Aizdomas par mēri Krievijā: pēc incidenta laboratorijā reaģēja Eiropas Komisija – “mēs ļoti rūpīgi sekojam līdzi”

Eiropas Komisija seko ziņojumiem par iespējamu incidentu Krievijas laboratorijā, pēc kura sākts runāt par aizdomīgu mēra gadījumu, raksta interia.pl. Pagaidām Brisele izvairās no skaļiem paziņojumiem, tomēr pati frāze, ka situācija tiek “ļoti rūpīgi uzraudzīta”, liecina, ka notikums tiek vērtēts nopietni. Runa nav par parastu sezonālu infekciju, bet gan par patogēnu, kas vēsturiski izraisa daudz baiļu un kura nosaukums vien daudziem cilvēkiem rada satraukumu.

Eiropas Komisijas preses pārstāve Eva Hrncirova apstiprināja, ka institūcijas ir saņēmušas ziņojumus par incidentu vienā no Krievijas laboratorijām. Saskaņā ar sākotnējo informāciju tas varētu būt bijis saistīts ar mēri izraisošu patogēnu. Viņa norādīja, ka Komisija uztur sakarus ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra speciālistiem un seko notikumu attīstībai. Tas nenozīmē, ka Eiropai ir izsludināti draudi, tomēr šāda veida informācija parasti netiek atstāta pašplūsmā.

Kas notika Krievijas laboratorijā?

Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju 25. septembrī 28 gadus vecā laboratorijas darbiniece Darja Šipilova, kura strādāja Irkutskas apgabalā esošā pētniecības institūtā, esot sasitusi mēģeni, kurā varēja atrasties pneimoniskā mēra izraisītājs. Tā ir viena no bīstamākajām mēra formām, jo tā skar plaušas un, ja netiek ārstēta, var attīstīties ļoti strauji.

Pēc dažām dienām sieviete tika nogādāta slimnīcā ar smagas pneimonijas simptomiem. Vēlāk viņa nomira. Pēc viņas nāves reģiona medicīnas iestādēs tika veikti stingrāki pasākumi: tika ziņots par karantīnu, bet aptuveni 200 cilvēku, kuri varēja būt kontaktējušies ar mirušo darbinieci, nonāca mediķu uzraudzībā.

Šādi skaitļi un apstākļi paši par sevi rada satraukumu, tomēr Krievijas iestādes apgalvo, ka panikai nav pamata. Irkutskas apgabala gubernators Igors Kobzevs paziņoja, ka novērotajām personām nav slimības simptomu un viņu analīžu rezultāti ir negatīvi. Oficiāli tiek apgalvots, ka epidemioloģiskā situācija reģionā saglabājas stabila.

Eiropas Komisija: informācija tiek iegūta pa vairākiem kanāliem

Eiropas Komisijas preses pārstāvei tika jautāts, vai Brisele saņem informāciju tieši no Krievijas varasiestādēm. Viņa atbildēja, ka Komisijas rīcībā ir dažādi informācijas iegūšanas kanāli, tostarp Pasaules Veselības organizācija. Citiem vārdiem sakot, pat ja tiešā informācijas plūsma no Krievijas būtu ierobežota vai fragmentāra, Eiropas institūcijas paļaujas uz starptautiskajiem uzraudzības mehānismiem.

Hrncirova arī atgādināja, ka mēris ir bakteriāla infekcijas slimība, ko ārstē ar antibiotikām. Tā ir svarīga detaļa, jo pats slimības nosaukums bieži izklausās pēc vēsturiskām šausmām, kas saistītas ar viduslaiku epidēmijām. Tomēr mūsdienu medicīnai ir līdzekļi šīs slimības ārstēšanai, ja tā tiek laikus diagnosticēta.

Tomēr, vaicāta, vai ES valstīm ir pietiekami antibiotiku krājumi, lai kontrolētu iespējamos draudus, EK pārstāve konkrētus skaitļus nenosauca. Viņa norādīja, ka dalībvalstīm ir savi krājumi, bet noteiktas rezerves pastāv arī Eiropas līmenī. Citiem vārdiem sakot, sistēma pastāv, taču detalizēta informācija par daudzumiem vai gatavības līmeni publiski nav sniegta.

Krievijas iestādes mierina, bet jautājumi paliek

Krievijas sabiedrības veselības aģentūra paziņo, ka mirušajai laboratorijas darbiniecei tika diagnosticēta “nezināmas izcelsmes pneimonija”. Tāpat tiek apgalvots, ka vēlākie izmeklējumi neuzrādīja ar viņas darbu saistītus mikroorganismus. Oficiālā versija ir šāda – situācija tiek kontrolēta, uzliesmojuma nav, bet novērotie cilvēki nav saslimuši.

Tomēr pats fakts, ka pēc incidenta laboratorijā tika ieviesti karantīnas pasākumi un tika novēroti aptuveni 200 cilvēku, kuri bija kontaktējušies ar mirušo, liecina, ka situācija uz vietas tika vērtēta nopietni. Pat ja vēlāk draudi neapstiprinātos, šādi incidenti atgādina, cik trausla var būt robeža starp darbu laboratorijā un reālu epidemioloģisku risku.

Šādas ziņas tiek vērtētas īpaši jutīgi tāpēc, ka runa ir par mēri. Šai slimībai ir vairākas formas: buboņu mēris, septicēmiskais mēris un pneimoniskais mēris. Buboņu mēris biežāk tiek saistīts ar blusām un grauzējiem, savukārt pneimoniskā forma ir bīstama tādēļ, ka var izplatīties ar gaisa pilieniem no cilvēka uz cilvēku. Tieši tāpēc jebkādas aizdomas par pneimonisko mēri parasti izraisa ļoti lielu mediķu un institūciju uzmanību.

Vai Eiropai draud briesmas?

Pašlaik nav datu, ka notikums Krievijā radītu tiešus draudus Eiropas Savienības iedzīvotājiem. Eiropas Komisijas tonis ir piesardzīgs: tā neizsludina trauksmi, tomēr skaidri norāda, ka situācija tiek uzraudzīta. Tas ir tieši tas gadījums, kad institūcijām jāreaģē vēl pirms reālu draudu parādīšanās, jo vēlāk laiks var izrādīties visvērtīgākais resurss.

Svarīgi ir arī tas, ka mūsdienu Eiropā mēra uzliesmojums netiktu vērtēts tāpat kā pirms vairākiem gadsimtiem. Ir diagnostika, antibiotikas, epidemioloģiskā kontrole, kontaktpersonu izsekošana un slimnīcu protokoli. Tomēr vienlaikus pasaule jau vairākkārt ir pārliecinājusies, ka infekcijas slimības neievēro robežas, ja informācija tiek slēpta, novēlota vai reakcija ir pārāk lēna.

Tāpēc pašlaik svarīgākais nav panika, bet gan caurskatāmība. Ja Krievijas iestāžu apgalvojumi ir patiesi un situācija ir stabila, to vajadzētu apstiprināt skaidriem datiem, uzraudzības rezultātiem un starptautiskai komunikācijai. Ja jautājumu būs vairāk nekā atbilžu, spriedze tikai pieaugs.

Pagaidām ir zināms tikai tas: tika ziņots par incidentu laboratorijā, nomira jauna darbiniece, daļa cilvēku tika novēroti, bet Eiropas Komisija kopā ar ECDC ekspertiem seko situācijai. Tā vēl nav stāsts par uzliesmojumu, taču tas jau ir pietiekami nopietns stāsts, lai to uzraudzītu ne tikai Krievijā, bet arī Briselē.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!