Pilsētā bremžu kluči nodilst daudz ātrāk, nekā sola servisa grāmatiņa: skaitlis var nepatīkami pārsteigt
Servisa grāmatiņā bieži var ieraudzīt skaistu skaitli – 30 tūkstošus kilometru vai pat vairāk. Šķiet, ka par bremžu klučiem ilgi nebūs jāuztraucas: brauc, reizi gadā pārbaudi, un viss. Taču pilsētā realitāte ir pavisam citāda. Ja ikdienā braucat Viļņā, Kauņā, Klaipēdā vai citā pilsētā, kur no rītiem un vakaros nākas lēni virzīties sastrēgumos, reālais bremžu kluču kalpošanas laiks var būt nevis 30 tūkstoši, bet 15–20 tūkstoši kilometru. Dažkārt – vēl mazāks.
Un tas nenozīmē, ka serviss jūs krāpj vai ražotājs ir ielicis sliktas detaļas. Vienkārši pilsēta bremzēm ir pavisam cita pasaule. Ārpus pilsētas automašīna ilgu laiku brauc ar vienmērīgu ātrumu, bremzēšana notiek reti, bet pilsētā viss notiek citādi: luksofors, gājēju pāreja, aplis, sastrēgums, pēkšņi apstājies automobilis priekšā, atkal kustība, atkal bremzēšana. Tas pats 10 kilometru brauciens pilsētā bremžu sistēmai var būt grūtāks nekā vairāki desmiti kilometru pa šoseju.
Kāpēc pilsēta tik ātri „apēd“ bremzes
Bremžu klučiem visvairāk kaitē nevis pats ātrums, bet bremzēšanas reižu skaits. Ikreiz, nospiežot pedāli, klucis tiek piespiests diskam, un no tā nodilst ļoti plāns berzes materiāla slānis. Viena šāda bremzēšana šķiet nieks, bet, kad tas atkārtojas simtiem reižu dienā, rezultāts ātri kļūst redzams.
Īpaši daudz kaitējuma nodara braukšana sastrēgumos. Šķiet, ka automobilis gandrīz nebrauc, tāpēc arī bremzēm nevajadzētu dilt. Patiesībā tieši tad tās darbojas ļoti bieži: pabraucāt metru, apstājāties, atkal pabraucāt, atkal turat pedāli. Kluči nepārtraukti saskaras ar disku, sakarst, atdziest, atkal sakarst. Šāds režīms tos nolieto vairāk, nekā tas šķiet no vadītāja vietas.
Svarīgs ir arī automašīnas svars. Viegls hečbeks un gandrīz divas tonnas smags apvidus automobilis klučus dilinās atšķirīgi, pat ja abi brauks pa tām pašām ielām. Jo smagāks automobilis, jo vairāk enerģijas nepieciešams, lai to apturētu, tātad jo vairāk darba jāveic bremzēm. Tāpēc lielāki krosoveri, ģimenes SUV vai smagāki elektromobiļi klučus var „apēst“ ātrāk, īpaši, ja braukšana notiek pilsētā un diezgan strauji.
Priekšējie un aizmugurējie kluči dilst nevienmērīgi
Visbiežāk pirmie padodas priekšējie bremžu kluči. Bremzējot automašīnas svars pārvietojas uz priekšu, tāpēc priekšējai asij ir lielāka slodze. Tāpēc parasti pilsētā priekšējiem klučiem nomaiņa var būt nepieciešama pēc 15–20 tūkstošiem kilometru, bet aizmugurējie vēl var kalpot 30–40 tūkstošus kilometru.
Tomēr akli uzticēties šim noteikumam nevajadzētu. Jaunākās automašīnās bremzēšanu kontrolē elektroniskās sistēmas, kas bremzēšanas spēku starp priekšējo un aizmugurējo asi var sadalīt citādi. Dažos gadījumos, īpaši braucot pilsētā, arī aizmugurējie kluči var dilt ātrāk, nekā paredzēts. Tāpēc apgalvojums „aizmugurējie vēl noteikti ir labi“ nav arguments, ja neviens tos faktiski nav izmērījis.
Parasti jaunam klucim ir aptuveni 12–14 mm berzes materiāla. Kad palikuši aptuveni 3 mm, jau ir vērts plānot nomaiņu. Kad palikuši 2 mm vai mazāk, risks palielinās – var ne tikai zaudēt normālu bremzēšanu, bet arī sabojāt bremžu diskus. Tad remonts kļūst krietni dārgāks. Kluči maksā vienu summu, disku nomaiņa – tā jau ir pavisam cita lieta.
Kādas pazīmes liecina, ka vairs nevajag gaidīt
Daudzi autovadītāji gaida čīkstēšanu. Šķiet – ja bremzes vēl nečīkst, tātad viss ir kārtībā. Taču čīkstēšana bieži jau ir novēlots signāls. Dažos klučos ir metāla nodiluma indikators – kad tas sāk saskarties ar disku, atskan nepatīkama skaņa. Tas nozīmē, ka kluču palicis pavisam maz, un katrs nākamais kilometrs var sabojāt disku.
Ir arī agrākas pazīmes. Ja bremžu pedālis kļuvis mīkstāks, tā gājiens pagarinājies, automobilis vairs neapstājas pie luksofora tik pārliecinoši vai bremzējot jūtat vibrāciju, nevajadzētu gaidīt. Tāpat jāpievērš uzmanība, ja, bremzējot automobili, tas sāk vilkt uz vienu pusi. Tas var liecināt ne tikai par kluču, bet arī par suportu, disku vai citu bremžu sistēmas daļu problēmām.
Arī vizuāli var daudz ko pamanīt. Ja caur riteņa disku redzat, ka bremžu diskam ir dziļas rievas, izteikti skrāpējumi vai nevienmērīgi nodilušas vietas, bremžu sistēmai nepieciešama pārbaude. Bremžu kluču biezumu vislabāk pārbaudīt vismaz ik pēc 10 tūkstošiem kilometru vai katras eļļas maiņas laikā. Tas nav liels darbs, bet var ietaupīt diezgan daudz naudas.
Kā pagarināt kluču kalpošanas laiku
Bremzes visvairāk saudzē nevis dārgākais ražotājs, bet braukšanas stils. Ja pastāvīgi strauji paātrināties un pēc tam asi bremzējat pie nākamā luksofora, kluči ātri nodils. Ja ātrumu samazināt laikus, agrāk atlaižat akseleratora pedāli un bremzējat maigāk, tie paši kluči var kalpot ievērojami ilgāk.
Arī sastrēgumos ir vērts izvairīties no nevajadzīgas pedāļa turēšanas, ja situācija to ļauj. Automašīnās ar automātisko pārnesumkārbu daudzi autovadītāji pastāvīgi tur kāju uz bremzes, lai gan satiksmes plūsma ilgāku laiku stāv. Tā nav traģēdija, bet gada laikā veidojas daudz papildu kontakta starp kluci un disku. Protams, svarīgi neaizmirst par drošību – automobilis nedrīkst ripot, taču no nevajadzīgas bremžu „glāstīšanas“ labāk izvairīties.
Pēc kluču nomaiņas pirmos 200–300 kilometrus arī nevajadzētu tos uzreiz mocīt ar strauju bremzēšanu. Jaunajiem klučiem ir jāpielāgojas diskam. Ja uzreiz brauksiet agresīvi, tie var pārkarst, virsma var sacietēt un bremzēšana kļūs sliktāka. Tāpēc pēc remonta dažas dienas ieteicams braukt mierīgāk.
Vienkāršs noteikums ir šāds: pilsētā bremžu kluči reti kalpo tik ilgi, cik skaisti uzrakstīts grāmatiņā. Ja ikdienā stāvat sastrēgumos, braucat īsus attālumus, bieži bremzējat un vadāt smagāku automobili, 15–20 tūkstoši kilometru ir pilnīgi reāls skaitlis. Tāpēc labāk tos pārbaudīt agrāk, nevis gaidīt, kad bremzes pašas skaļi sāks atgādināt par problēmu.
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņasMeklējat vairāk?



Komentāri