Valriekstu koka lapas bieži nonāk atkritumu tvertnē: tie vēl noderēs mājās un dārzā

„Atkal pilns maiss ar šīm lapām…” – šāda frāze rudenī pagalmā izskan bieži, kad zem valriekstu koka izveidojas bieza, čaukstoša sega. Lapas ir lielas, ātri piepilda ķerru, un to sagrābšana izrādās ne tik vienkārša, kā sākumā varētu šķist. Tāpēc tās nereti bez lielas domāšanas nonāk zaļo atkritumu konteinerā vai atkritumu maisā.

Tomēr valriekstu koka lapas nav tikai neērts rudens mantojums. Ar tām patiešām jāapietas mazliet uzmanīgāk nekā ar parastām bērza vai ābeles lapām, taču tas nenozīmē, ka vienīgā vieta tām ir izvešana. Pareizi savāktas un izmantotas, tās var atvieglot darbus dārzā, noderēt ziemā un pat kļūt par mājīgu mājas dekoru.

Vissvarīgākais ir nesteigties visas lapas samest vienā kaudzē. Valriekstu kokam ir savas īpatnības, tāpēc labs risinājums vienā dobes stūrī var būt pilnīgi nepiemērots citā. Kad to zini, vairs nav jāizvēlas starp divām galējībām: vai nu atstāt nekārtību zem koka, vai izmest to, kas vēl varētu noderēt.

Lielākā kļūda – izmantot lapas jebkur un jebkā

Valriekstu koka lapās ir savienojumi, kas dažiem augiem var nepatikt. Tāpēc rudenī sagrābtās lapas nevajadzētu biezā slānī bērt uz dārza dobēm, īpaši tur, kur nākamajā sezonā augs jutīgāki dārzeņi, jauni stādi vai vājāki ziedi. Vēlme ātri sakopt pagalmu ir saprotama, taču pavasarī var nākties minēt, kāpēc vienā vietā augi sāk augt kūtrāk.

Īpaši uzmanīgi jāizturas, ja ar lapām gribas apklāt rozes, zemenes, dārza zemi vai mazus daudzgadīgos augus. Šādiem augiem drošāka izvēle parasti ir parastas, veselas kļavas, liepas, bērza lapas, salmi vai sasmalcināta miza. Valriekstu koka lapas labāk glabāt atsevišķi – tā rudens sakopšana pavasarī nekļūs par papildu mīklu.

No otras puses, pats koks nebūtu jāuzskata par problēmu. Lapas vienkārši prasa mazliet vairāk pārdomu. Tās var būt noderīgas tur, kur nav jāaudzē jutīgas kultūras, kur svarīgāk ir nosegt kailu zemi, aizturēt dubļus vai savākt organisko materiālu turpmākai izmantošanai.

Zem valriekstu koka nav obligāti jāatstāj kaila zeme

Viens no vienkāršākajiem risinājumiem ir daļu sauso lapu atstāt vai izklāt tieši zem valriekstu koka. Kārtīga, ne pārāk bieza kārta pasargā augsni no rudens lietavām, samazina dubļu šļakatas un neļauj tik ātri augt nezālēm. Tas ir īpaši ērti tur, kur zem plašā koka vainaga zāliens tik un tā aug slikti un katru vasaru redzams kails zemes aplis.

Ja lapu ir ļoti daudz, tās noderēs dārza celiņos starp krūmiem, pie saimniecības ēkas vai mazāk staigātās pagalma vietās. Uz zemes izklātas lapas var uzsūkt daļu mitruma un samazināt dubļu daudzumu, kad rudenī pastāvīgi jāiet ar zābakiem, darbarīkiem vai ķerru. Pavasarī sadalījušos slāni var savākt, papildināt ar jaunu segumu vai pārvietot uz komposta vietu.

Tiesa, uz līdzeniem, slideniem celiņiem lapas bērt nevajadzētu. Samirkušas tās var pārvērsties slidenā masā, un tad īsais ceļš līdz malkas šķūnītim vai siltumnīcai kļūst par nepatīkamu pārbaudījumu. Lapas vislabāk noder nevis tur, kur ik dienu steidzīgi staigā, bet gan stūros, kuros gribas mazāk peļķu, mazāk kailas zemes un mazāk ravēšanas.

Valriekstu koka lapas bieži nonāk atkritumu tvertnē: tie vēl noderēs mājās un dārzāAttēls: Pixabay / Schwoaze

Komposta kaudzē tām vajadzīga nevis aizliegšana, bet pacietība

Valriekstu koka lapas var kompostēt, tikai nevajadzētu no tām vienām izveidot visu milzīgo kaudzi. Sausas lapas mēdz salipt un sadalās lēnāk, tāpēc tās labāk sajaukt ar citiem dārza materiāliem: zāli, sasmalcinātiem zariņiem, dārzeņu mizām, citām lapām. Ja ir iespēja, lapas ieteicams pārbraukt ar zāles pļāvēju vai vismaz sasmalcināt – mazākās daļiņas ātrāk uzsūc mitrumu un vieglāk sadalās.

Vislabāk tās likt plānākos slāņos, nevis sabērt vienā biezā paklājā. Tad komposta kaudze saņem vairāk gaisa, mazāk skābst un neveidojas slapjš, smags slānis, ko neviens negrib apvērst. Rudenī, kad darbu tāpat ir gana, šāda atdalīšana šķiet sīkums, bet pavasarī tā ietaupa daudz spēka.

Kas vēlas pilnīgu mieru, valriekstu koka lapām var atvēlēt atsevišķu vietu dārza malā un ļaut tām sadalīties ilgāk. No tām pamazām veidojas tumša lapu masa, kas piemērota izmantošanai tur, kur neaudzē jutīgus augus. Šāds veids ir īpaši ērts lielākā zemesgabalā: nav katru rudeni jāved lapas prom no pagalma, bet tās arī nav jāsajauc ar materiālu, kas paredzēts dārzam.

Ne visām lapām jākļūst par dārza darbu

Skaistākās, ne pārāk samirkušās un pelējuma neskartās valriekstu koka lapas uz neilgu laiku var pārcelties uz mājām. To forma ir izteiksmīga, bet rudens krāsas no dzeltenīgas līdz piesātināti brūnai izskatās mājīgi vienkāršā vāzē, uz palodzes vai galda kompozīcijā ar zariņiem un čiekuriem. Tā nav grezna dekorācija, taču tieši šāds dabisks, mazliet nepilnīgs rudens akcents mājās bieži izskatās siltāk par veikalā pirktu spožumu.

Kopā ar bērniem var vākt dažāda izmēra lapas, žāvēt tās starp papīra loksnēm un izmantot radošiem darbiem. No lielām lapām iznāk interesanti krāsu nospiedumi, kolāžu detaļas vai rudens apsveikuma kartītes. Tikai jāatceras, ka svaigas lapas var atstāt traipus, tāpēc galda virsmu ieteicams pārklāt, bet pēc darba nomazgāt rokas.

Šādas mazas lietas ir svarīgas nevis tāpēc, ka katra lapa būtu jāizmanto līdz pēdējam centimetram. Dažkārt pietiek ar pārdesmit skaistām lapām, lai rudens vākšana pagalmā kļūtu ne tikai par nogurdinošu pienākumu. Kamēr viens cilvēks grābj un domā par pilniem maisiem, otrs var atlasīt lapas mājas kompozīcijai – un tas pats darbs pēkšņi šķiet mazāk drūms.

Valriekstu koka lapas nav ne bezvērtīgas, ne brīnumainas. Tās atgādina vienkāršu dārza likumu: tas, kas vienā vietā traucē, citā var būt noderīgs, ja vien nesteidzamies un izvēlamies piemērotu vietu. Rudenī pietiek daļu lapu atdalīt mulčai zem koka vai celiņiem, daļu atstāt lēnai kompostēšanai, bet dažas skaistākās pārnest uz mājām – un pilnais maiss vairs nešķiet tik bezjēdzīgs.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!