Daudzi dušas aizkaru izmazgā pārāk vēlu: viena kļūda vannas istabā ātri piesauc pelējumu

Dušas aizkars ir viena no tām lietām, ko redzam katru dienu, bet bieži pamanām tikai tad, kad jau ir par vēlu. Sākumā parādās tikko jūtama sasmakuša smaka, pēc tam apakšā kļūst redzama pelēcīga nosēdumu josla, bet visbeidzot – tumši plankumi, kurus ar vienkāršu pārslaucīšanu vairs nenotīrīsi. Un tad cilvēks brīnās: tas taču ir tikai aizkars, tas visu laiku ir saskarē ar ūdeni, tad kāpēc tas tik ātri kļuva netīrs?

Tieši šeit arī slēpjas problēma. Dušas aizkars katru dienu saņem ūdeni, ziepes, šampūnu, ķermeņa mazgāšanas līdzekli, ūdenī esošā kaļķa devu un mitrumu. Ja pēc mazgāšanās tas paliek saburzīts vienā stūrī, ūdens uzkrājas krokās, bet apakša ilgi žūst. Vannas istabā, kur tāpat ir silts un mitrs, tā kļūst par lielisku vietu pelējuma un nepatīkamas smakas rašanās.

Netīrumi uzkrājas tur, kur mēs skatāmies vismazāk

Visvairāk cieš nevis viss aizkars, bet gan tā apakšdaļa. Tā bieži saskaras ar vannu vai dušas paliktni, visilgāk paliek mitra un savāc visu, kas notek uz leju: ziepju paliekas, ādas taukus, šampūna pēdas, kaļķi un putekļus. No augšas aizkars var izskatīties pavisam tīrs, taču tā apakšējā mala jau var būt lipīga, pelēcīga vai sākusi izplatīt sasmakušu smaku.

Tāpēc nevajadzētu gaidīt, līdz ieraudzīsiet skaidri redzamus melnus plankumus. Ja tie jau ir parādījušies, tas nozīmē, ka netīrumi ir paspējuši ieēsties. Daudz vienkāršāk ir aizkaru kopt regulāri, kamēr tas vēl izskatās „gandrīz tīrs“. Tas ir tāpat kā ar vannas istabas flīžu šuvēm: ja mazgājat bieži, pietiek ar dažām minūtēm, bet, ja atstājat to uz mēnešiem, sākas ilga beršana un vilšanās.

Cik bieži jāmazgā dušas aizkars?

Labākais noteikums ir vienkāršs: dušas aizkaru rūpīgāk izmazgāt ieteicams aptuveni reizi mēnesī. Ja mājās dzīvo vairāki cilvēki, duša tiek izmantota katru dienu vairākas reizes, bet vannas istabā ir slikta ventilācija, tīrīšana var būt nepieciešama arī biežāk. Šādā gadījumā aizkara apakšdaļu ieteicams pārbaudīt reizi nedēļā – nevis perfekcionisma dēļ, bet ļoti praktiska iemesla dēļ: jo agrāk pamanīsiet nosēdumus, jo vieglāk tos būs notīrīt.

Ja dušu izmantojat reti, vannas istaba tiek labi vēdināta, bet aizkars pēc katras lietošanas ātri izžūst, pietiks sekot tā stāvoklim. Te nav viena datuma, kas būtu piemērots visiem. Galvenais ir skatīties nevis kalendārā, bet uz smaku, krāsu, nosēdumiem un to, vai materiāls pēc mazgāšanās patiešām paspēj izžūt.

Viens ieradums pēc dušas daudz ko maina

Pēc mazgāšanās nepietiek vienkārši izkāpt no dušas un atstāt visu, kā ir. Vislabāk aizkaru izklāt visā garumā, lai tas nebūtu saspiests vienā pusē. Kad tas paliek saburzīts, krokās uzkrājas ūdens, un šīs vietas žūst vislēnāk. Tieši tur visbiežāk arī sākas nepatīkamā smaka.

Tāpat ir vērts ieslēgt ventilatoru vai vismaz uz īsu brīdi atvērt durvis. Ja vannas istabā ir logs, vēl labāk – dažu minūšu vēdināšana pēc dušas rada lielu atšķirību. Ja aizkara apakšdaļa atrodas ūdenī vai pielīp pie vannas malas, to vajadzētu sakārtot tā, lai ūdens varētu brīvi notecēt un aizkars izžūt. Tas ir sīkums, taču tieši šādi sīkumi nosaka, vai pēc mēneša jums būs tīrs aizkars vai arī būs jācīnās ar pelējumu.

Vai dušas aizkaru var mazgāt veļas mašīnā?

Vispirms vajadzētu apskatīt etiķeti. Daļu tekstila un pat dažus plastmasas dušas aizkarus var mazgāt veļas mašīnā, taču ne visus. Ja ražotājs to atļauj, izvēlieties saudzīgu programmu, ne pārāk augstu temperatūru un parastu mazgāšanas līdzekli, kas piemērots konkrētajam materiālam.

Pēc mazgāšanas aizkaru nevajag žāvēt karstumā, bet gan pakārt un ļaut tam dabiski izžūt. Īpaši uzmanīgi jāizturas pret plastmasas aizkariem – pārāk augsta temperatūra tos var deformēt, padarīt mīkstākus vai sabojāt to virsmu. Ja uz etiķetes rakstīts, ka mazgāt nedrīkst, labāk neriskēt un mazgāt ar rokām.

Mazgāšanai ar rokām parasti pietiek ar siltu ūdeni, mīkstu drānu vai sūkli un saudzīgu tīrīšanas līdzekli. Īpašu uzmanību pievērsiet apakšējai malai, jo tur uzkrājas visvairāk netīrumu. Pēc tīrīšanas līdzeklis rūpīgi jānoskalo, bet aizkars jāizklāj un jāatstāj pilnībā izžūt.

Etiķis palīdz, bet tas nav brīnumlīdzeklis

Daudzi vannas istabā labprāt izmanto etiķi, un tas patiešām var palīdzēt cīnīties ar dažiem kaļķa nosēdumiem. Tomēr nevajadzētu domāt, ka etiķis atrisinās visu. Tas neaizstāj regulāru mazgāšanu, ne vienmēr noņem ieēdušos pelējumu un nav piemērots visiem materiāliem. Dažiem aizkariem ir īpašs virsmas pārklājums, ko nepiemēroti līdzekļi var sabojāt.

Vissvarīgākais – nekad nejauciet etiķi ar līdzekļiem, kuru sastāvā ir hlors. Tas ir bīstami, jo var izdalīties veselībai kaitīgi tvaiki. Ja izmantojat pelējuma tīrīšanas līdzekli vai stiprāku sadzīves ķīmiju, ievērojiet instrukcijas un labāk vispirms izmēģiniet līdzekli uz neliela, mazāk pamanāma aizkara laukuma.

Kad aizkaru labāk nomainīt?

Dušas aizkars nav jāizmet tikai tāpēc, ka pagājuši daži mēneši. Ja tas vēl ir labā stāvoklī, labi aiztur ūdeni, ir izmazgājams un pēc dušas normāli izžūst, to var turpināt izmantot. Tomēr ir gadījumi, kad tīrīšanai vairs nav jēgas.

Jaunus aizkarus ir vērts iegādāties, ja vecais ir saplīsis, kļuvis lipīgs, ļoti sacietējis, sācis izplatīt smaku, kas nepazūd pat pēc mazgāšanas, vai arī uz tā pastāvīgi atgriežas pelējums. Šādā gadījumā tas vairs nav tikai estētikas jautājums. Vannas istabai jābūt tīrai un svaigai, nevis tādai, lai pēc katras dušas gaisā paliktu sasmakuša smaka.

Labā ziņa ir tā, ka vairumā gadījumu no problēmas var izvairīties bez sarežģītas rutīnas. Reizi mēnesī izmazgāt, pēc dušas izklāt, ļaut izžūt un neaizmirst par apakšējo malu – ar to parasti pietiek, lai dušas aizkars ilgi izskatītos kārtīgs.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!