Ja 10 sekundēs atradīsiet 3 pandas, jūsu vērīgums ir labāks nekā lielākajai daļai cilvēku

Dažkārt šķiet, ka esam ļoti uzmanīgi. Mēs pamanām, ka kaimiņš atkal novietojis automašīnu nepareizajā vietā, ka veikalā cena pie plaukta nesakrīt ar čeka cenu, ka vīrs „tikai uz īsu brīdi“ atstājis zeķes pie gultas jau trešo dienu. Bet tad parādās vienkāršs attēls ar daudziem bumbiem, lācīšiem un apslēptām detaļām – un pēkšņi izrādās, ka acis neredz visu.

Šis īsais uzmanības tests pirmajā mirklī šķiet ļoti viegls. Vajag tikai atrast 3 apaļīgas pandas, kas paslēpušās starp citiem objektiem. Izklausās bērnišķīgi? Pagaidiet, līdz sāksiet meklēt.

Jo šādi uzdevumi ir īpaši veidoti tā, lai smadzenes tiktu apmānītas. Tās ātri uztver kopējo ainu, bet palaiž garām sīkumus. Īpaši tad, kad attēlā ir daudz līdzīgu formu, apaļu priekšmetu, kontrastējošu krāsu un detaļu, kas izskatās gandrīz vienādas.

Tāpēc, pirms ritināt lejup pie atbildes, apstājieties. Ieskatieties rūpīgāk. Un mēģiniet atrast trīs pandas pēc iespējas ātrāk.

Kāpēc šādi testi tik viegli apmāna acis

Cilvēka smadzenēm nepatīk strādāt lēni, ja tās var strādāt ātri. Tās nepārtraukti meklē šablonus: apļus, krāsas, pazīstamas formas, sejas, kustību, atkārtojumus. Tas ir ļoti noderīgi ikdienā. Tāpēc mēs ātri pamanām briesmas uz ceļa, pazīstamu cilvēku pūlī vai uz grīdas nokritušu atslēgu.

Bet tieši šī pati spēja dažkārt mūs pieviļ.

Kad attēls ir pilns ar līdzīgiem objektiem, smadzenes sāk automātiski „aizpildīt“ attēlu. Šķiet, ka esat visu apskatījuši, taču patiesībā acs ir pārslīdējusi pāri vairākām svarīgām vietām. Tāpēc viena panda var slēpties pavisam acīmredzamā vietā, bet jūs to neredzēsiet, jo smadzenes šo vietu jau pieskaitījušas kopējam fonam.

Vēl viens triks ir viltus līdzība. Ja starp pandām ir paslēpies cits lācis vai cits līdzīgs dzīvnieks, daudzi cilvēki to notur par pandu. Pirmajā mirklī šķiet: re, atradu. Bet, ieskatoties rūpīgāk, izrādās, ka tā nav īstā atbilde.

Lūk, kāpēc šādi uzdevumi pārbauda ne tikai redzi, bet arī pacietību. Vajag nevis vienkārši skatīties, bet patiešām meklēt.

Atrodiet 3 pandasAttēls: Ilustratīvs attēls

Mēģiniet atrast trīs pandas

Iedomājieties, ka jūsu priekšā ir krāsains attēls, kurā starp bumbām, formām un citām detaļām slēpjas trīs apaļīgas pandas. Tās nav vienkārši novietotas centrā. Tās ir īpaši iekļautas attēlā tā, lai saplūstu ar apkārtni.

Vispirms apskatiet attēla augšdaļu. Pēc tam pārejiet pie malām. Daudzi cilvēki meklē tikai centrā, jo skatiens dabiski vēršas turp. Taču veidotāji bieži slēpj atbildes tieši malās, kur acis aizkavējas visīsāko brīdi.

Pēc tam skatieties uz līdzīgām formām. Pandas ir apaļīgas, mīkstas, to ķermeņa līnijas var saplūst ar bumbām vai citiem apaļiem elementiem. Meklējiet ne tikai melnbalto krāsu, bet arī ausis, purniņu un ķermeņa kontūru.

Ja atradāt vienu – neapstājieties. Visbiežākā kļūda ir nodomāt, ka jau esat „atkodis sistēmu“, un sākt steigties. Otrā vai trešā panda bieži ir paslēpta viltīgāk nekā pirmā.

Bet, ja pamanījāt ceturto līdzīgo dzīvnieku, nesteidzieties priecāties. Iespējams, tas ir maldinājums – nevis panda, bet lācis, kas paslēpts, lai pārbaudītu, vai tiešām skatāties uzmanīgi.

Ja atradāt visas trīs – jūsu uzmanība patiešām ir laba

Ja jums izdevās atrast trīs pandas dažu vai padsmit sekunžu laikā, varat sevi paslavēt. Tas liecina, ka jūs ne tikai ātri pamanāt detaļas, bet arī protat atšķirt īsto atbildi no līdzīga, maldinoša objekta.

Šādi cilvēki ikdienā bieži ātrāk pamana neatbilstības: pazaudētu priekšmetu, kļūdu dokumentā, mainītu cenu, neparastu uzvedību vai sīku detaļu, ko citi nepamana. Tas nenozīmē, ka viņi nekad nekļūdās, taču viņu acis un smadzenes darbojas diezgan labi kopā.

Ja tomēr neizdevās – nekas briesmīgs. Uzmanība nav iedzimts talants, kas vai nu piemīt, vai nepiemīt. To var trenēt. Šādi uzdevumi tam ļoti noder, jo liek smadzenēm palēnināties un strādāt nevis automātiski, bet apzināti.

Interesantākais ir tas, ka, jo biežāk veicat šādus vizuālos uzdevumus, jo labāk sākat saprast, kur acis parasti tiek apmānītas. Jūs sākat pārbaudīt malas, neuzticēties pirmajam iespaidam, atgriezties pie detaļām un lēnāk pārskatīt attēlu.

Tieši tā tiek trenēts vērīgums.

Atbilde slēpjas ne tikai acīs

Šāda veida mīklas bieži šķiet kā jautra izklaide, taču patiesībā tās atgādina vienu ļoti vienkāršu lietu: mēs nepamanām tik daudz, cik domājam.

Ikdienā tas notiek nepārtraukti. Mēs meklējam tālruni, kas atrodas uz galda. Nevaram atrast atslēgas, lai gan tās noliktas pie durvīm. Veikalā paņemam nepareizo preci, jo iepakojumi ir līdzīgi. Pārāk ātri izlasām ziņu un saprotam to nepareizi.

Ne jau tāpēc, ka esam muļķīgi. Vienkārši smadzenes taupa enerģiju. Tās ātri sašķiro informāciju un dažkārt pārāk ātri izlemj: „Te nekā svarīga nav.“

Uzmanības testi uz īsu brīdi izslēdz šo automātisko režīmu. Tie liek skatīties citādi. Nevis kopumā, bet precīzi. Nevis „redzēju“, bet „pārbaudīju“.

Un tas noder ne tikai pandu meklēšanā.

Neliels vingrinājums, kas noder dzīvē

Ja vēlaties trenēt uzmanību, nav nepieciešams katru dienu risināt sarežģītas mīklas. Pietiek ar dažiem vienkāršiem ieradumiem.

Reizēm apzināti apskatiet vietu, kur atrodaties: cik priekšmetu ir uz galda, kādā krāsā ir pagalmā novietotā automašīna, kur nolikāt atslēgas, vai cena čekā sakrīt ar cenu pie plaukta. Tas izklausās pēc sīkuma, taču šādi vingrinājumi māca smadzenēm būt šeit un tagad.

Vēl viens veids – nesteigties. Daudz kļūdu pieļaujam nevis tāpēc, ka neprotam, bet tāpēc, ka rīkojamies automātiski. Mēs parakstām dokumentu, to nepārskatot, pērkam, nepārbaudot, nosūtām ziņu, to neizlasot vēlreiz.

Pandas attēlā ir tikai spēle. Taču princips ir tāds pats: kas steidzas, tas palaiž garām.

Tāpēc, ja šodien atradāt visas trīs pandas – lieliski. Ja neatradāt – vēl labāk, jo tagad jums ir iemesls mēģināt vēlreiz. Vērīgums nav loterija. Tas ir ieradums saskatīt vairāk, nekā acis parāda pirmajā sekundē.

Un dažkārt tieši šāds sīkums atšķir cilvēku, kurš vienkārši skatās, no cilvēka, kurš patiešām pamana.

Atbildes atradīsiet nākamajā lapā.