Burkānu laksti ir skaisti, bet, izraujot burkānu, sagaida vilšanās – viens iemesls gadās īpaši bieži
Vasaras beigās dobe izskatās gandrīz priekšzīmīgi: blīvi, tumši zaļi burkānu laksti pēc lietus šūpojas, un starp tiem jau gribas iztēloties kraukšķīgas, lielas saknes. Taču, izraujot pirmo burkānu, rokā paliek pavisam ne tāda raža, kā cerēts – tieva, īsa, dažkārt savērpusies saknīte. Izraujot vēl dažus, kļūst skaidrs, ka tas nav nejaušs gadījums.
Šāda vilšanās ir pazīstama daudziem dārzkopjiem. Visu vasaru acis redzēja skaistas lapas, tāpēc šķita, ka zem zemes notiek tas pats: burkāns aug un nostiprinās. Taču laksti var izskatīties lieliski pat tad, kad pašai saknei trūkst vissvarīgākā – vietas augšanai.
Īpaši bieži problēma sākas jau tad, kad burkāni tikai sadīgst. To sēklas ir sīkas, sējot ir grūti nepiebērt par daudz, bet vēlāk ir žēl izraut veselīgus dēstus. Tomēr, ja burkāniem nav atstāta vieta, tie cits citam kļūst par klusākajiem konkurentiem: augšpusē zaļuma ir daudz, bet zem zemes katrs cenšas izspraukties tur, kur jau ir šauri.
Skaļš zaļums vēl nenozīmē labu ražu
Burkānu lapas un sakne neaug gluži tā, kā izskatās pirmajā acu uzmetienā. Lapojums uztver gaismu, taču uzkrātajām vielām jānokļūst saknē, kuru mēs ēdam. Ja burkāni aug pārāk cieši, to saknes saskaras cita ar citu, konkurē par mitrumu, barības vielām un irdenu augsni.
Tad augs bieži vien saglabājas dzīvotspējīgs: lapas ir zaļas, nav acīmredzamu slimību plankumu, tāpēc brīdinājuma signāls neiedegas. Tomēr saknei nav pietiekami daudz vietas, lai resnētu. Tā var palikt plāna kā zīmulis, sazaroties vai izaugt nevienāda lieluma, lai gan dobe no augšas izskatās kupla.
Pārāk blīvs sējums vissāpīgāk pieviļ tad, kad burkānus audzē ziemai. Sākumā šķiet, ka vairāk dēstu nozīmē vairāk ražas, bet rudenī atklājas pretējais: pilni spaiņi ar sīkiem burkāniņiem, kurus grūti tīrīt un kuri ne vienmēr ir ērti uzglabāšanai. Dažkārt mazāk augu dobē nozīmē krietni vairāk īstas, izmantojamas ražas.
Viena dobe, kurā bija žēl retināt
Bieža situācija ir vienkārša: burkāni sadīgst nevienmērīgi, vienā vietā ducis vai vairāk ir saspiesti vienā sprīža platumā, bet citur redzama tukšāka vieta. Dārzkopis atstāj blīvāko vietu mierā, jo šķiet, ka dēsti ir mazi, veselīgi, un tos izraut būtu vienkārši žēl. Turklāt retināšana prasa laiku, kura vasarā vienmēr pietrūkst.
Pēc dažām nedēļām lapas sakļaujas tik cieši, ka zemi gandrīz vairs nevar redzēt. Izskatās skaisti, pat nomierina – dobe ir pilna dzīvības. Taču zem tās jau paveras pavisam cita aina: vairākas saknes cenšas augt tajā pašā mazajā zemes pleķītī, un neviena nevar attīstīties tā, kā spētu, augot brīvāk.
Rudenī izrautie burkāni nav pilnībā nederīgi – tos vēl var izmantot zupai, buljonam vai sarīvēt. Tomēr sarūgtinājums nerodas dažu mazu saknīšu dēļ. Tas rodas tāpēc, ka visu sezonu bija iespējams redzēt brīdinājumu, tikai tas izskatījās pēc priekšrocības: pārāk kupls zaļums.

Kad burkāniem jau pienācis laiks dot vairāk gaisa
Ar retināšanu nevajadzētu gaidīt, līdz laksti sāks aizsegt cits citu. Kad dēsti jau ir pietiekami nostiprinājušies un skaidri redzams, kur burkāni sadīguši pārāk blīvi, vājākos vai pārāk tuvu augošos augus var uzmanīgi izņemt. Starp blakus augošajiem burkāniem jāpaliek vietai nākotnes saknei, nevis tikai lapām.
Ja sējums ir ļoti blīvs, nav nepieciešams visu paveikt vienā reizē. Var retināt pakāpeniski, atstājot stiprākos un vienmērīgāk izvietotos dēstus. Svarīgākais ir neatstāt vairākus burkānus vienā kušķī tikai tāpēc, ka tie visi izskatās veseli – tieši tie vēlāk visbiežāk arī izaug sīki.
Retinot labāk izrautos dēstus neatstāt dobes malā. Burkānu smarža var pievilināt burkānu mušas, tāpēc augu atliekas ieteicams nekavējoties savākt un aiznest. Ērtāk strādāt mitrākā augsnē, bet pēc retināšanas atlikušos burkānus var viegli aplaistīt, lai to saknes atkal cieši piekļautos augsnei.
Ne tikai blīvums var sabojāt burkānu
Protams, pārāk maz vietas nav vienīgais iemesls, kāpēc burkāni izaug mazi vai dīvainas formas. Smaga, sacietējusi, akmeņaina augsne neļauj saknei augt taisni un dziļumā. Šādās dobēs burkāni biežāk sazarojas, deformējas vai pārstāj augt agrāk, nekā cerēts.
Ražai kaitē arī nevienmērīgs mitruma režīms. Ilgi izžuvusi augsne, pēc kuras pēkšņi tiek bagātīgi salaistīta vai uzlīst lietus, burkāniem rada stresu. Pārāk daudz svaigu kūtsmēslu vai pārmēslotas, slāpekli saturošas mēslošanas vielas var arī veicināt lapu kuplāku augšanu nekā saknes attīstību, tāpēc zaļais laksts atkal var maldināt.
Dārzkopim tas ir atgādinājums, ka viena skaista pazīme neizstāsta visu. Burkānam vajag ne tikai sauli un ūdeni, bet arī irdenu, ne pārāk samēslotu augsni un mierīgu telpu zem virsmas. Savukārt sēklu ražotājiem un tirgotājiem atliek tas pats vienkāršais fakts: sīkas sēklas vienmērīgi iesēt nav viegli, tāpēc retināšana daudzos gadījumos ir ierasta audzēšanas daļa, nevis neveiksme.
Kad rudenī no zemes tiek izvilkts resns, gluds burkāns, tas reti ir tikai veiksmes rezultāts. Tas izauga tāpēc, ka kādā vasaras brīdī tam tika atstāta vieta. Dažkārt labākais darbs burkānu dobē nav vēl viena sauja mēslojuma vai papildu laistīšana, bet gan daži laikus izrauti dēsti, kas ļauj atlikušajiem izaugt par īstajiem ražas saimniekiem.
Komentāri
Uzrakstīt komentāru
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņasMeklējat vairāk?



Esiet pirmais un sāciet diskusiju.