Automašīnas akumulatoram pieci gadi: kā saprast, vai tas izturēs pirmo auksto rītu

Piecus gadus vecs automašīnas akumulators rudenī kļūst gluži kā loterijas biļete. Vasarā tas vēl var izskatīties pilnīgi vesels: automašīna iedarbojas, ierīces darbojas, panelī nav redzams neviens brīdinājums. Taču pirmais patiešām aukstais rīts bieži atklāj patiesību. Kādu dienu dzinējs vēl griežas kā parasti, bet nākamajā – starteris tikai gurdi ierūcas, lampiņas kļūst blāvākas un cilvēks paliek pagalmā ar atslēgu rokā.

Akumulators reti sabojājas „pēkšņi“. Visbiežāk tas pamazām kļūst vājāks, tikai vadītājs to nepamana, jo siltā laikā tam nepieciešama mazāka piepūle. Temperatūrai pazeminoties, ķīmiskie procesi akumulatorā palēninās, tā jauda samazinās, bet dzinēja iedarbināšanai nepieciešams vairāk enerģijas. Tāpēc pieci gadi jau ir tas vecums, kad vairs nav vērts minēt, bet gan pārbaudīt.

Pirmā pazīme – kā automašīna iedarbojas no rīta

Vienkāršākais tests ir pavisam ikdienišķs: ieklausieties, kā automašīna iedarbojas pēc nakts. Ja starteris griež ātri un pārliecinoši, akumulators vēl var būt pietiekami spēcīgs. Taču, ja no rīta dzirdama lēnāka „vau-vau-vau“ skaņa, ja dzinējs iedarbojas tikai pēc dažām sekundēm vai instrumentu paneļa lampiņas iedarbināšanas laikā kļūst manāmi blāvākas, tas jau ir nopietns signāls.

Īpaši svarīgi ir vērot pirmo iedarbināšanu, kad automašīna visu nakti stāvējusi. Ja pēc ilgākas braukšanas tā iedarbojas labāk, bet no rīta – grūtāk, problēma var nebūt starterī, bet tieši akumulatorā. Tas vēl spēj uzlādēties braukšanas laikā, taču pa nakti tā atlikusī kapacitāte jau ir pārāk maza.

Vēl viena pazīme ir dīvaini funkcionējoša elektronika. Vājš akumulators var izraisīt dažādas sīkas dīvainības: durvis atslēdzas lēnāk, salona apgaismojums kļūst blāvāks, pulkstenis pārregulējas, multivides sistēmā parādās kļūdas vai vairs neieslēdzas „start-stop“ sistēma. Vadītāji bieži tam nepievērš uzmanību, taču automašīna dažkārt jau iepriekš pati paziņo, ka enerģijas rezerves izsīkst.

Ko var izmērīt pats?

Ja jums ir vienkāršs multimetrs, var veikt ļoti noderīgu pārbaudi. Pēc tam, kad automašīna vismaz dažas stundas stāvējusi, izmēriet spriegumu pie akumulatora spailēm. Vesels un labi uzlādēts akumulators parasti uzrāda aptuveni 12,6–12,8 V. Ja redzat aptuveni 12,4 V, tas jau nav pilnībā uzlādēts. Ja spriegums nokrītas līdz 12,2 V vai zemāk, akumulators var būt nopietni novājināts vai arī netikt pietiekami uzlādēts.

Tomēr ar spriegumu vien nepietiek. Veci akumulatori dažkārt miera stāvoklī uzrāda diezgan labu spriegumu, bet iedarbināšanas laikā neiztur slodzi. Tāpēc servisā vai akumulatoru veikalā ir vērts lūgt veikt slodzes testu. Tas parāda ne tikai voltus, bet arī reālo iedarbināšanas strāvu – proti, vai akumulators vēl spēj atdot tik daudz jaudas, cik nepieciešams aukstam dzinējam.

Tāpat ir vērts pārbaudīt, vai automašīna normāli uzlādē akumulatoru. Pēc dzinēja iedarbināšanas spriegumam parasti vajadzētu būt aptuveni 13,8–14,7 V. Ja tas ir pārāk zems, problēma var būt ģeneratorā, sprieguma regulatorā vai vados. Šādā gadījumā pat jauns akumulators ilgi nekalpos, jo tas vienkārši netiks pienācīgi uzlādēts.

Pieci gadi vēl nav spriedums, bet jau brīdinājums

Akumulatora kalpošanas laiks ir atkarīgs no daudziem faktoriem: braukšanas paradumiem, automašīnas elektronikas daudzuma, akumulatora tipa, temperatūras, uzlādes stāvokļa un pat no tā, vai automašīna bieži stāv neizmantota. Viens piecus gadus vecs akumulators vēl var kalpot visu ziemu, bet cits šādā vecumā jau ir uz robežas.

Visvairāk akumulatoru noslogo īsi braucieni. Ja cilvēks katru dienu nobrauc tikai dažus kilometrus līdz darbam vai veikalam, akumulators nepaspēj pienācīgi uzlādēties. Ziemā situācija ir vēl sliktāka, jo vienlaikus tiek izmantoti lukturi, apsilde, aizmugurējā stikla apsilde, sēdekļu apsilde un ventilators. Enerģija tiek patērēta daudz, bet atgūta – maz.

Ja automašīnai ir „start-stop“ sistēma, svarīgs ir arī akumulatora tips. Šādās automašīnās bieži izmanto AGM vai EFB akumulatorus. Tos nedrīkst vienkārši nomainīt pret lētāko parasto akumulatoru, jo elektronika var darboties nepareizi, bet jaunais akumulators ātri nolietosies. Dažās automašīnās pēc nomaiņas akumulators vēl ir „jāreģistrē“ ar datoru.

Kad labāk vairs negaidīt aukstumu?

Ja akumulatoram ir pieci gadi un jau pamanāt lēnu iedarbināšanu, sprieguma kritumu, bieži nedarbojošos „start-stop“ sistēmu vai dīvainus elektronikas traucējumus, labāk negaidīt pirmo kārtīgo salu. Nomainīt akumulatoru rudenī ir daudz vienkāršāk nekā meklēt palīdzību aukstā rītā, kad jābrauc uz darbu, jāaizved bērns uz skolu vai jāpaspēj pie ārsta.

Pirms jauna akumulatora iegādes noteikti jāskatās ne tikai uz cenu. Svarīgi ir vairāki parametri: ietilpība ampērstundās, iedarbināšanas strāva, izmēri, polu izvietojums un akumulatora tehnoloģija. Vislabāk izvēlēties atbilstoši automašīnas ražotāja ieteikumiem, nevis pēc principa „ietilpa vietā, tātad derēs“.

Vienkāršs noteikums ir šāds: ja akumulatoram ir pieci gadi, tas vēl ne vienmēr ir slikts, taču jau ir pelnījis nopietnu pārbaudi. Kamēr laiks ir silts, tas var izlikties vesels. Pirmajam aukstajam rītam šādas pieklājības vairs nebūs. Tāpēc labāk tagad veltīt dažas minūtes mērīšanai, nekā vēlāk stāvēt pie automašīnas un klausīties to skumjo startera skaņu, kas visiem vadītājiem nozīmē vienu un to pašu – šorīt nekur ātri neaizbrauksi.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!