Pirms kartupeļu rakšanas cilvēki bieži izlaiž vienu darbu: pēc tam raža pagrabā sāk bojāties ātrāk

Kartu rakšana daudziem joprojām ir viens no tiem darbiem, kas iezīmē īstu vasaras beigu tuvošanos. Pagalmā tiek sagatavoti maisi, no noliktavas izvilktas kastes, kāds meklē lāpstu, kāds jau domās skaita, cik šogad būs lielu kartupeļu un cik paliks mazu. Šķiet, ka svarīgākais tajā dienā ir trāpīt sausā laikā un pēc iespējas ātrāk norakt dobi.

Taču kartupeļu uzglabāšana sākas nevis pagrabā un nevis tad, kad tie jau sabērti maisos. Viena no svarīgākajām kļūdām tiek pieļauta vēl pirms rakšanas. Cilvēks redz, ka laksti jau ir noguruši, vietām kļuvuši dzelteni, un nolemj: laiks rakt. Bet, ja pirms tam netiek paveikts viens vienkāršs darbs, daļa ražas var sākt bojāties daudz ātrāk.

Runa ir par kartupeļu lakstu nopļaušanu aptuveni 10–14 dienas pirms rakšanas. No pirmā acu uzmetiena tas šķiet tikai papildu darbs, īpaši tad, ja gribas ātrāk pabeigt dārza darbus. Taču tieši šis laiks palīdz kartupeļiem „noslēgties” – to miza kļūst stingrāka, bumbuļi kļūst izturīgāki pret bojājumiem, un vēlāk tie labāk glabājas noliktavā.

Kartupeļi pagrabā ne vienmēr bojājas pagraba dēļ

Kad kartupeļi pēc dažām nedēļām vai mēnešiem sāk pūt, parasti tiek vainots pagrabs. Pārāk silts, pārāk mitrs, nepietiekama ventilācija, nepiemērotas kastes, nepareizi sabērti maisi. Tas viss patiešām ir svarīgi, bet dažkārt problēma sākas agrāk – vēl augsnē.

Ja kartupeļus izrok pārāk agri vai uzreiz pēc tam, kad augs vēl aktīvi veģetējis, to miza var būt pārāk plāna un jutīga. Šādus kartupeļus vieglāk sabojāt ar lāpstu, dakšām, rokām vai pat bumbuļiem, kas atsitas cits pret citu. Bojājums var būt tikko pamanāms, bet noliktavā tas kļūst par vāju vietu, caur kuru vieglāk sākas puve.

Tāpēc lakstu nopļaušana pirms rakšanas kalpo kā sagatavošanās. Augs pārstāj barot virszemes daļu, bet bumbuļi augsnē pamazām nogatavojas. Sacietējusi miza ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem, lai kartupeļi ziemā ilgāk saglabātos. Tā nav brīnumaina aizsardzība pret visām slimībām, bet ļoti vienkāršs veids, kā samazināt nevajadzīgu risku.

Tas ir īpaši svarīgi tiem, kuri kartupeļus audzē ne tikai dažiem vasaras ēdieniem, bet visai ziemai. Viena lieta ir izrakt dažus kilogramus pusdienām, pavisam cita – sabērt pagrabā vairākus maisus un cerēt, ka tie saglabāsies līdz pavasarim.

Kāpēc lakstus vērts nopļaut iepriekš

Laksti parāda, ka raža tuvojas beigām. Kad tie dzeltē, guļ, žūst vai zaudē stingrumu, kartupeļi parasti jau ir gandrīz gatavi. Tomēr tas vēl nenozīmē, ka tie jārok uzreiz tajā pašā dienā.

Nopļaujot lakstus un atstājot kartupeļus augsnē vēl aptuveni pusotru vai divas nedēļas, bumbuļiem ir laiks nogatavoties. Miza kļūst stingrāka, mazāk lobās un labāk aizsargā iekšpusi. Šādus kartupeļus ir vieglāk rakt, šķirot, žāvēt un uzglabāt.

Šis darbs palīdz arī tad, ja uz lapām vai stublājiem redzamas slimību pazīmes. Ja laksti jau ir skaidri bojāti, to atstāšana var palielināt risku, ka problēmas pāries uz bumbuļiem. Šādā gadījumā virszemes daļu ieteicams uzmanīgi noņemt, bet nopļautos lakstus nemest tieši kompostā, ja tie izskatās slimi.

Svarīgi arī tas, ka pēc lakstu nopļaušanas kartupeļus augsnē nevajadzētu atstāt pārāk ilgi. Ja pēc divām nedēļām sākas ilgstošas lietavas, zeme kļūst slapja, bet naktis – vēsākas, gaidīšana var vērsties pret jums. Mērķis nav pēc iespējas ilgāk turēt kartupeļus zemē, bet gan dot tiem īsu, lietderīgu nogatavošanās laiku.

Piemērota rakšanas diena ir svarīgāka, nekā šķiet

Kartupeļus vislabāk rakt sausā laikā, kad zeme nav ne pārmirkusi, ne pilnībā sacietējusi. Ideāli, ja augsne ir nedaudz mitra, bet nelīp pie lāpstas un bumbuļiem. Tad kartupeļus ir vieglāk izcelt, tie mazāk dauzās un ātrāk apžūst.

Ja kartupeļus rok pēc stipra lietus, tiem pielīp zeme, tos ir grūtāk apskatīt, un uzglabāšanā var nonākt pārāk daudz mitruma. Ja tos rok lielā karstumā un sausumā, augsne var būt cieta, tāpēc vairāk bumbuļu tiek mehāniski bojāti. Šādas sīkas brūces vēlāk pagrabā kļūst par nepatīkamu pārsteigumu.

Rokot ir svarīgi nesteigties. Kartupeļiem visvairāk kaitē nevis pati izrakšana, bet rupja mētāšana, bakstīšana un berzēšana. Ja bumbuļi paredzēti ilgstošai uzglabāšanai, ar tiem jāapietas kā ar ražu, nevis kā ar akmeņiem. Jo mazāk zilumu un iegriezumu, jo mazāk vietu, kur var sākties bojāšanās.

Izraktos kartupeļus ir lietderīgi uz īsu brīdi atstāt ārā apžūt, bet ne visu dienu tiešos, karstos saules staros. Pietiek ar dažām stundām, lai virsma nožūtu un būtu vieglāk pamanīt bojājumus. Ja kartupeļi ilgi gulēs saulē, tie var sākt zaļot, bet šādi kartupeļi pārtikai vairs nav derīgi.

Kā uzglabāt kartupeļus pēc rakšanas?Attēls: Ilustratīvs attēls

Šķirošana nav sīkums

Viens no svarīgākajiem darbiem pēc rakšanas ir kartupeļu šķirošana. Bieži gribas visu ātri sabērt maisos un pabeigt dienu, bet tieši šeit tiek pieļauta vēl viena kļūda. Vienā kaudzē nonāk veseli, iegriezti, caurdurti, mīksti vai slimību skarti kartupeļi.

Ilgstošai uzglabāšanai paredzēti tikai veseli, stingri un nebojāti bumbuļi. Iegrieztus, ar lāpstu aizķertus vai aizdomīgus kartupeļus labāk nolikt ātrai izlietošanai. Tie vēl var būt pilnībā piemēroti ēšanai, bet tiem nevajadzētu visu ziemu gulēt kopā ar galveno ražas daļu.

Viens bojāts kartupelis patiešām var sagādāt daudz problēmu. Tas sāk kļūt mīksts, izdalīt mitrumu, un blakus esošie kartupeļi iegūst lieliskus apstākļus bojāšanās sākumam. Tāpēc šķirošana nav pārmērīga rūpība. Tā ir vienkāršākā aizsardzība pret situāciju, kad, atverot kasti vai maisu, cilvēks ierauga nepatīkamu skatu un sajūt puves smaku.

Atsevišķi vērts glabāt arī mazākus kartupeļus. Tie bieži uzglabājas sliktāk, ātrāk vīst vai sāk dīgt, tāpēc tos ērtāk izlietot agrāk. Lieli, stingri un veseli bumbuļi var nonākt ziemas krājumu galvenajā daļā.

Arī labi salikti kartupeļi nedrīkst tikt aizmirsti līdz pavasarim

Kad kartupeļi jau ir pagrabā, darbs nebeidzas. Bieža kļūda ir sabērt ražu un atgriezties pie tās tikai tad, kad tā nepieciešama ēšanai. Taču uzglabāšanas laikā kartupeļus ieteicams apskatīt vismaz reizi mēnesī.

Ja parādās mīksti, pūstoši vai aizdomīgi bumbuļi, tie jāizņem nekavējoties. Svarīgi arī vērot, vai kartupeļi nedīgst pārāk ātri, vai nav pārāk daudz mitruma un vai pagrabā neuzkrājas siltums. Labi vēdināta, vēsa un tumša vieta kartupeļiem vienmēr ir labvēlīgāka nekā silta telpa.

Nedrīkst aizmirst arī par gaismu. Gaismā kartupeļi zaļo, tajos uzkrājas solanīns, tāpēc šādi bumbuļi pārtikai kļūst nederīgi. Tāpēc kartupeļi jāglabā tumsā – kastēs, maisos vai apcirkņos, kur tos nesasniedz saule un spilgta gaisma.

Tomēr galvenie panākumi sākas vēl pirms pagraba. Ja laksti laikus nopļauti, rakšanas diena izvēlēta saprātīgi, kartupeļi apžāvēti un sašķiroti, pagrabā tiem ir daudz lielākas izredzes saglabāties veseliem.

Kartupeļu rakšana bieži šķiet pēdējais darbs. Patiesībā tā ir tikai viena ķēdes daļa. Neliels solis, kas paveikts pirms tās, – lakstu nopļaušana 10–14 dienas iepriekš – var noteikt, vai ziemā kastē atradīsiet stingrus kartupeļus vai arī sauju pēc saujas nāksies lasīt sapuvušus bumbuļus.