Suns guļ gultā: ģimenes tuvība vai higiēnas robeža, kuru nevajadzētu pārkāpt?

Vakarā suns uzlec uz gultas vēl pirms saimnieks ir iztīrījis zobus, saritinās pie kājām un aizmieg tā, it kā tā būtu viņa likumīgā vieta. Vienās mājās tā ir ierasta ģimenes rutīna, citās – noteikums, kuru nedrīkst pārkāpt pat sala vai vētras laikā. Strīds nerodas tikai par palagiem: runa ir par tuvību, miega kvalitāti, tīrību un to, kas mājās nosaka robežas.

Kad gulta kļūst par drošāko vietu mājās

Suņu saimnieki, kuri ļauj mīlulim gulēt gultā, visbiežāk tajā nesaskata ne izlutināšanu, ne disciplīnas trūkumu. Viņiem tas ir vienkāršs kopdzīves veids. Suns dienā atrodas kopā ar ģimeni virtuvē, dodas ārā, gaida saimnieku atgriešanos no darba, tāpēc vakarā vēlme būt blakus šķiet pilnīgi dabiska. Īpaši mazo šķirņu, vecāki vai no patversmes atvesti suņi bieži vien ātrāk nomierinās, sajūtot pazīstamu smaržu un cilvēka tuvumu.

Pastāv arī praktisks arguments: mierīgs suns, kurš guļ pie kājām, dažiem cilvēkiem netraucē, bet gluži pretēji – palīdz nomierināties. Vieniem pazīstama elpošana vai siltā mugura pie kājām rada drošības sajūtu, citiem ir vieglāk aizmigt, kad mīlulis nav aiz aizvērtām durvīm un nerej gaitenī. Vientuļam cilvēkam vai ģimenei, kurā suns nepārprotami tiek uzskatīts par pilntiesīgu ikdienas dalībnieku, stingrs aizliegums kāpt uz gultas var šķist mākslīgs.

Šīs puses atbalstītāji arī uzsver, ka problēma bieži vien slēpjas nevis pašā gultā, bet gan kopšanā. Regulāri ķemmēts, pēc pastaigām noslaucītām ķepām, no parazītiem pasargāts un vesels suns mājās ienes mazāk netīrumu. Mazgājama gultasveļa, pārklājs uz gultas un noteikums nekāpt uz spilveniem dažām ģimenēm ļauj apvienot tuvību ar kārtību. Viņuprāt, suns uz gultas pats par sevi nenozīmē, ka mājās ir atteikušies no higiēnas.

Spalvas, pamodināts miegs un ne vienmēr redzami netīrumi

Otrai pusei ir ne mazāk taustāmi argumenti. Suns, pat ja izskatās tīrs, atgriežas no āra, vārtās zālē, ostās vietas, ko atstājuši citi dzīvnieki, un pārnes smiltis, ziedputekšņus un mikroorganismus. Lietainā rudenī vai pavasarī tas īpaši labi redzams uz palaga malas. Suņa kažoks var būt nevainojami kopts, tomēr spalvas joprojām uzkrājas vīlēs, uz pārklāja un spilveniem.

Vēl svarīgāks jautājums ir miegs. Mazs suns var aizņemt maz vietas, tomēr grozīties, sapņojot kustināt ķepas, piecelties padzerties vai reaģēt uz troksni kāpņu telpā. Liels suns dažkārt iekārtojas pa vidu un piespiež cilvēku gulēt neērtā pozā. Cilvēki ne vienmēr atceras īsās pamošanās, taču no rīta jūtas tā, it kā būtu gulējuši sliktāk. Ja viens pāra cilvēks vēlas suni gultā, bet otram nepieciešams klusums, vieta un tīra gultasveļa, kompromisu panākt kļūst grūti.

Alerģijas un jutīgi elpceļi ir robeža, kuru ar mīlestību pret mīluli vien atrisināt nevar. Reakciju var izraisīt ne tikai kažoks, bet arī blaugznas, siekalas un uz tā nosēdušies ziedputekšņi. Pat ja alerģisks cilvēks dienā jūtas labi, vairākas stundas vienā gultā var pastiprināt deguna aizlikumu, klepu vai acu graušanu. Tādā gadījumā noteikums „suns guļamistabā, bet ne gultā“ bieži vien nav sods dzīvniekam, bet gan normāla mājas veselības kārtība.

Suns guļ gultā: ģimenes tuvība vai higiēnas robeža, kuru nevajadzētu pārkāpt?Attēls: Unsplash / Lorene Farrugia

Noteikumi darbojas labāk nekā spontāni aizliegumi

Prakse ar suņiem rāda vienkāršu lietu: viņiem ir vieglāk saprast konsekventu noteikumu nekā pastāvīgi mainīgu noskaņojumu. Ja sunim ļauj kāpt gultā nedēļas nogalēs, bet darba dienās aizliedz, viņš, visticamāk, mēģinās kāpt vienmēr. Tas pats notiek, kad viens ģimenes loceklis aicina suni uz dīvāna, bet otrs to rāj. Dzīvnieks šeit nevērtē higiēnas argumentus – viņš atkārto uzvedību, kas vismaz reizēm tika atalgota ar uzmanību un tuvību.

Ja tiek nolemts, ka gulta paredzēta tikai cilvēkiem, sunim jāpiedāvā pievilcīga alternatīva. Guļvietu nevajadzētu nomest priekšnamā uz aukstām flīzēm tikai tādēļ, lai dzīvnieks „zinātu savu vietu“. Tā var atrasties guļamistabā, blakus gultai, ar pazīstamu segu, un tai jābūt pietiekami lielai, lai suns varētu izstiepties. Vecākam sunim bieži nepieciešams mīkstāks pamats, bet satrauktam – pakāpeniska pieradināšana, nevis tikai aizvērtas durvis pirmajā vakarā.

Ja suns paliek gultā, arī kārtībai jābūt skaidrai: pēc pastaigas ķepas jānoslauka, kažoks regulāri jākopj, gultasveļa jāmaina biežāk, bet slimu vai blusainu dzīvnieku gultā nedrīkst ņemt. Ģimenēm, kurām ir grūti izlemt, piemērots ir arī vidusceļš – suns var gulēt uz atsevišķa pārklāja gultas kājgalī vai savā guļvietā tajā pašā istabā.

Kad tuvība nekļūst par problēmu, bet kad labāk izvēlēties guļvietu

Suns gultā parasti rada mazāk raižu, ja visi mājās tam piekrīt, mīlulis ir vesels un mierīgs, bet miega kvalitāte necieš. Citāda situācija ir tad, ja mājās ir alerģijas, mazi bērni, cilvēks ar novājinātu imunitāti, slikti gulošs partneris vai ļoti liels, naktīs nemierīgs suns. Robežu nenosaka tas, vai dzīvnieks tiek uzskatīts par ģimenes locekli. To nosaka tas, vai ģimenes ieradums vienam nerada ikdienas diskomfortu otram un vai dzīvnieka vajadzības tiek apmierinātas, nezaudējot cilvēku atpūtu.

Kā jūs to risināt: jūsu sunim ir vieta gultā, guļvietā blakus tai vai arī guļamistabā tas vispār nepiedalās?

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!