Augļu kokus apgriezt rudenī vai atstāt to pavasarim: ērtības var maksāt nākamā gada ražu

Pēc ābolu, bumbieru un plūmju novākšanas dārzs pēkšņi izskatās pārskatāmāks: noliekušies zari ir labi redzami, uz zemes vairs netraucē augsta zāle, un nedēļas nogalē var mierīgi paņemt dārza šķēres. Vieniem tas ir dabisks laiks, lai pirms ziemas sakoptu vainagus. Citi tās pašas šķēres noliek līdz pavasarim, jo baidās, ka rudenī veiktais griezums kokam salā kļūs par vājo vietu.

Strīds nerodas tāpēc, ka viens noteikums būtu vienlīdz labs visiem dārziem. Augļu koka suga, tā vecums, rudens laika apstākļi un tas, ko paredzēts nogriezt, var būtiski mainīt lēmumu.

Rudenī skaidri redzams, kas jānoņem

Rudens apgriešanas piekritēju arguments ir vienkāršs: pēc ražas novākšanas tam ir laiks. Pavasarī dārzā darbi sakrājas vienlaikus – jānovāc pagājušā gada lapas, jāuzirdina augsne, jāpārbauda ziemas nodarītie bojājumi, jāpasargā augi no pirmajām slimībām un kaitēkļiem. Ja vainags ir blīvs, daļa darbu tiek atlikta, bet vēlāk koks atkal izaug tā, ka vidējie zari nesaņem pietiekami daudz gaismas.

Rudenī labāk izceļas sausie, nolūzušie, slimību skartie vai cits pret citu berzējošie zari. Šādu zaru noņemšana ir loģiska nevis kārtīga izskata dēļ. Bojātajā koksnē var palikt slimību perēkļi, bet krustojošies zari vējā turpina traumēties. Izgriežot acīmredzami nokaltušās vai nolūzušās daļas, koks netiek atstāts pārziemot ar nevajadzīgi bojātu koksni.

Šī puse arī atgādina, ka ne katrs rudens darbs nozīmē spēcīgu apgriešanu. Neliela sanitārā sakopšana – izņemt sausu zaru, izgriezt nolūzušo daļu līdz veselai vietai, noņemt acīmredzami slimu dzinumu – nav tas pats, kas vienā dienā pazemināt visu ābeles vainagu vai izretināt pusi zaru. Kad rudens ir sauss un lielie sali vēl nav iestājušies, šāda piesardzīga sakopšana daudziem vecākiem dārza kokiem šķiet praktisks kompromiss.

Rudenī brūce ne vienmēr paspēj sagatavoties salam

Pavasara apgriešanas piekritēji neapstrīd, ka sausu zaru var noņemt, tiklīdz tas pamanīts. Taču viņi iebilst pret aktīvu vainaga veidošanu rudenī. Nogriezts dzīvs zars atstāj brūci, bet koks pirms ziemas jau palēnina savus procesus. Ja pēc siltākas nedēļas pēkšņi iestājas stiprs sals, griezuma vieta un apkārtējā koksne var ciest vairāk, nekā būtu cietis neaizskarts zars.

Risks ir lielāks, kad rudens ir garš un mainīgs: dienā saglabājas mitrums, naktīs temperatūra svārstās ap nulli, bet vēlāk strauji kļūst aukstāks. Mitros apstākļos griezumi nav labvēlīga vide slimībām, īpaši, ja instrumenti nav notīrīti, bet izgrieztie slimie zari atstāti zem koka. Tāpēc ar dārza šķērēm vien nepietiek – svarīgi ir tīri, asi asmeņi, gluds griezums un no dārza iznestas slimās atliekas.

Īpaši piesardzīgi ieteicams rīkoties ar jauniem kociņiem. To vainags vēl tiek veidots, saknes un virszemes daļa tikai nostiprinās, tāpēc liela zaru skaita samazināšana pirms ziemas var augu papildus novājināt. Vēl viena jutīgāka grupa ir kauleņkoki: plūmes, ķirši, saldie ķirši, aprikozes. Tiem nevajadzīga rudens apgriešana var būt nelabvēlīga, tāpēc šādus kokus biežāk cenšas kopt tad, kad apstākļi tam ir labvēlīgāki, vai arī aprobežojas tikai ar acīmredzami bojātiem zariem.

Augļu kokus apgriezt rudenī vai atstāt to pavasarim: ērtības var maksāt nākamā gada ražuAttēls: Pexels / Maria Turkmani

Ko rāda ierastā dārza prakse

Praksē augļu koku kopšana bieži tiek sadalīta divos darbos. Rudenī koks tiek apskatīts un veikta minimāla sanitārā sakopšana. Pavasarim tiek atstāta vainaga retināšana, augstuma samazināšana, veco zaru atjaunošana un mērķtiecīga jauna kociņa veidošana. Tādējādi rudenī tiek atrisinātas acīmredzamas problēmas, bet koks pirms miera perioda nepiedzīvo lielu stresu.

Apgriezt vislabāk ir sausā dienā, kad netiek prognozēta strauja stipra atdzišana. Zars jānogriež, neatstājot garu celmu, bet arī nebojājot sabiezējumu tā pamatnē – tieši tur koks veido aizsargaudus. Lieli, nelīdzeni griezumi sadzīst grūtāk, tāpēc biezu zaru drošāk noņemt vairākos posmos, lai, krītot, tas nenoplēstu mizu. Ja vainags ir ļoti aizaudzis, to nevajadzētu “sakopt” vienā sezonā: labāk pārmaiņas sadalīt vairāku gadu garumā.

Lēmumu nosaka nevis kalendārs, bet koks

Rudens pusei ir taisnība, kad runa ir par sausiem, nolūzušiem un acīmredzami slimiem zariem, īpaši, ja tie var nolūzt zem sniega svara vai turpināt izplatīt problēmu vainagā. Pavasara pusei ir spēcīgāks arguments, kad plānota liela veidojošā apgriešana, dārzs atrodas aukstā, atklātā vietā, bet prognoze sola agras salnas. Jauniem kociņiem un kauleņkokiem piesardzība parasti ir lietderīgāka nekā vēlme līdz ziemai atstāt ideāli sakoptu vainagu. Vecs, blīvs ābeļdārzs un nesen iestādīts ķirsis nevar tikt vērtēti pēc viena noteikuma.

Kad jūs savā dārzā apgriežat augļu kokus – rudenī, pavasarī vai tikai tad, kad zari acīmredzami traucē?

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!