2029. gadā debesīs palidos “potenciāli bīstams” asteroīds: Lietuvā to varēs redzēt ar neapbruņotu aci
2029. gada 13. aprīļa vakarā debesīs būs vērts palūkoties pat tiem, kuri parasti neinteresējas par astronomiju. Tajā naktī garām Zemei palidos asteroīds 99942 Apophis – viens no slavenākajiem kosmosa objektiem, kura vārds pirms divām desmitgadēm tika saistīts ar satraukumu, aprēķiniem un jautājumu, vai tas kādreiz varētu ietriekties mūsu planētā.
Tagad zinātnieki uzsver: 2029. gadā sadursmes nebūs. Apophis palidos droši. Tomēr tas pietuvosies tik tuvu, ka šis notikums kļūs par vienu no iespaidīgākajām debesu parādībām cilvēces novērojumu vēsturē. Asteroīds palidos tuvāk nekā ģeostacionārie pavadoņi, un labvēlīgos apstākļos to varēs redzēt ar neapbruņotu aci – bez teleskopa, bez īpaša aprīkojuma, vienkārši skatoties debesīs.
Un jā, arī Lietuva atrodas zonā, kurā šai parādībai vajadzētu būt redzamai. Ja tajā vakarā debesis nebūs apmākušās, 2029. gada 13. aprīļa vēlā vakarā un pēc pusnakts cilvēki varēs vērot neparasti kustīgu gaismas punktu, kas lēni slīdēs uz zvaigžņu fona.
Kas ir Apophis un kāpēc tas kļuva tik slavens?
Apophis tika atklāts 2004. gadā. Sākumā šis asteroīds izraisīja īstu satraukumu, jo sākotnējie aprēķini liecināja par nelielu, taču pēc astronomijas standartiem neparasti lielu varbūtību, ka 2029. gadā tas varētu sadurties ar Zemi. Tika runāts par aptuveni 2,7 % risku, un tik liela izmēra objektam tas šķita pietiekami nopietni, lai zinātnieki to rūpīgi novērotu.
Vēlāk, iegūstot vairāk datu, risks tika noraidīts. Mūsdienās tiek uzskatīts, ka Apophis vismaz nākamā gadsimta laikā Zemei neradīs briesmas. Tā ir ļoti svarīga detaļa, jo vārdi “potenciāli bīstams” bieži izklausās tā, it kā objekts jau tuvotos tieši mums. Patiesībā astronomijā šis jēdziens nozīmē, ka asteroīds ir pietiekami liels un tā orbīta pietuvojas Zemes orbītai. Tā nav prognoze, ka tas ietrieksies planētā.
Pats Apophis ir aptuveni 340 metrus diametrā. Tas nav mazs akmentiņš, kas atmosfērā sadegtu kā parasts meteors. Tas ir liels kosmisks ķermenis, kura trieciens, ja kādreiz notiktu ar līdzīga izmēra objektu, varētu iznīcināt milzīgu reģionu. Tomēr 2029. gadā mēs runājam nevis par katastrofu, bet par retu, drošu un ārkārtīgi tuvu pārlidojumu.
Cik tuvu tas palidos?
2029. gada 13. aprīlī Apophis pietuvosies Zemei aptuveni 31–32 tūkstošu kilometru attālumā no planētas virsmas. Lai to būtu vieglāk iztēloties: Mēness atrodas aptuveni 384 tūkstošu kilometru attālumā, tātad Apophis palidos daudz tuvāk nekā Mēness. Tas arī atradīsies tuvāk nekā daži sakaru un laikapstākļu pavadoņi, kas atrodas ģeostacionārā orbītā.
Tas nenozīmē, ka asteroīds “slaucīsies cauri atmosfērai” vai būs redzams kā ugunīga lode. Tas nelidos kā meteors un nedegs debesīs. Apophis izskatīsies kā spožs punkts, līdzīgs zvaigznei, taču atšķirība būs tā, ka tas skaidri kustēsies uz zvaigžņu fona. Uzmanīgāk vērojot, tā novietojums mainīsies nevis stundu, bet minūšu laikā.
Lielākais spožums tiek prognozēts ap plkst. 20.35 UTC. Lietuvas laikā tas būtu ap plkst. 23.35. Tuvākā pietuvošanās varētu notikt aptuveni pēc stundas – jau tuvojoties pusnaktij vai pat pēc tās, atkarībā no precīzā novērošanas brīža. Tātad Lietuvā tas būs vēla vakara un nakts notikums.
Vai tiešām to redzēs 90 % Zemes iedzīvotāju?
Skaitlis “90 %” izklausās ļoti iespaidīgi, taču tas jāizprot piesardzīgi. Runa ir par to, ka lielākā daļa pasaules iedzīvotāju dzīvos reģionos, no kuriem teorētiski vismaz noteiktā laikā būs iespējams vērot Apophis pārlidojumu. Tas nenozīmē, ka 90 % cilvēku to patiešām ieraudzīs. Būs nepieciešamas skaidras debesis, piemērota vieta, pēc iespējas mazāks gaismas piesārņojums un vismaz minimāla sagatavošanās.
Lielākās priekšrocības būs Eiropai, Āfrikai, daļai Āzijas un citiem Austrumu puslodes reģioniem. Ziemeļamerika šo parādību redzēs sliktāk vai vispār palaidīs garām, jo tajā laikā ģeometrija būs nelabvēlīga. Lietuvai situācijai vajadzētu būt diezgan labai, tomēr, kā vienmēr mūsu valstī, galvenais jautājums būs nevis astronomija, bet mākoņi. Aprīļa vidū debesis var būt gan skaidras, gan pilnībā apmākušās.
Ja laikapstākļi būs labvēlīgi, vislabāk izvēlēties vietu tālāk no pilsētas gaismām. Lauku apvidus, atklātāks lauks, lauku māja, ezera krasts vai vieta bez augstām ēkām nodrošinātu labāku skatu. Pilsētā Apophis arī varētu būt redzams, taču gaismas piesārņojums apgrūtinās novērošanu. Binoklis ļoti noderēs, lai gan teorētiski spožākajā brīdī to varētu mēģināt atrast arī ar neapbruņotu aci.
Kāpēc šis pārlidojums zinātniekiem ir tik svarīgs?
Apophis pārlidojums nebūs tikai skaists skats. Zinātniekiem tā būs reta iespēja redzēt, kā Zemes gravitācija ietekmē šādu asteroīdu. Kad liels kosmiskais ķermenis palido tik tuvu planētai, tā orbīta var mainīties, var mainīties rotācijas ātrums, uz virsmas var notikt nelieli nogruvumi vai citas pārmaiņas.
NASA plāno izmantot OSIRIS-APEX misiju, lai pēc pārlidojuma varētu pētīt Apophis no tuva attāluma. Arī Eiropas Kosmosa aģentūra izstrādā RAMSES misijas plānus, kuru mērķis ir vēl pirms pārlidojuma un tā laikā iegūt pēc iespējas vairāk datu par asteroīdu. Tas ir svarīgi ne tikai ziņkārības dēļ. Jo labāk mēs izpratīsim šādus objektus, jo labāk cilvēce varēs sagatavoties nākotnei, ja kādreiz patiešām būs nepieciešams novirzīt bīstamu asteroīdu.
Tieši tāpēc 2029. gada Apophis pārlidojumu dēvē ne tikai par astronomisku izrādi, bet arī par planētu aizsardzības mācību. Tas būs gluži kā reāls eksperiments bez katastrofas: liels objekts ļoti tuvu Zemei, taču drošā attālumā, un zinātniekiem būs iespēja pārbaudīt novērošanas, aprēķinu un misiju tehnoloģijas.
Kas būtu jāatceras, tuvojoties 2029. gadam?
Svarīgākais – nav jākrīt panikā. Apophis 2029. gadā Zemei neietrieksies. To apstiprina pašreizējie orbītas aprēķini, un sadursmes risks nākamajam gadsimtam ir noraidīts. Tomēr šis asteroīds joprojām būs viens no interesantākajiem kosmosa objektiem, ko cilvēki varēs redzēt savām acīm.
Lietuvas iedzīvotājiem vērts atzīmēt datumu: 2029. gada 13. aprīļa vēls vakars. Ja debesis būs skaidras, tas varētu būt viens no tiem retajiem brīžiem, kad kosmoss kļūst nevis par attēlu internetā, bet par īstu skatu virs galvas. Nevis kā krītoša zvaigzne, kas uzmirkšķina un pazūd, bet kā klusi kustīgs punkts, kas atgādina, ka Zeme lido nevis tukšā telpā.
Šādi notikumi gadās ļoti reti. Varbūt ne katrs to pamanīs, ne katrs zinās, kur tieši jāskatās, taču pats fakts paliks neparasts: liels asteroīds palidos tuvāk nekā daudzi pavadoņi, būs redzams miljardiem cilvēku un vienlaikus neradīs draudus. Šī būs viena no tām reizēm, kad debesis patiešām dos iemeslu pacelt acis.
Komentāri
Esiet pirmais, kas komentē
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņasMeklējat vairāk?


