Kaimiņš mazgā automašīnu savā pagalmā, bet netīrais ūdens aizplūst pa zemi: vai par to var draudēt naudas sods?

No pirmā acu uzmetiena viss šķiet nevainīgi: cilvēks izvelk spaini, šļūteni, automašīnas šampūnu un mierīgi mazgā mašīnu savā pagalmā. Taču ne uz ielas, ne pie ezera, ne daudzdzīvokļu nama stāvlaukumā – savā zemesgabalā. Tomēr tieši šeit daudzi arī maldās. Automašīnas mazgāšana savā pagalmā Lietuvā nav automātiski aizliegta tikai paša mazgāšanas fakta dēļ, taču tā var kļūt par pārkāpumu, ja netīrie notekūdeņi, ķīmiskie līdzekļi, eļļas atliekas vai smagie metāli nonāk gruntī, ūdenstilpēs vai koplietošanas teritorijās.

Tāpēc jautājumam „vai policija var sodīt kaimiņu?“ nav tik vienkāršas atbildes. Tas vien, ka jums nepatīk redzēt mazgājamu automašīnu, vēl nav pamats naudas sodam. Tomēr, ja automašīna tiek mazgāta tam neparedzētā vietā, tiek izmantoti mazgāšanas līdzekļi, bet ūdens ar netīrumiem ieplūst zālē, uz ielas, lietus kanalizācijā vai ūdenstilpes virzienā, situācija kļūst pavisam cita.

Problēma nav pats spainis, bet gan tas, kur aizplūst ūdens

Vides aizsardzības departaments skaidro, ka daudzi kļūdaini uzskata – savā pagalmā automašīnu drīkst mazgāt bez jebkādiem ierobežojumiem. Patiesībā transportlīdzekļu mazgāšanas kārtību nosaka katras pašvaldības domes apstiprinātie labiekārtošanas un tīrības noteikumi. Ja pašvaldība ir paredzējusi aizliegumu mazgāt transportlīdzekļus tam neparedzētās vietās – piemēram, uz ielām, daudzdzīvokļu namu pagalmos, laukumos vai pie ūdenstilpēm –, pārkāpumu var fiksēt pat tad, ja mazgāšanai tiek izmantots tikai ūdens.

Svarīgākais šeit nav tas, vai kaimiņš izmanto dārgu šampūnu vai vienkāršu šļūteni. Problēma rodas tad, kad no automašīnas nomazgātie netīrumi nonāk tur, kur tiem nevajadzētu nonākt. Uz automašīnas virsbūves uzkrājas ne tikai putekļi. Tur ir degvielas un eļļas atliekas, bremžu kluču putekļi, smagie metāli, sāļi, netīrumi un citas vielas, kas kopā ar ūdeni var nonākt augsnē vai gruntsūdeņos. Vides aizsardzības speciālisti uzsver, ka pat mazgājot tikai ar ūdeni, vidē var nonākt piesārņotāji, tāpēc privātā pagalmā ir jānodrošina, lai radušies notekūdeņi nepiesārņotu grunti un gruntsūdeņus.

Tieši šī ir robeža, kuru ir svarīgi saprast. Ja cilvēks mazgā automašīnu īpaši tam pielāgotā vietā, kur notekūdeņi tiek savākti un apsaimniekoti, tā ir viena situācija. Ja viņš vienkārši ļauj netīrajam ūdenim tecēt pāri pagalmam, zālē, grāvī vai lietusūdens kanalizācijas akas virzienā – tā jau ir pavisam cita situācija.

Vai policija var sodīt?

Visprecīzākā atbilde: visbiežāk tas nav tikai policijas jautājums. Par labiekārtošanas un tīrības noteikumu pārkāpumiem parasti atbild pašvaldību sabiedriskās kārtības speciālisti, bet, ja runa ir par piesārņojumu, ķīmiskiem mazgāšanas līdzekļiem un kaitējumu videi, iesaistās vides aizsardzības amatpersonas.

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 366. pantā paredzēts, ka pašvaldību domju apstiprināto labiekārtošanas un tīrības noteikumu pārkāpums izraisa brīdinājumu vai naudas sodu no 20 līdz 140 eiro, bet atkārtots pārkāpums – no 140 līdz 600 eiro. Vides aizsardzības departaments arī norāda, ka par mazgāšanu tam neparedzētā vietā sabiedriskās kārtības speciālisti var izteikt brīdinājumu vai piemērot naudas sodu, bet, ja tiek izmantoti ķīmiski līdzekļi un rodas jautājums par vides piesārņojumu, situāciju izvērtē vides aizsardzības speciālisti.

Tas nozīmē, ka, piezvanot policijai tikai tāpēc, ka „kaimiņš mazgā automašīnu, un man tas nepatīk“, ne vienmēr kāds tiks sodīts. Tomēr, ja ir skaidras piesārņojuma pazīmes, ūdens ar mazgāšanas līdzekļiem ieplūst vidē, automašīna tiek mazgāta aizliegtā vietā vai tas notiek regulāri, sūdzībai var būt pamats.

Savs pagalms nenozīmē pilnīgu brīvību darīt jebko

Daudzi cilvēki ir pārliecināti, ka privāts pagalms nozīmē absolūtu brīvību. Tomēr vides aizsardzības noteikumi darbojas citādi. Īpašumtiesības nedod tiesības piesārņot grunti, gruntsūdeņus vai kaimiņu teritoriju. Ja mazgāšanas ūdens ar ķimikālijām aizplūst ārpus zemesgabala, grāvī, uz ielas vai koplietošanas teritorijā, tas vairs nav tikai privāta pagalma jautājums.

Vēl jutīgāka situācija ir daudzdzīvokļu namu pagalmos. Šādas teritorijas nav personīga automazgātava. Tajās automašīnas mazgāšana var pārkāpt ne tikai tīrības noteikumus, bet arī kaimiņu intereses: paliek peļķes, netīrumi un ķīmisko līdzekļu atliekas, tiek aizņemta kopējā telpa, pasliktinās sanitārā vide. Tieši tāpēc daudzās pilsētās šādas vietas netiek uzskatītas par piemērotām automašīnu mazgāšanai.

Pie ūdenstilpēm situācija ir vēl stingrāka. Ja cilvēks mazgā automašīnu pie ezera, upes vai dīķa, netīrais ūdens ļoti ātri var nonākt ūdens ekosistēmā. Šādos gadījumos atruna „tikai noskaloju“ var nepalīdzēt.

Ko darīt, ja kaimiņš tā rīkojas regulāri

Pirmajam solim nevajadzētu būt kliegšanai pāri žogam. Ja attiecības vēl nav sabojātas, dažkārt pietiek ar mierīgu sarunu. Iespējams, cilvēks patiešām nezina, ka no automašīnas nomazgātie piesārņotāji var nonākt gruntī un ka pašvaldības noteikumi var ierobežot mazgāšanu tam nepiemērotās vietās.

Ja saruna nepalīdz vai situācija acīmredzami piesārņo vidi, būtu jāfiksē fakti. Vides aizsardzības departaments iesaka, pamanot pārkāpumu, nofotografēt vai nofilmēt pašu pārkāpumu un pārkāpējus, lai būtu redzams, kas notiek, kur tas notiek un kādi ir apstākļi. Ir svarīgi, lai fotoattēlā vai videomateriālā būtu redzama nevis tikai pēc fakta slapja automašīna, bet pati mazgāšana, ūdens plūsma, izmantotie līdzekļi, vieta un iespējamais notekūdeņu ceļš.

Par vides aizsardzības pārkāpumiem var ziņot pa tālruni 112. Vides ministrija norāda, ka informācija par Vides aizsardzības kompetencē esošiem pārkāpumiem, kas saņemta pa tālruni 112, tiek nodota Vides aizsardzības departamenta Paziņojumu pieņemšanas dienestam, bet dežurējošās amatpersonas lemj par reaģēšanu.

Kad sūdzība var būt nepamatota

Ir arī otra puse. Ja kaimiņš automašīnu mazgā ļoti reti, neizmanto agresīvus līdzekļus, notekūdeņi nenonāk vidē, netiek pārkāptas koplietošanas teritorijas tiesības un konkrētajā situācijā netiek pārkāpti pašvaldības noteikumi, tikai emocionāla neapmierinātība nenodrošinās naudas soda piemērošanu.

Tiesībās svarīgs nav „man ir nepatīkami uz to skatīties“, bet gan konkrēts pārkāpums. Jāzina, kur notiek mazgāšana, ar ko mazgā, kur aizplūst ūdens, vai pašvaldības noteikumi to aizliedz, vai tiek izmantoti ķīmiski līdzekļi un vai pastāv reāls piesārņojuma risks. Bez šiem apstākļiem sūdzība var beigties tikai ar pārbaudi vai skaidrojumu.

Tāpēc labākā atbilde ir šāda: jā, par automašīnas mazgāšanu pagalmā var draudēt atbildība, taču ne vienmēr un ne tikai tāpēc, ka kaimiņam tas nepatīk. Naudas sods ir iespējams tad, ja tiek pārkāpti pašvaldības labiekārtošanas un tīrības noteikumi vai rodas jautājums par vides piesārņojumu.

Pēc mazgāšanas automašīna var spīdēt, bet netīrais ūdens nekur nepazūd. Tas vai nu tiek pienācīgi savākts, vai arī aizplūst zemē, grāvī, uz ielas un galu galā kļūst par visu problēmu. Tieši tāpēc kaimiņa pagalms šajā gadījumā nav tikai kaimiņa darīšana.