Drošības josta satinās un vairs neatgriežas vietā: problēma ne vienmēr slēpjas mehānismā

„Paturi, tā atkal iestrēga,” – šāda frāze visbiežāk izskan jau tad, kad automobilis stāv pie mājas, bet cilvēks ar vienu roku tur durvis, ar otru velk drošības jostu. Josta atritinās grūti, pēc tam pie pleca satinās plānā lentē un, atsprādzējot sprādzi, paliek karājoties savā vietā. No pirmā acu uzmetiena viss šķiet skaidrs: mehānisms ir sabojājies, būs jānoņem apdare un jāmeklē cita josta.

Tomēr ne katra lēni atritināma vai vietā neatgriezties griboša drošības josta nozīmē nopietnu bojājumu. Dažkārt problēma slēpjas gluži acu priekšā – pašā lentē, tās novietojumā vai netīrumos, kas laika gaitā sakrājušies. Tas ir sīkums, kas ikdienā kaitina, tomēr to ignorēt nevajadzētu: drošības josta automobilī nav tikai komforta detaļa.

Kad viena salocīta vieta sāk bremzēt visu jostu

Bieža situācija sākas ar steigu. Vadītājs atsprādzē jostu, tā līdz galam nesatinās, tiek iespiesta durvīs vai aizķeras aiz sēdekļa malas. Nākamreiz cilvēks to piesprādzē jau nedaudz sagrieztu, un pēc dažiem braucieniem šī pati vieta sāk iesprūst atverēs, caur kurām josta slīd.

Drošības jostas lentei jāguļ plakaniski. Kad tā savērpjas, kļūst biezāka un vairs tik brīvi neslīd caur augšējo turētāju vai plastmasas apdares atveri. Tad šķiet, ka spolei vairs nepietiek spēka satīt jostu, lai gan patiesībā tā velk, tikai pati lente tai pretojas.

To veicina arī ieradums atmest jostu atpakaļ, nepaskatoties, kur tā nokrīt. Ja tā pastāvīgi paliek salocīta, iespiesta starp sēdekli un statni vai aizķērusies aiz durvju blīvējuma, problēma ar laiku tikai palielinās. Automobilis pacietīgi atgādina, ka pat nelielai nekārtībai ir sava cena – šajā gadījumā to mēra ne tikai ar aizkaitinājumu.

Netīra lente var būt svarīgāka par vecu spoli

Drošības josta pastāvīgi saskaras ar apģērbu, jaku audumiem un roku ādu. Uz tās uzkrājas putekļi, tauki, kosmētikas vai pārtikas pēdas, bet ģimenes automobilī – arī bērnu atstāti traipi. Sākumā lente tikai izskatās kļuvusi tumšāka, taču vēlāk tā kļūst stingrāka, sliktāk slīd un sāk aizķerties tur, kur iepriekš kustējās bez jebkādas pretestības.

Īpaši tas pamanāms pēc ziemas, kad salonā tiek ienests mitrums, smiltis un dubļi. Mitra josta var izžūt spolē savērpusies, un tās šķiedras zaudē ierasto gludumu. Dažkārt problēma atklājas nevis tajā pašā dienā, bet pēc dažām nedēļām, kad šķiet, ka automobilis bez jebkāda iemesla ir „novecojis”.

Šādā gadījumā jostu var uzmanīgi izvilkt gandrīz līdz galam, pieturēt, lai tā nesatinās, un notīrīt ar mīkstu drānu un nelielu daudzumu maiga ziepjūdens vai audumiem piemērota tīrīšanas līdzekļa. To nevajadzētu izmērcēt, stipri berzt vai apliet ar agresīvām ķimikālijām. Pirms ļaut jostai atgriezties spolē, tai ir pilnībā jāizžūst – mitruma ieslēgšana mehānisma iekšpusē var radīt jaunas problēmas.

Drošības josta satinās un vairs neatgriežas vietā: problēma ne vienmēr slēpjas mehānismāAttēls: Pexels / freestocks.org

Dažādiem cilvēkiem viena un tā pati iesprūšana nozīmē ko citu

Vienam vadītājam lēni atgriežoties josta būs tikai rīta kaitinošais traucēklis pirms došanās uz darbu. Citam tas var kļūt par iemeslu braukt ar nekārtīgi uzliktu jostu, jo negribas vēlreiz izkāpt, atšķetināt savērpumu vai izlabot tās novietojumu. Tieši šeit vienkārša neērtība pārvēršas sliktā ieradumā.

Vecākiem ar bērniem šai detaļai bieži ir vēl lielāka nozīme. Bērni ne vienmēr pacietīgi gaida, kamēr pieaugušais iztaisnos savērpušos jostu, bet aizmugurējā sēdeklī atstātās drupatas, rotaļlietas un jakas jostai rada vēl vairāk šķēršļu. Senioram var būt grūtāk izstiept roku augstu pie statņa vai stiprāk pavilkt iestrēgušo lenti, tāpēc viņš var vienkārši atstāt to ne visai ērtā stāvoklī.

Gan automobiļu meistari, gan paši vadītāji lieliski zina arī otru pusi: ne vienmēr pietiek ar lentes iztīrīšanu vai savērpuma iztaisnošanu. Vecākos automobiļos var nodilt spoles mehānisms, rasties problēmas pēc apdares demontāžas, remonta vai trieciena. Tāpēc vissvarīgāk ir nejaukt divas lietas – ikdienas apkopi, ko var veikt mierīgi, un drošības sistēmas bojājumu, ko patstāvīgi „salabot” nedrīkst.

Ir brīdis, kad vairs nevajag mēģināt

Vispirms ir vērts iztaisnot jostu visā redzamajā garumā un pārbaudīt, vai tā nav sagriezusies, pārlocīta, nobružāta vai iegriezta. Tāpat noderīgi apskatīties, vai lentes ceļu neaizsedz sēdekļa atzveltne, plastmasas detaļa vai pie statņa aizķēries priekšmets. Dažkārt pietiek kārtīgi iztaisnot jostu un vairākas reizes lēnām ļaut tai ievilkties, lai tā atkal sāktu kustēties normāli.

Ja lente ir tīra un taisna, bet joprojām kustas tikai ar grūtībām, pastāvīgi paliek izvilkta vai bez skaidra iemesla bloķējas, vislabāk vērsties servisā. Tas pats jādara, ja pamanīts bojāts audums, mainījusies jostas darbība pēc ceļu satiksmes negadījuma vai ir aizdomas, ka spole ir izjaukta. Drošības jostas mehānismu nevajadzētu ieeļļot ar nejaušiem aerosoliem, izjaukt tā korpusu vai mēģināt to „atbrīvot” ar sitieniem – tas nav atvilktnes sliedes mehānisms un arī nečīkstošas durvis.

Automobiļa īpašniekam ir lietderīgi iekļaut jostu pārbaudi vienkāršā salona kopšanā: laiku pa laikam iztaisnot lenti, to notīrīt, neatstāt iespiestu durvīs un pārbaudīt, vai tā ātri atgriežas savā vietā. Uzņēmumiem un servisiem tas ir arī atgādinājums nerunāt par šādu bojājumu tā, it kā tas būtu nieks. Cilvēks dusmojas ne tikai tāpēc, ka josta iestrēgst – viņš dusmojas, jo drošības aprīkojums sāk darboties neuzticami.

Kārtīga drošības josta parasti paliek nepamanīta: tā klusi atritinās, pieguļ un, atsprādzējot sprādzi, atgriežas atpakaļ. Varbūt tāpēc tās problēmas ir tik viegli atlikt uz rītdienu. Tomēr automobilī ir lietas, kuras vērts salabot nevis tad, kad tās pilnībā pārstāj darboties, bet gan tad, kad tās pirmo reizi liek pateikt: „Paturi, tā atkal iestrēga.”