Es pārstāju uzlādēt tālruni līdz 100 procentiem – pēc dažiem mēnešiem pamanīju vienu atšķirību

Vakarā tālruni gandrīz automātiski pievienoju vadam. Ekrānā bija 37 vai 48 procenti, tomēr šķita, ka nakts bez pilnas uzlādes ir gluži kā nepabeigta diena. No rīta paņēmu tālruni ar tiem pazīstamajiem 100 procentiem un pat neaizdomājos, ka tieši šis skaitlis ilgtermiņā var maksāt vairāk nekā dažas papildu lietošanas stundas.

Viss mainījās tad, kad sāku uzlādēt nevis „līdz galam“, bet tik daudz, cik patiešām bija nepieciešams nākamajai dienai. Visbiežāk tālruni atvienoju aptuveni pie 80–90 procentu robežas, bet naktīs centos neatstāt to pie lādētāja bez vajadzības. Pirmajās nedēļās nekāds brīnums nenotika: tālrunis nekļuva ātrāks, un vakarā akumulatora procenti joprojām bija jāuzrauga.

Tomēr pēc dažiem mēnešiem parādījās viena atšķirība – akumulators sāka lēnāk zaudēt savu ierasto izturību. Citiem vārdiem sakot, tālrunis neizskatījās tik ātri „novecojis“. Dienas beigās tam biežāk bija pietiekami daudz enerģijas, un doma par jaunu ierīci vai akumulatora nomaiņu vairs neradās tik agri.

100 procenti izskatās mierinošāk, bet akumulatoram tā nav atpūta

Cilvēkiem patīk pilns skaitlis, jo tas rada kontroles sajūtu. Izejot no mājām ar 100 procentiem, šķiet, ka vismaz par vienām rūpēm ir mazāk: nevajadzēs meklēt kontaktligzdu, nebūs nepatīkama brīdinājuma par izlādējošos akumulatoru, bet ceļojumā tālrunis nepievils. Tāpēc ieradums uzlādēt līdz galam bieži rodas nevis tehnisku zināšanu, bet vienkāršas vēlmes justies drošāk dēļ.

Tomēr litija jonu akumulatoriem vislielākā slodze rodas ne tikai tad, kad tie pilnībā izlādējas. Ilgstoša atrašanās ļoti augstā uzlādes līmenī, īpaši tad, ja tālrunis tajā laikā sakarst, ilgtermiņā veicina akumulatora dabisko nodilumu. Tas nenozīmē, ka viena uzlāde līdz 100 procentiem kaut ko sabojās. Problēma rodas daudzu vienādu nakšu, nedēļu un mēnešu rezultātā.

Šajā stāstā karstums bieži vien ir vēl svarīgāks par pašu procentu. Tālrunis, kas atstāts zem spilvena, uz dīvāna vai iespiests starp gultasveļu, var sakarst, jo tam nav kur izkliedēt siltumu. Ja tas turklāt tiek uzlādēts ar ātro lādētāju un vienlaikus rāda videoklipus, akumulatoram tā ir pavisam cita diena nekā mierīga uzlāde vēsākā vietā.

Atšķirība kļūst pamanāma nevis no rīta, bet tad, kad tālrunim aprit gads

Mainot ieradumu, lielākais atklājums nebija tas, ka ar 80 procentiem pēkšņi pietiek visam. Dažkārt ar tiem patiešām nepietiek – īpaši garas darba dienas laikā, ceļojot, izmantojot navigāciju vai daudz fotografējot. Tomēr pēc dažiem mēnešiem kļuva skaidrāk, ka akumulators nezaudē spēku tik strauji, kā agrāk notika ar tālruņiem, kas pastāvīgi tika uzlādēti līdz galam.

Šīs pārmaiņas ir viegli nepamanīt, jo tās nav dramatiskas. Tālrunis kādā rītā nesāks darboties par divām stundām ilgāk. Biežāk tiek pamanīta cita sīka detaļa: pēc ilgāka lietošanas perioda tas joprojām iztur ierasto dienu bez pēcpusdienas glābšanas pie kontaktligzdas. Tieši tā arī ir vērtīgākā atšķirība – nevis lielāks sākotnējais uzlādes skaitlis, bet lēnāka ikdienas izturības samazināšanās.

Protams, tikai uzlādes robeža par visu neatbild. Akumulatora stāvokli ietekmē lietotnes, ekrāna spilgtums, savienojuma kvalitāte, aukstums, karstums, intensīva spēļu spēlēšana vai filmēšana un pats tālruņa vecums. Tāpēc divas vienādi uzlādētas ierīces pēc gada var darboties atšķirīgi, tomēr īsāks laiks pie maksimālā uzlādes līmeņa ir vienkāršs ieradums, kas vismaz neapgrūtina akumulatora darbu.

Es pārstāju uzlādēt tālruni līdz 100 procentiem – pēc dažiem mēnešiem pamanīju vienu atšķirībuAttēls: Pexels / Towfiqu barbhuiya

Vienam pietiek ar 80 procentiem, citam tas būtu tikai papildu stress

Birojā strādājošam cilvēkam, kuram lielāko dienas daļu ir pieejams lādētājs, 80 vai 85 procentu robeža var būt ļoti ērta. Ja nepieciešams, tālruni uz īsu brīdi var pievienot pēcpusdienā, bet vakarā atgriezties mājās bez panikas. Autovadītāji, kurjeri, mazu bērnu vecāki vai cilvēki, kas daudz laika pavada ceļā, dzīvo citādi – viņiem pilns akumulators dažkārt ir nevis ērtība, bet nepieciešamība.

Senioram tālrunis bieži vien ir saikne ar tuviniekiem un drošības līdzeklis, tāpēc prasīt viņam skaitīt procentus vai baidīties no 100 procentiem būtu pilnīgi nepareizi. Tas pats attiecas uz ceļošanu, došanos uz slimnīcu, pārgājienu vai apziņu, ka visu dienu nebūs elektrības kontaktligzdas. Akumulatora saudzēšana nedrīkst kļūt par vēl vienu ikdienas satraukumu, kas liek dzīvot saskaņā ar tālruņa ekrānu.

Arī ražotāji šo dilemmu saprot, tāpēc daudzos jaunākos tālruņos var atrast optimizētās vai adaptīvās uzlādes funkcijas. Tās var apturēt uzlādi pie noteiktas robežas vai līdz rītam ilgāk neuzturēt akumulatoru pilnu. Ja šāda iespēja ir pieejama, to ir vērts ieslēgt: cilvēkam nav katru vakaru jāstāv pie vada, bet tālrunis vismaz daļu rutīnas pārņem pats.

Kā uzlādēt gudrāk, bet neapgrūtināt savu dzīvi

Ikdienā nav nepieciešams medīt ideālo procentu. Ērtāk ir ievērot vienkāršu noteikumu: kad zināt, ka priekšā ir ierasta diena, uzlādējiet tik, cik reāli iztērējat, un neatstājiet tālruni ilgstoši sakarstam pie lādētāja. Vienu dienu tie būs 80 procenti, nākamo – 90, bet pirms ceļojuma ir pilnīgi normāli izvēlēties arī 100 procentus.

Ja tālrunis naktī tiek uzlādēts blakus gultai, labāk novietot to uz cietas, atklātas virsmas, nevis zem segas vai starp spilveniem. Tāpat ir vērts noņemt ļoti biezu vāciņu, ja pamanāt, ka ierīce uzlādes laikā stipri sakarst. Akumulatoram daudz noderīgāka ir vēsāka vide nekā nervoza cenšanās katru vakaru atvienot vadu tieši pie 83 procentiem.

Kad akumulators jau ir acīmredzami nolietojies, tikai mainīts uzlādes režīms to neatjaunos. Tad ir vērts pārbaudīt tālruņa informāciju par akumulatora stāvokli, pārskatīt lietotnes, kas patērē visvairāk enerģijas, un, ja nepieciešams, padomāt par akumulatora nomaiņu. Tomēr jaunākam tālrunim šāds ieradums var būt kluss veids, kā pagarināt laiku, kad tas vēl šķiet uzticams.

Tālruņa uzlāde līdz 100 procentiem nav kļūda un noteikti nav iemesls justies vainīgam. Tomēr, ja pilna uzlāde katru nakti ir nepieciešama tikai tāpēc, ka „tā vienmēr esmu darījis“, ir vērts pamēģināt citādi. Galu galā visvairāk priecē nevis rīta 100 procentu skaitlis, bet tālrunis, kas arī pēc ilgāka laika vēl nav iemācījis jums dzīvot no vienas kontaktligzdas līdz nākamajai.