Vīnogu ķekari sākuši nogatavoties nevienmērīgi: dārznieks parādīja, ko retināt

„Šīs jau ir saldas, bet šīs vēl ir kā zirņi,” – pie vīnogulāja bieži atskan pārsteigta balss. Vienā ķekarā ducis ogu jau kļūst tumšākas vai dzeltenākas, bet citas paliek zaļas, cietas un nemaz nesteidzas nogatavoties. No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka vīnogulājs vienkārši nolēmis pajokot ar saimnieku.

Tomēr nevienmērīgi nogatavojies ķekars visbiežāk nav ne noslēpumaina slimība, ne zīme, ka raža ir zaudēta. Bieži vien tas ir signāls, ka vīnogulājam vienkārši nepietika spēka, gaismas vai vietas, lai visas aizmetušās ogas izaudzētu vienlīdz labi. Šādā gadījumā svarīgākais nav steigšus nolasīt dažas nogatavojušās ogas, bet gan mierīgi apskatīties, kas notiek visā ķekarā.

Retinot jābūt uzmanīgiem: arī pārāk „izskaistināts” ķekars nebūs laimīgāks. Tomēr daži precīzi lēmumi var palīdzēt atlikušajām ogām saņemt vairāk saules, gaisa un barības vielu – un dārzniekam rudenī nebūs jāsavāc pa pusei nogatavojušies, saplaisājuši augļi.

Vispirms apskatiet nevis krāsu, bet pašu ķekaru

Ne visas dažādās krāsas ogas nozīmē vienu un to pašu problēmu. Dažas šķirnes arī dabiski nenogatavojas pilnīgi vienlaikus, īpaši, ja vasara bijusi mainīga: dažas karstas dienas, pēc tam lietus, atkal vēsākas naktis. Tomēr, ja ķekarā ir daudz sīku, cietu, skaidri atpalikušu ogu, bet daļa lielāko jau sāk kļūt mīkstas, ir vērts ķerties pie retināšanas.

Vispirms izņem pavisam mazās, neattīstītās ogas. Tās bieži paliek paslēpušās ķekara iekšpusē, saņem vismazāk gaismas un gaisa, bet vēlāk var sākt bojāties. Nav jācenšas saglabāt katru ogu tikai tāpēc, ka tā ir izaugusi – šādas ogas reti panāk lielākās, taču no vīnogulāja tik un tā paņem daļu enerģijas.

Tāpat vērts izņemt saspiestās, bojātās vai jau plaisājošās ogas. Īpaši pēc lietus ķekara iekšpusē uzkrātais mitrums kļūst par nepatīkamu pārsteigumu: viena bojāta oga var ātri sabojāt arī blakus esošās. Retinot ērti izmantot tīras mazas šķērītes, nevis plēst ar pirkstiem, jo tā viegli var traumēt ķekara kātiņu vai veselās ogas.

Ja viena ķekara daļa ir ļoti blīvi noklāta ar ogām, var izgriezt nevis atsevišķas ogas, bet visu mazāko tās daļu. Mērķis nav atstāt ķekaru „kā reklāmā”. Mērķis ir panākt, lai starp ogām būtu nedaudz gaisa un tās vairs nespiestu cita citu tā, it kā atrastos autobusā lietus laikā.

Vīnogulājs nespēj pabarot visu, ko aizmetis

Cilvēkam šķiet, ka jo vairāk ķekaru uz zariem, jo dāsnāks būs rudens. Vīnogulājam tā nebūt nav laba ziņa. Ja uz viena dzinuma atstāts pārāk daudz ķekaru, augs savus spēkus izdala plaši: ogas var palikt mazākas, skābākas un sākt nogatavoties atšķirīgā tempā.

Tāpēc retinātas tiek ne tikai pašas ogas, bet arī pārāk lielais ķekaru skaits. Vājākam, jaunam vai pēc ziemas slikti atkopušam vīnogulājam bieži ir saprātīgāk atstāt mazāku ražu. Var šķist žēl nogriezt vēl zaļus, pavisam skaistus ķekarus, taču atlikušie parasti nogatavojas daudz labāk.

Ietekme ir arī lapotnei. Vīnogulājam lapas ir vajadzīgas, jo tās baro augu, taču blīva lapu siena ap ķekariem aiztur mitrumu un aizsedz sauli. Var izņemt daļu lapu, kas tieši nosedz ķekarus, īpaši tajā pusē, kur ir mazāk rīta vai vakara gaismas. Visas lapas ap augļiem noplēst nevajag – pēkšņi atsegtās ogas karstā laikā var apdegt.

Nevienmērīgu nogatavošanos dažkārt pastiprina arī pārāk bagātīga laistīšana vasaras beigās vai spēcīgs slāpekļa mēslojums. Tad vīnogulājs vairāk audzē jaunus dzinumus un lapas, nevis steidzas nogatavināt augļus. Kad ķekari jau sāk mainīt krāsu, svarīgāk ir vērot mitrumu un auga stāvokli, nevis mēģināt to vēl „stimulēt” ar papildu mēslojuma devu.

Vīnogu ķekari sākuši nogatavoties nevienmērīgi: dārznieks parādīja, ko retinātAttēls: Pixabay / JillWellington

Dažādos pagalmos problēma izskatās atšķirīgi

Nelielā dārzā vīnogulājs nereti aug pie sienas, lapenē vai pie žoga, kur viena puse visu dienu saņem sauli, bet otra paliek ēnā. Tāpēc arī viena un tā paša auga ķekari var nogatavoties nevienmērīgi: vieni jau prasa tikt ielikti bļodā, bet citi vēl tikai gaida savu kārtu. Šādā gadījumā retināšana palīdz, taču nevajag cerēt, ka tā novērsīs atšķirīgo vietas apgaismojumu.

Ģimenei, kas audzē vīnogas bērnu uzkodām vai sulai, svarīgākais ir nesteigties noplūkt visu ķekaru dažu nogatavojušos ogu dēļ. Nogatavojušās ogas var noplūkt atsevišķi, bet pārējām dot vēl laiku, ja tās ir veselas un laikapstākļi ir labvēlīgi. No otras puses, ja ķekara iekšpusē jau parādās puve, gaidīt nav vērts – bojātā daļa nekavējoties jāizņem.

Vecākiem dārzniekiem bieži gribas griezt pēc iespējas mazāk: augs taču pats auga, pats arī tiks galā. Daļēji tā ir taisnība, tomēr mitrā vasarā blīvi ķekari vēlāk var prasīt daudz vairāk darba, kad jāizlasa sabojājušās ogas. Īsa apskate ar šķērītēm tagad parasti ir vieglāka nekā ilgs glābšanas darbs īsi pirms ražas novākšanas.

Bet tiem, kuri vīnogulāju audzē pirmo gadu, vērts atcerēties vienkāršu noteikumu: jaunam augam nav jāpierāda sava vērtība kilogramos. Tam svarīgāk ir izaudzēt spēcīgus dzinumus un saknes. Tāpēc pirmā gada ķekarus nevajag nežēlīgi pavairot vai visus atstāt līdz rudenim – dažkārt mazāka raža ir ieguldījums nākamā gada bagātībā.

Retināšana palīdz, bet neaizstāj kopšanu visas sezonas garumā

Labākais laiks ražas koriģēšanai ir nevis tad, kad visas ogas jau gandrīz nogatavojušās, bet agrāk, kad skaidri redzami pārslogoti dzinumi un sablīvējušies ķekari. Tomēr arī nogatavošanās laikā var uzmanīgi izņemt atpalikušās, ieplaisājušās vai slimās ogas. Svarīgi to darīt sausā laikā, lai brūcītes ātrāk apkalstu un ķekarā neiekļūtu papildu mitrums.

Retinot ikreiz vērts atkāpties soli atpakaļ un apskatīties uz visu vīnogulāju. Ja no viena ķekara izņemtas dažas sliktas ogas, bet ap to joprojām karājas blīvs lapu kamols, rezultāts būs niecīgs. Ja nogriezts viens pārslogots ķekars, bet atlikušo dzinumu galotnes turpina nekontrolēti augt, augs atkal daļu spēku novirzīs ne tur, kur jūs tos visvairāk gaidāt.

Vīnogulājs nav fabrika, kurā ar vienu pogas nospiešanu var izlīdzināt visu ražu. Nogatavošanos nosaka šķirne, saule, apgriešana, augsne, lietus un tas, cik daudz augļu augs šogad nolēmis izaudzēt. Tāpēc dārznieka uzdevums nav piespiest visas ogas būt vienādām, bet radīt apstākļus, lai veselīgākās no tām nogatavotos līdz galam.

Ja pēc retināšanas daļa ogu joprojām paliek vēlākas, tā vēl nav neveiksme. Vīnogu ķekarus novāciet tad, kad lielākā daļa ogu sasniegusi raksturīgo krāsu un garšu, nevis tikai tāpēc, ka kalendārs jau atgādina par rudeni. Labu vīnogu atpazīst nevis pēc pilnīgi vienāda izskata, bet pēc tā, ka tā ir salda, vesela un izaudzēta nepārslogotā vīnogulājā.

Kad ķekarā paliek mazāk, bet labākas ogas, dārznieks nezaudē ražu – viņš vienkārši vairs neļauj augam izšķiest spēkus tam, ko tas nepaspēs nogatavināt. Dažkārt labākais palīgs vīnogulājam nav vēl viena sauja mēslojuma, bet gan daži mierīgi un laikus veikti šķērīšu griezieni.