Cilvēki zem televizora liek alumīnija foliju – taču šis “triks” var nebūt nemaz tik labs, kā izskatās

Internetā sācis izplatīties diezgan dīvains sadzīves padoms: zem televizora kājas vai statīva novietot parastu alumīnija folijas loksni. Pirmo reizi ieraugot šādu attēlu, varētu padomāt par seniem laikiem, kad foliju tina ap antenu, mēģinot uzlabot televīzijas signālu. Taču šoreiz skaidrojums ir pavisam cits – folija it kā aizsargā koka televizora skapīti no karstuma, neļauj rasties nospiedumiem un vēl atvieglo putekļu tīrīšanu.

Izklausās diezgan loģiski, taču ir viena problēma: pati folija nav brīnumaina izolējoša starplika, un nepareizi izmantota elektronikas tuvumā tā var radīt vairāk ļaunuma nekā labuma. Mūsdienīgam televizoram svarīgāks par spīdīgo slāni zem kājas ir normāla gaisa kustība ap korpusu un neaizsegtas ventilācijas atveres. “Sony” savos ieteikumos skaidri norāda, ka televizora ventilācijas atveres nedrīkst aizsegt, jo tās nepieciešamas aizsardzībai pret pārkaršanu. Arī “Samsung” iesaka ap daudziem televizoriem atstāt aptuveni 10 cm brīvas vietas, lai gan precīzs attālums ir atkarīgs no konkrētā modeļa.

Tāpēc, pirms vilkt folijas rulli ārā no virtuves, ir vērts saprast, ko tā patiesībā var izdarīt – un ko nevar.

Folija var atstarot siltumu, taču ir viens svarīgs nosacījums

Alumīnija folija patiešām labi atstaro starojuma siltumu. Tieši šīs īpašības dēļ atstarojošus materiālus izmanto ēku konstrukcijās, izolācijā un dažādos siltuma vairogos. Taču ASV Enerģētikas departamenta materiālā uzsvērta svarīga detaļa: lai atstarojoša virsma darbotos kā starojuma siltuma barjera, tai blakus jābūt gaisa spraugai. Ja folija ir vienkārši saspiesta starp divām virsmām, tās kā atstarojošas barjeras lietderība ievērojami samazinās.

Tas nozīmē, ka zem televizora kājas piespiests virtuves folijas gabals ne vienmēr aizsargās mēbeli tā, kā sola internetā izplatītais padoms. Turklāt pats alumīnijs ir labs siltuma vadītājs. Tāpēc vien tas, ka materiāls spīd un atstaro infrasarkano starojumu, vēl nepadara to par labu siltumizolāciju katrā situācijā.

Ja televizora skapītis zem ierīces patiešām sakarst tik stipri, ka mainās lakas krāsa, virsma kļūst mīkstāka vai paliek paliekoši nospiedumi, problēma, visticamāk, nav tā, ka mājās trūkst folijas. Vispirms ir vērts pārbaudīt televizora uzstādīšanas instrukciju, attālumus līdz sienai un citām virsmām, kā arī pārliecināties, ka ventilācijas atveres nav aizsegtas.

Mūsdienīgi LED un OLED televizori darbības laikā sakarst – tas ir normāli. Taču to konstrukcija ir paredzēta tā, lai siltums varētu izkliedēties. Tāpēc ražotāji brīdina televizoru neievietot šaurā plauktā vai slēgtā nišā bez pienācīgas ventilācijas. “Sony” norāda, ka nepietiekamas gaisa kustības dēļ var rasties pārkaršanas un aparatūras bojājumu risks.

Ar putekļiem folija palīdz tikai vienā ļoti vienkāršā veidā

Vēl viens šī trika arguments ir putekļi. Tiek apgalvots, ka folija zem televizora neļauj tiem uzkrāties grūti aizsniedzamā vietā. Precīzāk būtu teikt citādi: putekļi tik un tā uzkrāsies, tikai uz folijas.

Ja televizors stāv uz platas kājas un zem tās ir grūti notīrīt virsmu, noņemamu loksni teorētiski var izvilkt un nomainīt. Šādā ziņā folija var kalpot kā visvienkāršākais vienreizlietojams plaukta ieliktnis. Taču nav nekāda fizikāla mehānisma, kura dēļ tā apturētu putekļu nosēšanos ap televizoru.

Turklāt pati folija nav īpaši praktisks interjera materiāls. Tā saburzās, plīst, var nobīdīties, un spīdīgās malas zem televizora, visticamāk, nebūs tas, ko vēlēsieties redzēt viesistabā. Ja vienīgā problēma ir grūti notīrāms skapītis, daudz vienkāršāk ir periodiski izslēgt televizoru, atvienot to no elektrotīkla un notīrīt virsmu ar mīkstu drānu.

Svarīgāk ir regulāri notīrīt putekļus zonās ap televizora ventilācijas atverēm. Ražotāju instrukcijās pastāvīgi tiek atkārtots viens noteikums – tām jāpaliek neaizsegtām, un ap ierīci jābūt pietiekami daudz vietas gaisa cirkulācijai. Arī “LG” brīdina televizoru neaizsegt ar audumiem vai citiem materiāliem un nenovietot to vietā, kur ventilācija ir nepietiekama.

Lielākā problēma – folija vada elektrību

Ir vēl viens iemesls, kāpēc ar alumīnija foliju elektronikas tuvumā nevajadzētu neapdomīgi eksperimentēt: alumīnijs ir elektrību vadošs metāls.

Ja folija mierīgi guļ uz koka skapīša zem televizora plastmasas kājas, pašai par sevi nekam sliktam nevajadzētu notikt. Taču garai vai saburzītai folijas malai nevajadzētu saskarties ar elektrības savienojumiem, pagarinātāja kontaktiem, bojātiem vadiem, barošanas bloku vai citiem elektriskiem elementiem.

Vēl sliktāka ideja ir ar foliju aptīt televizora aizmuguri vai mēģināt no tās izveidot savdabīgu “siltuma vairogu” pie ventilācijas atverēm. Šādi var tikt traucēta tieši tā gaisa plūsma, kas televizoram ir visvairāk nepieciešama. “Samsung” tieši brīdina, ka aizsegtas ventilācijas atveres un nepietiekama ventilācija var paaugstināt ierīces iekšējo temperatūru un izraisīt bojājumu vai pat ugunsgrēka risku.

Internetā aprakstītajam trikam tādējādi ir diezgan ironisks trūkums: folija tiek novietota it kā nolūkā pasargāt no karstuma, taču, nepareizi izmantota, tā var tieši apgrūtināt televizora dzesēšanu.

Ko darīt, ja televizors patiešām sakarsē skapīti?

Vispirms ir vērts pataustīt nevis pašu televizora korpusu, bet gan mēbeli zem tā un ap to. Neliela virsmas sasilšana pēc vairākas stundas darbojušās televīzijas ierīces ne vienmēr nozīmē problēmu. Taču, ja virsma kļūst neparasti karsta, parādās smaka, mainās mēbeles apdare vai pats televizors sāk izslēgties, nevajadzētu mēģināt situāciju “ārstēt” ar foliju.

Pārbaudiet, vai televizors ir novietots saskaņā ar ražotāja instrukciju. Dažiem modeļiem ap malām un aizmuguri nepieciešams diezgan daudz brīvas vietas. Piemēram, “Samsung” vispārīgajos uzstādīšanas ieteikumos min aptuveni 10 cm atstarpi ap televizoru, savukārt “Sony” ieteikumi atkarībā no uzstādīšanas veida paredz vairāku centimetru vai lielāku atstarpi līdz sienai. Vienmēr svarīgāka ir konkrētā modeļa instrukcija.

Tāpat ir vērts pārbaudīt, vai televizors neatrodas tieši virs radiatora, kamīna vai cita siltuma avota. “Samsung” neiesaka televizoru uzstādīt vietā, kur to ietekmē radiators, kamīns vai tieša saules gaisma.

Ja problēma ir pati televizora kāja, kas atstāj mehānisku nospiedumu uz jutīgas spīdīgas vai koka virsmas, praktiskāks risinājums var būt ražotāja norādītajam svaram piemēroti mēbeļu aizsargpaliktņi vai plāns, stabils aizsargpaklājiņš, ko novieto tikai zem atbalsta punktiem un nekādā gadījumā neaizsedzot ventilāciju. Svarīga ir arī televizora stabilitāte – mīksta vai slidena pamatne nedrīkst palielināt tā apgāšanās risku.

Tātad internetā izplatītais alumīnija folijas triks nav pilnīgas muļķības – folija patiešām atstaro starojuma siltumu, un kā noņemama virsma tā var atvieglot tīrīšanu. Tomēr apgalvojumam, ka vienkārša folijas loksne zem televizora ir nepieciešama vai īpaši efektīva mēbeļu aizsardzība, nav stingra pamatojuma.

Daudz svarīgāks ir noteikums, ko televizoru ražotāji atkārto savās instrukcijās: atstājiet ierīcei pietiekami daudz vietas, lai tā varētu “elpot”, un nekad neaizsedziet ventilācijas atveres.

Tāpēc, ja ieraudzīsiet spīdīgu loksni zem kaimiņa televizora, tagad jau zināsiet – visticamāk, tā tur novietota nevis signāla pastiprināšanai. Taču, pirms kopēt šo triku, ir vērts padomāt vēlreiz. Televizoram folija nav vajadzīga. Tam daudz vairāk nepieciešams gaiss.