Ap ziediem lido mazi melni kukaiņi? Ar vienkāršu izsmidzināšanu var nepietikt
Sākumā šķiet, ka tas ir sīkums: paceļat puķupodu, lai to aplaistītu, un no augsnes paceļas daži mazi melni kukaiņi. Nākamajā rītā jau redzat tos pie loga, vakarā – pie virtuves lampas, bet, ierodoties viesiem, gribas it kā starp citu paskaidrot, ka mājās taču nav iemitinājušās mušas. Šādā brīdī daudzi ķeras pie aerosola, taču pēc dažām dienām aina atkārtojas.
Problēma ir tā, ka lidojošie kukaiņi ir tikai tās redzamākā daļa. Kamēr pieaugušie īpatņi riņķo gaisā, to kāpuri bieži paliek tur, kur aerosols netiek klāt, – mitrā puķupoda substrātā. Tāpēc cīņa tikai ar tiem, kas jau lido, atgādina mēģinājumu izsmelt peļķi, neaizgriežot krānu.
Mazie spārnaiņi visbiežāk liecina par pārāk mitru augsni
Pie telpaugiem bieži pamanītos sīkos melnos kukaiņus parasti sauc par sēņu odiņiem. Tie nav tie paši uzmācīgie odi, kas vasarā kož, taču to klātbūtne mājās var kaitināt ne mazāk. Pakustinot puķupodu vai pieskaroties augsnes virskārtai, tie paceļas īsā mākonītī un drīz atkal nosēžas.
Tiem patīk pastāvīgi mitrs substrāts, kas satur organiskās vielas. Ja augs tiek laistīts „katram gadījumam”, ja ūdens apakštasītē ilgstoši stāv vai puķupodam nav labas drenāžas, rodas labvēlīga vieta to kāpuru attīstībai. Dažkārt pietiek ar vienu pārlaistītu puķupodu, lai kukaiņi sāktu apmeklēt visus mājas ziedus.
Pieaugušie kukaiņi parasti vairāk traucē cilvēkam nekā pašam augam. Tomēr lielāks kāpuru daudzums var kļūt nepatīkams jauniem, vājākiem vai tikko pārstādītiem ziediem, jo tie dzīvo substrātā un var bojāt sīkās saknītes. Ja augs bez skaidra iemesla nīkuļo, bet tā augsne vienmēr ir slapja, lidojošos „viesus” vērts uztvert nopietnāk.
Kāpēc aerosols bieži sniedz tikai īslaicīgu mieru
Izsmidzināmais līdzeklis var samazināt ap puķupodiem lidojošo kukaiņu skaitu, tāpēc pirmajā vakarā šķiet, ka problēma ir atrisināta. Taču tas ne vienmēr iedarbojas uz augsnē esošajām oliņām un kāpuriem. Pēc kāda laika no substrāta izšķiļas jauna pieaugušo paaudze, un mājās atkal sākas tas pats mazais, bet nervus kutinošais lidojums.
Turklāt, izsmidzinot ķīmiskus līdzekļus telpā, ir viegli pārspīlēt. Uz palodzes atrodas ne tikai puķupods: blakus var būt pārtika, mājdzīvnieka guļvieta, bērnu lietas vai vienkārši vieta, pie kuras katru dienu dzer kafiju. Tāpēc pirmajam risinājumam nevajadzētu būt visstiprāk smaržojošajai pudelītei no veikala.
Efektīvāk ir pārtraukt apstākļus, kuros kukaiņi vairojas. Pirms atkārtotas laistīšanas ļaujiet augšējam dažus centimetrus biezajam augsnes slānim apžūt, izlejiet ūdeni no apakštasītēm un pārbaudiet, vai puķupoda apakšā ir caurumi. Dažiem ziediem nepieciešams vairāk mitruma, taču lielākā daļa noteikti neapvainosies, ja to saknēm nebūs pastāvīgu „purva brīvdienu”.

Vienam puķupodam nepieciešama kopšana, citam – mazāk ūdens
Vecāki ar maziem bērniem bieži vēlas problēmu atrisināt uzreiz, jo kukaiņi pie palodzes ātri kļūst par bērnu uzmanības centru. Senioriem var būt grūti cilāt smagus puķupodus un pārbaudīt drenāžu, bet steidzīgi cilvēki bieži visus augus laista vienādi – svētdienās, pēc ieraduma, neņemot vērā, vai augsne jau ir izžuvusi. Tieši šāds vienāds režīms bieži rada labvēlīgu vidi sēņu odiņiem.
Īpaši uzmanīgi jārīkojas ar augiem, kas iestādīti blīvā substrātā, kurš ilgi aiztur ūdeni. Liels dekoratīvs puķupods bez drenāžas atveres var izskatīties kārtīgs, taču auga saknēm tas dažkārt kļūst par slazdu. Ūdens uzkrājas apakšā, virsma var izskatīties gandrīz sausa, bet dziļāk augsne ilgi paliek mitra.
Ja kukaiņu ir daudz, vērts apskatīt katru puķupodu atsevišķi. Dzeltenās līmes lamatas palīdz pamanīt un samazināt pieaugušo kukaiņu skaitu, taču tās nav viss risinājums – tās nesasniedz kāpurus. Ļoti piesūkušos ar ūdeni, slikti smaržojošu vai sablīvējušos substrātu var nākties nomainīt, īpaši, ja auga saknes izskatās bojātas.
Kārtība sākas nevis ar izsmidzināšanu, bet ar lejkannu
Pirms ķerties pie jebkādiem līdzekļiem, ir lietderīgi dažas dienas vienkārši vērot augu. Ar pirkstu pārbaudiet augsni ne tikai virspusē, bet arī nedaudz dziļāk, paceliet puķupodu – ļoti smags puķupods bieži vien joprojām ir pilns ar mitrumu. Ja šaubāties, labāk pagaidīt dienu vai divas, nekā vēlreiz ieliet ūdeni jau mitrā substrātā.
Laistot ieteicams ieliet tik daudz ūdens, lai tas samitrinātu saknes, bet neuzkrātos puķupoda apakšā. Pēc laistīšanas apakštasīte jāpārbauda un liekais ūdens jāizlej. Regulāri notīrīta palodze, novāktas nokritušās lapas un neatstātas pūstošas augu atliekas arī palīdz nepieļaut pastāvīga mitra nekārtības perēkļa rašanos ap puķupodiem.
Ja pārstādāt augu, izvēlieties tā vajadzībām piemērotu, irdenu substrātu un puķupodu ar drenāžas caurumiem. Nav nepieciešams ikreiz izraut ziedu no augsnes, tiklīdz pamanāt vienu kukaini, taču arī ignorēt pastāvīgu to baru nav vērts. Augu kopšanā bieži uzvar nevis steidzīgs uzbrukums, bet dažas mierīgas, konsekventas izmaiņas.
Mazi melni kukaiņi pie ziediem nav mājas netīrības pazīme un noteikti nenozīmē, ka esat slikts augu saimnieks. Visbiežāk tie vienkārši parāda, ka puķupodā pārāk ilgi saglabājies mitrums. Kad tiek sakārtots ne tikai tas, kas lido gaisā, bet arī tas, kas notiek augsnē, palodze atkal kļūst par vietu ziediem, nevis par mazu kukaiņu lidostu.
Komentāri
Uzrakstīt komentāru
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņasMeklējat vairāk?



Esiet pirmais un sāciet diskusiju.