Čūskas ziemā nekur nepazūd: tās var slēpties tuvāk mājām, nekā jūs vēlētos

Vasarā čūsku var ieraudzīt negaidīti: augstā zālē pie lauku mājas, uz meža takas, blakus dīķim, komposta kaudzei vai pat pagalmā, kur tikko basām kājām devāties pēc veļas. Šādas tikšanās parasti ilgst vien dažas sekundes – cilvēks sastingst, čūska aizslīd sāņus, bet sirds vēl kādu laiku pukst straujāk. Taču, tiklīdz rudens kļūst vēsāks, šie rāpuļi it kā pazūd. Un te sākas interesantākā daļa: tie neaizlido, neaizceļo tālu un nepazūd „kaut kur mežā“. Bieži tie ziemo pavisam netālu no vietas, kur vasarā tika pamanīti.

Lietuvā rudenī čūskas un zalkši sāk meklēt drošas vietas ziemai. Valsts mežu urēdijas speciālisti atgādina, ka to uzvedība ir atkarīga no gadalaika: pavasarī rāpuļi mostas, pārojas, vasarā aktīvi barojas, bet rudenī dodas ziemošanas vietu virzienā. Tāpēc septembrī un oktobrī tos var pamanīt biežāk nevis tāpēc, ka to pēkšņi būtu „savairojies“, bet tāpēc, ka tie pirms aukstās sezonas meklē piemērotu slēptuvi. VMU arī atgādina, ka Lietuvā visbiežāk sastopams dzeltenvaigu zalktis, bet vienīgā bīstamā indīgā čūska ir parastā odze.

Kas īsti notiek ar čūsku, kad kļūst auksti

Čūskas ir aukstasiņu dzīvnieki, tāpēc to ķermeņa temperatūra ir atkarīga no apkārtējās vides. Kad dienas kļūst īsākas, naktis aukstākas un zeme arvien ilgāk paliek vēsa, čūskas kļūst arvien lēnākas. Tās vairs nevar būt tik aktīvas kā vasarā, jo to ķermenis vienkārši neražo siltumu tā, kā to dara cilvēka vai citu zīdītāju organisms.

Ziemā čūskas nonāk tā dēvētajā brumācijas stāvoklī. Tas nav gluži tas pats, kas zīdītāju ziemas miegs. Čūska it kā sastingst: palēninās tās elpošana, sirdsdarbība, kustības un vielmaiņa. Tā gandrīz nekustas, vairs nemeklē medījumu un neēd, jo aukstā laikā barību vairs nespētu sagremot. Šajā periodā rāpulis izdzīvo no iepriekš uzkrātajām enerģijas rezervēm.

Ja ziema ir ļoti mainīga un kāda diena ir neparasti silta un saulaina, čūska uz īsu brīdi var izkļūt no slēptuves. Tas nenozīmē, ka tā „pamodusies uz visiem laikiem“. Parasti rāpulis tikai īsu brīdi parādās, var sasildīties vai pameklēt ūdeni, bet pēc tam atgriežas savā ziemošanas vietā.

Kur čūskas slēpjas līdz pavasarim

Svarīgākais čūskas uzdevums pirms ziemas ir atrast vietu, kur temperatūra būtu pēc iespējas stabilāka. Ziemā uz virsmas ir bīstami: zeme sasalst, temperatūra svārstās, bet atklātā vietā rāpulis vienkārši neizdzīvotu. Tāpēc čūskas meklē spraugas, dobumus, alas un citas aizvēja vietas, kur aukstums nesasniedz tik strauji.

Šādas vietas var būt pilnīgi dabiskas – zem celmiem, starp koku saknēm, grauzēju alās, akmeņu spraugās, zem biezas lapu kārtas. Taču privātos īpašumos čūskām der arī cilvēka radīti stūri: malkas kaudzes, veci dēļi, būvmateriāli, komposta kaudzes, telpas zem šķūnīšiem, saimniecības ēkām vai betona konstrukcijām.

Lielākā kļūda ir rudenī vai agrā pavasarī ar kailām rokām izjaukt vecas kaudzes, celt dēļus, stumdīt akmeņus vai ņemt kompostu, nepaskatoties, kas atrodas iekšpusē. Čūska parasti pirmā cilvēkam neuzbruks, taču pārsteigta, saspiesta vai paņemta rokās tā var aizstāvēties.

Vai čūskas ziemo pa vienai?

Dažas čūskas var ziemot pa vienai, taču piemērotās vietās var sapulcēties arī vairākas. Ja slēptuve ir laba – pietiekami dziļa, pasargāta no sasalšanas, ūdensnecaurlaidīga un mierīga –, to var izmantot ne vienu vien sezonu. Tāpēc lauku māju saimnieki dažkārt pamana, ka rāpuļi katru gadu parādās līdzīgā vietā.

Tas nenozīmē, ka pagalms ir „inficēts ar čūskām“. Visbiežāk tas nozīmē, ka apkārtnē ir tām piemēroti apstākļi: augsta zāle, daudz slēptuvju, mitras vietas, grauzēji, neaiztiktas kaudzes. Ja vēlaties samazināt iespēju sastapt čūsku pie mājas, vērts sākt nevis ar bailēm, bet ar kārtību: nopļaut augsto zāli, neglabāt nevajadzīgu dēļu un atkritumu kaudzes, malku sakraut kārtīgi, bet kompostu ierīkot tālāk no vietām, kur bieži staigā.

Kā atšķirt zalkti no odzes

Lietuvā cilvēki visbiežāk nobīstas no jebkura rāpojoša rāpuļa, taču ne katra čūska ir bīstama. Dzeltenvaigu zalkti bieži var atpazīt pēc dzelteniem vai oranžiem plankumiem galvas sānos. Tā acu zīlītes ir apaļas, un pats rāpulis parasti cenšas aizbēgt. Aizsargājoties zalktis biežāk izdala nepatīkamu smaku vai izliekas miris, nekā kož.

Parastajai odzei parasti uz muguras ir tumšs zigzaga raksts, lai gan tās krāsa var atšķirties. Odzes zīlītes ir eliptiskas, līdzīgākas kaķa zīlītēm. Tomēr dabā ne vienmēr ir vērts mēģināt precīzi noteikt sugu no tuva attāluma. Drošākais noteikums ir vienkāršs: ieraudzījāt čūsku – apstājieties, atkāpieties, neaiztieciet un ļaujiet tai aiziet.

VMU speciālisti iesaka mežā vai augstā zālē valkāt augstākus apavus, bet pirms sniegt roku pret sēni, ogu, dēli vai akmeni – vispirms apskatīt šo vietu. Tas ir īpaši svarīgi rudenī, kad rāpuļi dodas ziemošanas vietu virzienā, un pavasarī, kad tie atkal kļūst aktīvi.

Kad čūskas pamostas pēc ziemas

Vienas precīzas dienas nav. Viss ir atkarīgs no pavasara: cik ļoti sasilst zeme, cik ir saulainu dienu, vai naktīs vēl nav salnu. Siltākos gados pirmie rāpuļi var parādīties agrāk, vēsākos – vēlāk. Visbiežāk Lietuvā čūsku aktivitāte kļūst izteiktāk pamanāma pavasarī, kad laikapstākļi kļūst stabilāki un rāpuļi var sildīties saulē.

Pavasarī čūskas bieži ir kūtras, tāpēc tās var pamanīt uz takām, akmeņiem, celmiem vai citām saules sasildītām vietām. Tās tur neatrodas tāpēc, ka meklētu cilvēku, bet gan tāpēc, ka cenšas sasilt. Tieši tāpēc nevajadzētu tās trenkāt, bakstīt ar koku, fotografēt no dažu centimetru attāluma vai mēģināt pārvietot ar rokām.

Ko darīt, ja čūsku atradāt pagalmā, pagrabā vai pie malkas

Vispirms – nekrītiet panikā. Lielākā daļa tikšanos beidzas ar to, ka čūska pati aiziet, ja tai tiek atstāts ceļš. Nav nepieciešams to sist, spiest, ķert ar spaini vai mēģināt iznest ar rokām. Ja rāpulis ir iekļuvis pagrabā, garāžā vai saimniecības ēkā, visdrošāk ir atvērt izeju un ļaut tam pašam aiziet. Ja situācija rada bažas, mājās ir mazi bērni, mājdzīvnieki vai jums ir aizdomas, ka tā ir odze, labāk vērsties pēc palīdzības pie speciālistiem, nevis improvizēt.

Ja čūska cilvēkam ir iekodusi, nevajadzētu mēģināt izsūkt indi, griezt brūci vai savilkt ekstremitāti ar paštaisītiem žņaugiem. Jāsaglabā pēc iespējas lielāks miers, mazāk jākustas, no sakostās ekstremitātes jānoņem gredzeni vai cieši priekšmeti, jo tā var pietūkt, un jāvēršas pie mediķiem. VMU norāda, ka jebkuras čūskas koduma gadījumā ieteicams nekavējoties vērsties pie mediķiem.

Čūskas mums var radīt nepatīkamas sajūtas, taču tās nav pagalma ienaidnieki. Tās iznīcina grauzējus, uztur dabas līdzsvaru un pašas visbiežāk cenšas izvairīties no cilvēka. Ziemā tās vienkārši meklē mierīgu, drošu vietu, kur pārlaist aukstumu. Cilvēkam svarīgākais ir zināt vienu lietu: jo sakoptāks pagalms un jo mazāk nekārtīgu slēptuvju, jo mazāka iespēja, ka pavasarī no vecas dēļu kaudzes uz jums palūkosies negaidīts ziemas kaimiņš.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!