkam, kuram šodien laukos ir veca krāsns, galvenā ziņa ir vienkārša: panikot nevajag. Bet, ja plānojat jaunu pirkumu, nevajadzētu steigties izvēlēties lētāko modeli tikai pēc cenas. Nākotnē piesārņojuma klase un efektivitāte var kļūt vēl svarīgākas.

Vai mēs vairs nevarēsim sildīties ar malku?Attēls: Ilustratīvs attēls

Kāpēc par krāsniņām sacēlās tāds troksnis?

Malkas apkurei daudzu lietuviešu dzīvē ir ļoti skaidra nozīme. Tā nav tikai romantika vai mājīgums. Daļai cilvēku tas ir rezerves apkures veids, īpaši laukos, lauku mājās vai privātmājās. Kad pazūd elektrība, kad nedarbojas siltumsūknis, kad nav pieejama gāze vai centralizētā apkure, veca krāsns šķiet kā drošības garantija.

Tieši tāpēc daļa ražotāju un politiķu bažījas, ka pārāk stingras prasības var sadārdzināt krāsniņas vai padarīt tās vairāk atkarīgas no papildu tehnoloģijām. Publiskajās diskusijās tika pieminēta automātiska gaisa padeves kontrole, un tas dažos cilvēkos radīja bažas, ka jaunās krāsniņas būs jāpieslēdz elektrotīklam vai baterijai. Eiropas Komisija savā atbildē norādīja, ka iespējamajiem risinājumiem nevajadzētu radīt negatīvu ietekmi, tostarp uz civilo drošību, un ka jebkurai tehnoloģijai jābūt savietojamai ar ierīces manuālu vadību.

Otra puse atgādina, ka malkas dūmi nav nevainīgs aromāts no skursteņa. Īpaši blīvi apdzīvotās vietās tie veicina gaisa piesārņojumu, sīko daļiņu izplatību un veselības problēmas. Tāpēc pilsētas mudina ES padarīt noteikumus stingrākus vismaz jaunām ierīcēm, lai tirgū vairs netiktu pārdoti modeļi, kas reālos apstākļos stipri piesārņo gaisu.

Ko vērts darīt, ja plānojat iegādāties jaunu krāsniņu?

Ja plānojat tuvākajā laikā iegādāties jaunu krāsniņu vai kamīnu, vērts skatīties ne tikai uz cenu un dizainu. Svarīgi noskaidrot efektivitāti, emisiju rādītājus, vai ierīce atbilst spēkā esošajām ekodizaina prasībām un vai ražotājam ir skaidra dokumentācija. Lētāks, bet sliktāks modelis šodien var šķist pievilcīgs, taču pēc dažiem gadiem tas var ātrāk zaudēt vērtību.

Tāpat vērts domāt par praktisko lietošanu. Pat vismodernākā krāsniņa piesārņos vairāk, ja tajā tiks likta mitra malka, dedzināti atkritumi, kartons, krāsota koksne vai cits tam neparedzēts materiāls. Sausa malka, pareiza gaisa padeve, regulāra skursteņa apkope un pareiza kurināšana bieži dod vairāk labuma, nekā cilvēki iedomājas.

Ja mājās stāv veca krāsns, tas vēl nenozīmē, ka tā nekavējoties jāmaina. Taču vērts novērtēt tās stāvokli: vai tā ir hermētiska, vai skurstenim ir laba vilkme, vai telpās nav dūmu smakas, vai skurstenis tiek laikus tīrīts. Veca krāsns var būt droša, ja tā tiek pienācīgi uzturēta, taču novārtā atstāta apkures ierīce rada risku ne tikai gaisa kvalitātei, bet arī ugunsgrēkam.

Galvenā ziņa: vecām krāsnīm aizlieguma nav, bet tirgus mainīsies

Šis stāsts labi parāda, cik viegli no ES noteikumu tehniskas pārskatīšanas rodas bažas, ka „aizliegs krāsnis“. Pagaidām tā nav. Eiropas Komisija apsver stingrākas prasības jaunām cietā kurināmā apkures ierīcēm, taču krāsnis, kas jau atrodas mājās, tādēļ automātiski nekļūst aizliegtas.

Tomēr virziens ir skaidrs: nākotnē jaunajām ierīcēm būs jābūt tīrākām, efektīvākām un mazāk piesārņojošām. Tas var nozīmēt dārgākas, bet modernākas krāsniņas, lielāku spiedienu uz ražotājiem un mazāk piesārņojošu modeļu nonākšanu veikalos. Lietuviešiem šobrīd svarīgākais ir nevis panikot, bet saprast atšķirību: vecā krāsns netiek atņemta, taču jauno krāsniņu tirgus var mainīties.

Tāpēc, ja krāsns jau stāv mājās – rūpējieties par to, tīriet skursteni, kuriniet ar sausu malku un nededziniet to, ko nedrīkst dedzināt. Bet, ja plānojat jaunu pirkumu, skatieties ne tikai uz cenu, bet arī uz to, vai ierīce būs piemērota ne tikai šai ziemai, bet arī nākamajai desmitgadei.

Avots: https://www.europarl.europa.eu/RegData/questions/reponses_qe/2025/001045/P10_RE(2025)001045_EN.pdf

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!