Zālienā pilns ar sēnēm. Ko tas nozīmē un kā no tām atbrīvoties?

Ja pēc lietus zālienā pēkšņi savairojas sēnes, tas nebūt nenozīmē, ka zāliens ir slims. Visbiežāk tā ir zīme, ka augsnē ir daudz mitruma, organisko atlieku un aktīvi norisinās dabisks trūdēšanas process. Sēnes parādās tad, kad pazemē esošais micēlija tīkls saņem tam piemērotus apstākļus: mitrumu, siltumu un barības vielas.

Lietuvā tas īpaši bieži notiek rudenī, kad naktis ir vēsas, no rītiem saglabājas rasa, bet zāle ilgi nežūst. Pēc dažām lietainām dienām sēnes var izdīgt pat tur, kur jūs tās nekad neesat redzējuši. Vienā rītā zāliens vēl ir tīrs, bet nākamajā – jau pilns ar mazām cepurītēm.

Labā ziņa ir tā, ka lielākā daļa zāliena sēņu pašai zālei tieši nekaitē. Sliktā ziņa – tās pilnībā “iznīcināt” ar vienu apsmidzināšanu gandrīz nav iespējams, jo jūs redzat tikai augļķermeņus, bet īstais micēlijs dzīvo augsnē. Tāpēc sēnes ir ne tikai jāsavāc, bet arī jāmaina apstākļi, kuru dēļ tās aug.

Kāpēc sēnes parādās tieši jūsu zālienā

Sēnēm nepieciešamas organiskās vielas. Tās var būt vecas koku saknes zem zemes, atstāts celms, pūstošs dēlis, biezs vecās zāles slānis, lapas, komposts vai pārāk ilgi nesavāktas augu atliekas. Ja zem zāliena kādreiz auga koks, bet tā saknes palika zemē, sēnes šajā vietā var dīgt daudzus gadus.

Vēl viens iemesls ir pārmērīgs mitrums. Ja zāliens tiek bieži laistīts, bet nedaudz, saknes paliek virspusē, savukārt augsnes virskārta pastāvīgi ir mitra. Sēnēm tas ir ļoti labvēlīgi. Tas pats notiek arī vietās, kur zāliens aug ēnā, pie žoga, zem blīviem krūmiem vai mājas ziemeļu pusē. Saule tur piekļūst grūtāk, tāpēc zāle un augsne ilgāk nežūst.

Vēl viens biežs iemesls ir sablīvēta augsne. Kad zeme ir cieta, ūdens slikti iesūcas dziļāk, paliek virspusē, un zāliens kļūst mitrs un slikti vēdinās. Tā bieži notiek vietās, kur daudz staigā, novieto automašīnu, spēlējas bērni vai ilgi stāvējuši smagi priekšmeti.

Vai sēnes ir bīstamas zālienam un cilvēkiem

Pašam zālienam sēnes parasti nav lielākais ienaidnieks. Tās pat var liecināt par organisko vielu sadalīšanos augsnē, un tas ir dabisks process. Tomēr nevajadzētu tās pilnībā atstāt bez uzmanības, īpaši, ja pagalmā skraida bērni vai mājdzīvnieki. Dažas sēņu sugas var būt indīgas, un pēc izskata tās droši atpazīt spēj tikai pieredzējuši cilvēki.

Tāpēc vienkāršākais noteikums ir šāds: zāliena sēnes neēst un neļaut tās pagaršot bērniem vai dzīvniekiem. Pat ja sēne izskatās “kā šampinjons”, tas neko negarantē. Zālienos var augt ļoti dažādas sugas, un tās ir viegli sajaukt.

Pastāv arī atsevišķa parādība – tā dēvētie raganu apļi. Tie ir sēņu apļi vai pusapļi zālienā. Dažreiz ap tiem zāle ir tumši zaļa, bet citreiz – nodzeltējusi vai izretinājusies. Šādā gadījumā problēma vairs nav tikai estētiska: micēlijs var mainīt augsnes ūdens caurlaidību, tāpēc vienā vietā zāle saņem vairāk barības vielu, bet citā sāk nīkuļot.

Ko darīt vispirms

Ja sēņu nav daudz, pirmā rīcība ir ļoti vienkārša – tās jāsavāc. Vislabāk to darīt ar cimdiem, kamēr cepurītes vēl nav izbērušas sporas. Savāktās sēnes nemetiet kompostā, ja nevēlaties vēl vairāk izplatīt sporas. Labāk ievietojiet tās maisiņā un izmetiet kopā ar sadzīves atkritumiem.

Ja sēņu ir daudz, zāli kopā ar sēnēm pļaut nevajadzētu. Zāles pļāvējs tās sasmalcina un izkaisa pa visu platību. Tādējādi problēma var izplatīties vēl vairāk. Vispirms savāciet sēnes, pēc tam pļaujiet zālienu.

Pēc tam ir vērts paskatīties, kas notiek konkrētajā vietā. Vai tur pastāvīgi ir ēna? Vai neuzkrājas ūdens? Vai nav bieza sausās zāles kārta? Vai tuvumā nav bijis vecs celms? Sēņu savākšana novērš tikai to, ko redzat virs zemes. Ja cēlonis paliek, pēc nākamā lietus tās atkal izaugs.

Kā samazināt sēņu daudzumu zālienā

Svarīgākais darbs ir uzlabot zāliena apstākļus. Ja augsne ir sablīvēta, tā ir jāaerē. Šim nolūkam izmanto aerācijas dakšas, īpašus apavus ar dzelkšņiem vai zāliena aeratoru. Kad augsnē nonāk vairāk gaisa, ūdens labāk iesūcas, un virsma vairs tik ilgi nepaliek slapja.

Ja zālienā ir sakrājies vecās zāles, sūnu un augu atlieku slānis, tas ir jāskarificē vai vismaz rūpīgi jānogrābj. Šis filca slānis aiztur mitrumu, traucē zālei elpot un kļūst par lielisku vietu micēlijam. Rudenī tas ir īpaši aktuāli, jo lapas, rasa un lietus ātri izveido mitru paklāju.

Ir vērts pārskatīt arī laistīšanu. Zālienu labāk laistīt retāk, bet dziļāk, nevis katru dienu nedaudz. Ja laistāt vakarā, zāle visu nakti paliek slapja. Labāk laistīt no rīta, lai pa dienu virsma paspētu nožūt.

Ēnainās vietās palīdz krūmu retināšana, zemo zaru apgriešana un labāka gaisa cirkulācija. Ja vieta reljefa dēļ pastāvīgi ir slapja, var būt nepieciešams nopietnāks risinājums – drenāža, zemes līdzināšana vai zāliena atjaunošana.

Ko labāk nedarīt

Nevajadzētu uz sēnēm liet etiķi, sāli, balinātāju vai spēcīgus sadzīves līdzekļus. Tā var apdedzināt zāli, sabojāt augsni un tik un tā neiznīcināt micēliju. Virs zemes redzamā sēne var aiziet bojā, bet pazemes tīkls paliks.

Fungicīdi zāliena sēnēm parasti nav pirmā izvēle. Tie var būt dārgi, ne vienmēr efektīvi, bet nepareizi lietoti var kaitēt augsnes mikroorganismiem. Vairumā gadījumu labāku rezultātu var panākt, regulējot mitrumu, aerējot, izvācot organiskās atliekas un uzlabojot zāliena kopšanu.

Ja sēnes dīgst vienā vietā gadu no gada, ir vērts padomāt, kas atrodas zem zemes. Varbūt tur pūst veca sakne, celma paliekas vai būvniecības kokmateriāla gabals. Kamēr šī “barība” nepazudīs, sēnes var atkārtoties.

Kad ir vērts satraukties

Ja sēnes parādās tikai pēc lietus un pēc dažām dienām pazūd, tas visbiežāk ir sezonāls fenomens. Savāciet tās, uzlabojiet zāliena vēdināšanu un vērojiet situāciju. Tomēr, ja zāliens sāk dzeltēt apļos, parādās kaili plankumi, zāle viegli izraujas vai vieta pastāvīgi ir slapja, problēma jau ir dziļāka.

Šādā gadījumā nevajadzētu cīnīties tikai ar sēnēm, bet gan atjaunot pašu zālienu: aerēt, nogrābt filca slāni, papildināt ar smilšainu augsni, atkārtoti apsēt izretinātās vietas un sakārtot ūdens novadīšanu. Sēnes bieži tikai parāda, ka zāliens ir pārāk mitrs, pārāk noēnots vai zem tā notiek trūdēšana.

Īsumā – sēnes zālienā nav pasaules gals. Tās liecina, ka augsnē ir daudz mitruma un organisko vielu. Ja vēlaties, lai to būtu mazāk, nepietiek tikai savākt cepurītes – zāliens jāpadara sausāks, gaisīgāks un tīrāks no pūstošām atliekām.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!