Septembrī automobili pirms braukšanas sildīt vai uzreiz doties ceļā: ieradums vai ieguvums?

Septembra rītā automašīnas stikli vēl ne vienmēr ir apsaluši, tomēr salonā jau jūtams mitrums, bet pēc nakts rasas priekšējais stikls var būt aizsvīdis. Vieni iedarbina dzinēju, ieslēdz apsildi un dažas minūtes gaida ar kafijas krūzi rokā. Citi piesprādzējas un uzreiz dodas ceļā. Strīds nav tikai par komfortu: runa ir par dzinēja ilgmūžību, degvielas patēriņu, kaimiņu mieru un to, vai gaidīšana vispār sniedz taustāmu ieguvumu.

Silta automašīna šķiet drošāka un patīkamāka

Ieradumam sasildīt automašīnu ir ļoti praktisks arguments – redzamība. Kad logi aizsvīst no iekšpuses vai uz tiem nosēžas mitrums, vadītājs nevēlas sākt braucienu, raugoties caur nelielu notīrīta stikla laukumu. Iedarbināts dzinējs ļauj ātrāk darboties salona apsildei, gaisa plūsmai un logu žāvēšanai. Tiem, kuri no rīta ved bērnus, brauc pa īsu maršrutu pilsētā vai kuriem ir automašīna ar vājāk darbojošos ventilāciju, dažas minūtes uz vietas var šķist praktiskākas nekā mēģinājums tikt galā ar situāciju jau kustībā.

Vēl viens arguments ir mehāniskā saudzēšana. Auksta dzinēja eļļa ir biezāka, bet dzinēja un pārnesumkārbas detaļas vēl nav sasniegušas ierasto darba temperatūru. Autovadītāji, kuri pieraduši pie vecākām automašīnām, atceras laikus, kad karburatora dzinēji aukstā laikā patiešām varēja darboties nevienmērīgi vai pat noslāpt. Tāpēc loģika ir vienkārša: ļaut dzinējam dažas minūtes „apjaust situāciju” un tikai tad prasīt tam uzvest automašīnu kalnā vai iekļauties intensīvā satiksmē.

Septembrī šī nostāja bieži balstās nevis bailēs no aukstuma, bet gan ērtībās. Salonā ir mazāk mitruma, spoguļi ir skaidrāki, sāk darboties stūres un sēdekļu apsilde. Ja automašīna stāv privātā pagalmā, tālāk no guļamistabu logiem, īsa gaidīšana reti kuram šķiet problēma.

Tukšgaita silda lēni, bet degvielu patērē noteikti

Otra puse atgādina, ka lielākā daļa mūsdienu automašīnu ar elektronisko iesmidzināšanu pēc iedarbināšanas var braukt gandrīz uzreiz. Dzinējam parasti nav nepieciešama ilgstoša stāvēšana uz vietas. Tam lietderīgāk ir sākt darboties ar nelielu slodzi, tikai bez straujiem paātrinājumiem, lieliem apgriezieniem un liela ātruma. Braucot ne tikai dzinējs, bet arī transmisija, riepas, bremzes un citas sistēmas sasniedz darba stāvokli ātrāk nekā tad, ja automašīna rūc, stāvot uz vietas.

Tukšgaita nav bezmaksas. Dzinējs sadedzina degvielu, lai gan automašīna nenobrauc nevienu metru, bet no izplūdes sistēmas izplatās izmeši un smaka. Šaurā daudzdzīvokļu mājas pagalmā tas kļūst nevis par teoriju, bet gan par rīta rutīnu: atvērts pirmā stāva logs, bērnu ratiņi pie kāpņu telpas, blakus novietotas automašīnas. Īpaši dzirdami ir dīzeļdzinēji, kuru aukstā darbība bieži ir skaļāka un raupjāka.

Ilga sildīšana uz vietas ne vienmēr nozīmē arī labāku kopšanu. Dzinējs var sasilt, bet salons un citi automašīnas mezgli uzsilst lēnāk nekā braucot. Ja ceļš ir īss – līdz veikalam, skolai vai darbam dažus kilometrus tālāk –, automašīna vispār var nepaspēt pilnībā uzsilt. Šādā gadījumā papildu piecas minūtes pagalmā tikai pagarina laiku, kad dzinējs darbojas ne pārāk efektīvā režīmā.

Septembrī automobili pirms braukšanas sildīt vai uzreiz doties ceļā: ieradums vai ieguvums?Attēls: Pixabay / Pexels

Septembrī svarīgāks ir nevis termometrs, bet stikls un pirmie kilometri

Praksē ieteikumi par automašīnu kopšanu visbiežāk sakrīt vienā vienkāršā noteikumā: pēc automašīnas iedarbināšanas pietiek ar īsu brīdi, kamēr dzinēja darbība nostabilizējas, tiek piesprādzēta drošības josta, noregulēti spoguļi un ieslēgta ventilācija. Pēc tam var mierīgi doties ceļā. Pirmajās 5–10 minūtēs vajadzētu izvairīties no straujas akseleratora nospiešanas, lieliem apgriezieniem, smagu piekabju vilkšanas un mēģinājuma ātri „iztīrīt” dīzeļdzinēja sistēmas, braucot agresīvi.

Tomēr braukt drīkst tikai tad, kad redzamība ir pilnīga. Ja priekšējais stikls ir aizsvīdis, bet sānu logi vai spoguļi neļauj normāli novērtēt situāciju, steiga nav taupība. Jāieslēdz gaisa plūsma uz stiklu, gaisa kondicionētājs, ja tas darbojas, un jāgaida tik ilgi, cik nepieciešams drošai braukšanai. Gaisa kondicionētājs vēsākā dienā var būt noderīgs arī tāpēc, ka tas sausina gaisu salonā un palīdz ātrāk notīrīt rasu no stikla.

Septembra vēsums parasti nav iemesls piecas vai desmit minūtes turēt dzinēju iedarbinātu. Tomēr izņēmums var būt automašīna, kurai logu apsilde darbojas slikti, vecāks dzinējs darbojas nestabili vai no rīta nepieciešams droši notīrīt stiklu no izteiktas rasas. Šādos gadījumos īsai gaidīšanai ir skaidrs mērķis. Ja stikls ir tīrs, dzinējs darbojas vienmērīgi un brauciens tiek sākts bez steigas, mierīga došanās ceļā parasti ir racionālāks risinājums.

Kur beidzas rūpes par automašīnu un sākas ieradums

Abām nometnēm ir taisnība atšķirīgos apstākļos. Sildīt automašīnu uz vietas ir vērts tik ilgi, cik nepieciešams labai redzamībai un normālai automašīnas darbībai, nevis līdz brīdim, kad salons kļūst pilnībā silts. Uzreiz doties ceļā ir piemēroti ar tehniski kārtīgu automašīnu, kad logi ir tīri un vadītājs ir gatavs pirmos kilometrus braukt saudzīgi. Lielākā kļūda nebūtu pati gaidīšana vai došanās ceļā, bet gan strauja slodze aukstam dzinējam – vai braukšana ar aizsvīdušiem stikliem.

Vai jūs septembra rītā automašīnu sildāt uz vietas vai uzreiz sākat braukt?

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!