Vīrietis domāja, ka pēc degvielas lampiņas iedegšanās vēl var mierīgi braukt – vienreiz risks neattaisnojās

Vakarā, jau dodoties mājās, instrumentu panelī iedegas dzeltena degvielas uzpildes stacijas lampiņa. Autovadītājs to pamana, uz brīdi iedomājas par tuvāko degvielas uzpildes staciju un nolemj: „Vēl noteikti pietiks.“ Galu galā lampiņa ne pirmo reizi iedegas ne pie pašas degvielas uzpildes stacijas, bet ceļš līdz mājām vai darbam šķiet pavisam īss.

Tā bija arī šoreiz. Sākumā automašīna brauca kā parasti, tāpēc lēmums šķita pareizs. Tomēr daži papildu kilometri, negaidīts sastrēgums, slēgts ierastais pagrieziens vai vienkārši pārāk liela paļaušanās uz veiksmi var ļoti ātri mainīt situāciju. Risks, kas vairākas reizes beidzies veiksmīgi, kādu dienu var atstāt automašīnu apstājušos vietā, kur apstāties nemaz negribas.

Degvielas lampiņa nav aicinājums krist panikā un strauji spiest akseleratoru līdz tuvākajai degvielas uzpildes stacijai. Tomēr tā arī nav garantija, ka vēl var mierīgi braukāt visu vakaru. Precīzs atlikušais attālums ir atkarīgs ne tikai no automašīnas modeļa, bet arī no satiksmes, laikapstākļiem, braukšanas manieres un pat ceļa reljefa.

Dzeltenā lampiņa bieži maldina ar savu mierīgumu

Daudziem autovadītājiem ir savs „rekords“: viens saka, ka nobraucis vēl vairākus desmitus kilometru, cits atceras, ka ar iedegtu lampiņu automašīna izturējusi līdz nākamajai dienai. Tieši šāda pieredze veido bīstamu ieradumu. Cilvēks sāk domāt nevis par to, cik degvielas patiesībā palicis tvertnē, bet gan par to, cik reižu viņam jau ir paveicies.

Problēma ir tā, ka degvielas līmeņa indikators nav laboratorisks mērinstruments. Automašīnai braucot kalnā, no tā nobraucot, izbraucot pagriezienus vai stāvot uz nelīdzena seguma, degviela tvertnē kustas. Turklāt vienu vakaru braukšana notiek pa brīvu ceļu ar vienmērīgu ātrumu, bet nākamajā nākas lēni vilkties sastrēgumā, bieži bremzēt un atkal sākt kustību.

Īpaši maldinošs mēdz būt atlikušā nobraucamā attāluma rādījums, ja automašīna to uzrāda. Tas tiek aprēķināts, pamatojoties uz iepriekšējo patēriņu, tāpēc pēc mierīgas braukšanas ārpus pilsētas skaitlis var šķist optimistisks. Tiklīdz iebraucat pilsētā, iestrēgstat satiksmē vai ieslēdzat apkuri un gaisa kondicionētāju, prognoze var sākt kust acu priekšā.

Nejaukākā daļa sākas ne tikai tad, kad motors apstājas

Beigusies degviela reti kad ir tikai neliela neērtība. Automašīna var sākt raustīties, zaudēt jaudu un apstāties visnepiemērotākajā vietā: krustojumā, ieskrējiena joslā, šaurā ārpilsētas ceļā vai noslogotā ielā. Tad autovadītājam jādomā nevis par to, kā ietaupīt dažas minūtes, bet gan par to, kā droši aizvākties no satiksmes.

Apstājusies automašīna rada rūpes arī citiem. Aiz tās ātri izveidojas rinda, citi autovadītāji sāk apdzīt, nervozēt un ne vienmēr piesardzīgi manevrēt. Tumsā, lietū vai ziemā šāda situācija kļūst vēl nepatīkamāka, jo cilvēkam jāgaida palīdzība vai ar kannu jādodas uz degvielas uzpildes staciju.

Braukšana ar gandrīz tukšu tvertni arī nav labākais ieradums automašīnai. Degvielas sistēma ir izveidota tā, lai normāli darbotos ar pietiekamu degvielas padevi, bet, pastāvīgi braucot „uz lampiņas“, palielinās iespēja, ka sistēmā nonāks nogulsnes vai tā darbosies nelabvēlīgos apstākļos. Vienreizējs gadījums ne vienmēr nozīmē bojājumu, tomēr apzināti atkārtot šādu eksperimentu noteikti nav vērts.

Vīrietis domāja, ka pēc degvielas lampiņas iedegšanās vēl var mierīgi braukt – vienreiz risks neattaisnojāsAttēls: Sukurta DI

Kāpēc vieni atmet ar roku, bet citi apstājas pie pirmās degvielas uzpildes stacijas

Dažādi autovadītāji uz vienu un to pašu lampiņu reaģē ļoti atšķirīgi. Steidzīgs cilvēks pēc darba var nevēlēties nogriezties no maršruta, vecāki ar nogurušiem bērniem vēlas pēc iespējas ātrāk nokļūt mājās, bet mazpilsētas iedzīvotājs var zināt, ka pa ceļam degvielas uzpildes staciju vienkārši nav daudz. Dažkārt lēmumu atlikt apstāšanos nosaka nevis nevērība, bet vienkāršs nogurums un vēlme „vēl mazliet paciesties“.

No otras puses, senioram vai mazāk pieredzējušam autovadītājam automašīnas apstāšanās uz ceļa var kļūt par nopietnu stresu. Ne visi jūtas mierīgi, zvanot pēc palīdzības, ne visiem ir, kam piezvanīt, bet arī degvielas kannu aizvest līdz automašīnai ir jāprot un tas jādara droši. Tāpēc ērtības apstāties tagad bieži vien ir daudz lielākas, nekā tajā brīdī šķiet.

Arī automašīnu ražotāji nevar ar vienu skaitli apsolīt, cik tālu varēs aizbraukt pēc lampiņas iedegšanās. Dažādu modeļu tvertnes, dzinēji un mērīšanas sistēmas atšķiras, bet reālo patēriņu ietekmē pārāk daudz apstākļu. Tāpēc autovadītājs, kurš cer uz universālu atbildi „es vēl noteikti varu nobraukt tik un tik“, būtībā riskē ar savu laiku un drošību.

Kad iedegas lampiņa, nevajag minēt, bet gan mainīt plānu

Pamanot brīdinājumu, vislabāk ir nevis meklēt robežu, bet gan tuvāko ērti sasniedzamo degvielas uzpildes staciju maršrutā. Ja navigācija rāda vairākas alternatīvas, vērts izvēlēties nevis vistālāko vai lētāko, bet to, kuru var sasniegt bez papildu līkumiem un riskantiem eksperimentiem. Dažas minūtes pie degvielas uzpildes stacijas parasti maksā mazāk nekā stunda pie apstājušās automašīnas.

Braucot līdz degvielas uzpildes stacijai, vērts izvēlēties mierīgu un vienmērīgu tempu, izvairīties no straujas paātrināšanās un bez vajadzības nemainīt maršrutu. Tomēr tam nevajadzētu pārvērsties nervozā mēģinājumā „izspiest“ pēdējos kilometrus. Ja automašīna sāk zaudēt jaudu vai darbojas neierasti, drošība kļūst svarīgāka par vēlmi par katru cenu sasniegt degvielas uzpildes staciju.

Vēl vienkāršāk – neatstāt šo lēmumu lampiņas ziņā. Ieradums uzpildīt degvielu, kad tvertne nokrītas aptuveni līdz ceturtdaļai, īpaši noder pirms garāka brauciena, ziemā, nedēļas nogalē vai braucot pa mazāk pazīstamiem ceļiem. Tā nav pārspīlēta piesardzība: tas ir veids, kā nepārvērst nelielas vakara rūpes par lielu problēmu ceļmalā.

Degvielas lampiņa automašīnā deg dzeltenā krāsā nevis tāpēc, lai aicinātu pārbaudīt veiksmi. Tā atgādina ļoti ikdienišķu lietu: brauciens vēl var turpināties, bet lēmumu par to, kur tas beigsies, labāk pieņemt pašam autovadītājam – nevis tukšai tvertnei.