Pēc ražas nesteidzieties apgriezt visus augļu kokus: dažiem tagad ir īstais laiks, bet citus pirms ziemas varat novājināt

Pēc ražas nesteidzieties apgriezt visus augļu kokus: dažiem tagad ir īstais laiks, bet citus pirms ziemas varat novājināt
Pēc ražas nesteidzieties apgriezt visus augļu kokus: dažiem tagad ir īstais laiks, bet citus pirms ziemas varat novājināt Attēls: Ilustratīvs attēls

Kad no augļu kokiem novākti pēdējie āboli, plūmes vai ķirši, dārzā pēkšņi kļūst redzams viss, ko vasarā nepamanījām: vainaga iekšienē ieauguši zari, nolūzuši dzinumi, nokaltuši zari un galotnes, kas jau sen sasniegušas neērtu augstumu. Dabiski rodas vēlme paņemt dārza šķēres, visu sakārtot un mierīgi noslēgt sezonu. Tomēr tieši šeit dārznieki bieži pasteidzas – ne visus augļu kokus ir droši apgriezt uzreiz pēc ražas novākšanas.

Ķirši, plūmes, aprikozes, persiki, ābeles un bumbieres uz apgriešanu reaģē atšķirīgi. Dažiem vispiemērotākais laiks ir vasara vai periods uzreiz pēc ražas novākšanas, kamēr dienas vēl ir siltas un sausas. Citu koku galveno apgriešanu labāk atlikt līdz ziemas beigām vai agram pavasarim. Svarīgs ir ne tikai kalendārs, bet arī laikapstākļi: ja jau sākušās ilgstošas lietavas, naktīs kļūst ļoti auksts, bet drīzumā tiek prognozētas salnas, lielākus darbus dārzā labāk atlikt.

Ķiršus un plūmes var apgriezt, taču nevajadzētu gaidīt vēlu rudeni

Ķiršus un saldos ķiršus visbiežāk apgriež veģetācijas periodā, tāpēc īstais laiks to vainagu sakārtošanai ir uzreiz pēc ražas novākšanas. Koks tajā laikā vēl ir aktīvs, un griezuma vietas siltā un sausā laikā sadzīst labāk nekā aukstajā sezonā. Vispirms izgriež nokaltušos, nolūzušos un slimību skartos zarus. Var izgriezt arī tos, kas aug vainaga iekšienē, krustojas, beržas cits gar citu vai stipri aizsedz gaismu.

Līdzīgi kopj arī plūmes. Pēc ražas novākšanas to vainagu var mēreni retināt, taču nevajadzētu vienā reizē izņemt lielu daļu zaru. Ja vecs koks daudzus gadus nav apgriezts, tā atjaunošanu drošāk sadalīt uz vairākām sezonām. Pārāk stipri apgriezta plūme var novājināties, bet nākamajā gadā izdzīt daudz stāvu, ātri augošu dzinumu. Tad vainags kļūs vēl biezāks, lai gan dārznieks cerēja uz pretēju rezultātu.

Aprikozēm apgriešanas laiks ir īpaši svarīgs. Lielākus darbus vislabāk veikt siltā un sausā laikā, parasti pēc ražas novākšanas. Ja sācies vēss un lietains rudens, koku labāk vairs netraucēt. Persikus parasti pamatīgāk apgriež pavasarī, kad sāk briest pumpuri. Pēc ražas novākšanas var izņemt bojātos, nokaltušos vai jau neauglīgos dzinumus, taču visu vainagu stipri pārveidot nevajadzētu.

Ābeles un bumbieres atstājiet ziemas beigām

Ābeļu un bumbieru galveno apgriešanu parasti veic ziemas beigās vai agrā pavasarī. Jāpagaida, līdz beigušās stiprākās salnas, bet pumpuri vēl nebūs sākuši aktīvi plaukt. Tāpēc rudenī nav jēgas steigties saīsināt veselos zarus, pazemināt galotni vai stipri retināt visu vainagu.

Protams, nolūzušus vai bīstami nokarenus zarus līdz pavasarim atstāt nevajag. To pašu var teikt par acīmredzami nokaltušām vai slimību skartām koka daļām. Tās jāizņem līdz veselai koksnei, bet apgrieztos zarus nevajadzētu atstāt guļam zem koka. Tomēr, ja ābele vienkārši izskatās pārāk bieza, daudz drošāk tagad to rūpīgi apskatīt, atzīmēt problemātiskos zarus un nopietnāku apgriešanu veikt piemērotākā laikā.

Piesardzība nepieciešama arī, apgriežot valriekstu. Šim kokam nav nepieciešama intensīva ikgadēja apgriešana, bet, nepiemērotā laikā izņemot lielus zarus, var bagātīgi tecēt sula. Ja valrieksts noteikti jākopj, tam piemērotāks ir siltais gadalaiks, lai līdz salnām griezuma vietas paspētu sākt dzīt. Veca valrieksta lielos zarus labāk izņemt pakāpeniski, bet sarežģītāku darbu uzticēt pieredzējušam speciālistam.

Augu apgriešana
Augu apgriešanaAttēls: Ilustratīvs attēls

Nemēģiniet atjaunot vecu koku vienas dienas laikā

Ilgi neapgriezts augļu koks var izskatīties tā, it kā būtu jāizņem puse tā vainaga. Taču tik strauja apgriešana kokam būtu liels pārbaudījums. Drošāk darbus sadalīt uz diviem vai trim gadiem. Vispirms izņem sausos, nolūzušos, slimos un bīstami augošos zarus. Vēlāk var sakārtot vainaga iekšienē augošos dzinumus, krustojošos zarus un tos, kas cits citu aizēno.

Apgriežot nav jācenšas atstāt gandrīz tukšu vainagu. Mērķis nav pēc iespējas vairāk samazināt koku, bet palīdzēt gaismai un gaisam nokļūt starp zariem. Pārāk rets vainags arī nav labs: spilgta saule var bojāt līdz tam ēnā bijušo mizu, bet stipri apgriezts koks var sākt audzēt daudz garu, vertikālu dzinumu.

Jauniem augļu kokiem nepieciešama veidojošā apgriešana, kas palīdz izveidot stingru un labi apgaismotu vainagu. Parasti atstāj vienu galveno uz augšu augošu dzinumu un vairākus dažādos virzienos izvietotus sānu zarus. Ja divi zari aug gandrīz no vienas un tās pašas vietas un konkurē savā starpā, atstāj to zaru, kas labāk saaudzis ar stumbru un aug piemērotākā virzienā. Tomēr arī jaunu kociņu nevajag izveidot vienā reizē – labs vainags tiek veidots pakāpeniski.

Lielu zaru apgrieziet vairākos posmos

Tieviem dzinumiem pietiek ar asām dārza šķērēm, resnākiem zariem ērtākas ir divu roku šķēres, bet lieliem zariem būs nepieciešams dārza zāģis. Visiem instrumentiem jābūt tīriem un asiem. Truli asmeņi saspiež koksni, plēš mizu un atstāj nelīdzenu brūci, kas dzīst daudz lēnāk. Ja iepriekš apgriezāt slimības skartu koku, pirms pāriešanas pie veselīga augļu koka instrumenti noteikti jānotīra un jādezinficē.

Lielu zaru nevajadzētu uzreiz zāģēt tieši pie stumbra. Sava svara ietekmē tas var nolūzt, vēl pirms darbs pabeigts, un noplēst garu mizas joslu. Vispirms zaru no apakšas sekli iegriež, nedaudz tālāk no stumbra. Pēc tam vēl tālāk no pirmā griezuma zāģē no augšas, līdz smagā zara daļa atdalās. Tikai tad kārtīgi noņem atlikušo īso daļu.

Apgriežot ir svarīgi nebojāt dabisko sabiezējumu zara pamatnē, ko sauc par zara gredzenu. Tajā ir audi, kas palīdz kokam pakāpeniski aizaugt brūci. Tomēr arī garu celmu atstāt nevajadzētu, jo tas atmirst un var kļūt par vietu, caur kuru koksnē iekļūst puvi izraisoši organismi.

Visi griezumi nav jāapstrādā ar dārza ziedi vai vasku. Daudz svarīgāks ir pareizi izvēlēts apgriešanas laiks, tīrs griezums un nebojāts zara gredzens. Ja līst, koksne ir slapja, tuvojas salnas vai tiek prognozēta strauja atdzišana, šķēres un zāģi labāk nolikt malā. Augļu kokam parasti mazāk kaitēs dažu mēnešu gaidīšana nekā nepiemērotā laikā atstāta liela brūce, kas līdz ziemai nav paspējusi sadzīt.

Novērtējiet šo rakstu:

😡  
😕  
😐  
🙂  
😍  

Kraunami duomenys...

Abonēt

Rīta vēstule ar 5 lasītākajiem rakstiem

Dalīties

Komentāri

Esiet pirmais, kas komentē

E-pasts netiks publicēts.

Vairāk par šo tēmu

Visas tēmas ziņas

Meklējat vairāk?

Atklājiet citus rakstus