Daudzdzīvokļu mājā mainīt logus visai mājai vai lemt par katru dzīvokli atsevišķi?

Vecākā daudzdzīvokļu mājā vienā stāvā jau mirdz jauni balti rāmji, citā redzami veci koka logi, bet vēl citur – dažādu toņu plastmasas logi. Sākoties apkures sezonai, vieni runā par siltumu, kas aizplūst caur logiem, citi rēķina, cik izmaksātu vēl viens liels maksājums. Tāpēc priekšlikums mainīt logus visai mājai vienlaikus bieži kļūst nevis par tehnisku, bet gan par kaimiņu vienošanās jautājumu.

Viens projekts var sakārtot ne tikai logus

Kopīgas nomaiņas atbalstītāju loģika ir vienkārša: daudzdzīvokļu māja no ārpuses ir viena ēka, tāpēc arī tās norobežojošo konstrukciju stāvokli labāk risināt kopīgi. Kad logi tiek mainīti pēc viena projekta, iespējams izvēlēties vienādus rāmju izmērus, krāsu, vēršanas virzienus, palodzes un montāžas veidu. Fasāde neizskatās tā, it kā būtu veidota no vairāku desmitgažu risinājumiem, un vēlāk nav jānoskaidro, kāpēc vienā dzīvoklī loga aila ir apdarināta vienā veidā, bet citā – citādi.

Ir arī praktiskā puse. Pasūtot darbus lielākā apjomā, bieži ir vieglāk vienoties par izstrādājuma cenu, piegādi un montāžas grafiku. Viena brigāde var secīgi apiet visu māju, bet iedzīvotājiem nav ik pēc dažiem gadiem no jauna jāklausās urbšanas troksnis, jāredz sastatnes vai jāvienojas par piekļuvi logiem. Ja māja nākotnē apsvērtu plašāku atjaunošanu, saskaņoti logi palīdz izvairīties no situācijas, kad, no jauna siltinot fasādi, jāpielāgojas ļoti atšķirīgām un dažādos laikos uzstādītām konstrukcijām.

Siltuma taupīšanas arguments arī nav tikai teorētisks. Veci, nenoblīvēti koka logi, nolietotas blīves vai šķībi rāmji var radīt auksta gaisa plūsmu pie palodzes pat tad, kad radiatori ir silti. Kvalitatīvi izvēlēts un uzstādīts logs šo problēmu neatrisina viens pats – siltums pazūd arī caur sienām, jumtu, pagrabu un ventilāciju –, tomēr tas var samazināt caurvēju un uzlabot komfortu. Kopīgs projekts ļauj kontrolēt ne tikai pašu izstrādājumu, bet arī montāžas kvalitāti.

Ne visiem ir jāmaksā par to, ko viņi jau ir izdarījuši

Kāpņu telpas otrā pusē arguments ir ne mazāk saprotams. Logs dzīvoklī daudziem ir personīgs ieguldījums: cilvēks to varēja nomainīt jau pirms pieciem vai desmit gadiem, izvēlēties labāku stiklu, uzstādīt moskītu tīklus, žalūzijas vai nestandarta palodzes. Prasība vēlreiz piedalīties kopīgā pirkumā viņam šķiet kā maksāšana par vienu un to pašu divreiz. Turklāt jaunāks logs ne vienmēr ir slikts tikai tāpēc, ka tas nav tāds pats kā kaimiņam.

Cena šeit ātri atvēsina entuziasmu. Viena dzīvokļa logu nomaiņa atkarībā no to skaita, izmēra, stikla paketes, demontāžas un apdares var izmaksāt aptuveni 800–2 000 eiro. Ģimenei, kas vienlaikus maksā kredītu, plāno mājokļa remontu vai veido uzkrājumus neparedzētiem izdevumiem, pat vairāki simti eiro papildu ikmēneša maksājuma var būt pārāk liels slogs. Ilgtermiņa uzkrāšana kopīgam projektam šķiet saudzīgāka, taču tā nozīmē, ka mājas izdevumi pieaug visiem, arī tiem, kuru logi vēl ir hermētiski.

Ir arī tehniskas nianses. Ne katrā dzīvoklī logu stāvoklis ir vienāds. Dienvidu pusē rāmjus saule var būt ietekmējusi vairāk, pirmajā stāvā svarīgāka ir drošība, bet stūra dzīvoklī aukstums jūtams vairāk. Vienam iedzīvotājam pietiek nomainīt blīvi vai noregulēt furnitūru, citam jāmaina visa konstrukcija. Vienāds risinājums visiem ir ērts administrēšanai, taču tas ne vienmēr precīzi atbilst katra dzīvokļa vajadzībām.

Daudzdzīvokļu mājā mainīt logus visai mājai vai lemt par katru dzīvokli atsevišķi?Attēls: Pexels / 3B

Aptuvens aprēķins

Tālāk – tikai piemērs: pieņemsim, ka 60 kv. m dzīvoklī ir pieci vidēja izmēra logi un māja plāno trīs gadu laikā uzkrāt līdzekļus kopīgai nomaiņai.

Rezultāts mainās atkarībā no logu skaita un izmēra, jau nomainīto logu īpatsvara, izvēlētās komplektācijas, montāžas sarežģītības, uzkrāšanas ilguma un tā, vai projekts tiktu saskaņots ar citiem mājas atjaunošanas darbiem.

Praksē speciālisti parasti iesaka sākt nevis ar rāmju krāsu vai kopējā piedāvājuma cenu, bet gan ar faktiskā stāvokļa izvērtēšanu. Jāatšķir logs, kuru pietiek noregulēt, no tāda, kura rāmis ir deformēts vai stikla pakete vairs nav hermētiska. Tāpat jāparedz ventilācija: hermētiskāki logi samazina gaisa pieplūdi, tāpēc, neatrisinot ventilācijas jautājumu, var pieaugt aizsvīšanas un mitruma problēmas.

Lēmumu nenosaka tikai matemātika

Kopīga nomaiņa ir visvairāk pamatota tad, kad liela daļa mājas logu ir veci, fasāde jau ir raiba, bet iedzīvotāji apsver plašāku atjaunošanu un var vienoties par uzkrājuma maksājumu. Atsevišķa izvēle ir saprotamāka, kad daudziem dzīvokļiem ir nesen kvalitatīvi uzstādīti logi, mājas finansiālā situācija ir atšķirīga vai problēmas koncentrējas tikai dažos dzīvokļos. Vidusceļš var būt kopīgas tehniskās prasības turpmākajām nomaiņām: vienāda krāsa, dalījums un montāžas principi, taču darbu laiku katrs dzīvoklis izvēlas atbilstoši savām iespējām.

Kā, jūsuprāt, jūsu daudzdzīvokļu mājā būtu vispareizāk risināt šādu jautājumu?

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!