Kad kaķis murrā ne tikai aiz labsajūtas: ko patiesībā nozīmē šī noslēpumainā skaņa

Vakarā kaķis saritinās blakus uz dīvāna, piespiež silto sānu pie cilvēka kājas un sāk skaļi murrāt. Roka pati sniedzas to noglaudīt, jo šķiet skaidrs: kaķim ir labi, tas jūtas droši, un mājās viss ir savās vietās. Tomēr dažkārt tāda pati zema, ritmiska skaņa atskan arī tad, kad dzīvnieks slēpjas zem gultas, nelabprāt kustas vai tikko atgriezies no veterinārās klīnikas.

Tieši tāpēc murrāšana ir viens no tiem kaķu signāliem, ko viegli saprast pārāk vienkāršoti. Visbiežāk tā patiešām liecina par mājīgumu, bet ne vienmēr. Ieklausoties ne tikai skaņā, bet visā kaķa uzvedībā, var daudz labāk saprast, vai tas lūdz uzmanību, nomierina sevi vai varbūt klusi norāda, ka kaut kas nav kārtībā.

Kaķis, kas murrā klēpī, visbiežāk saka: „te man ir labi“

Pazīstamākā murrāšana sākas miera brīžos. Kaķis ērti izstiepjas, piemiedz acis, mīca ar ķepām segu vai cilvēka džemperi, dažkārt pat sāk snaust glāstīšanas vidū. Šādā gadījumā skaņa parasti nozīmē apmierinātību, uzticēšanos un vēlmi pabūt kopā bez kāda īpaša iemesla.

Kaķiem cilvēka tuvums nav pats par sevi saprotams – viņi paši izvēlas, kad un cik daudz tā vēlas. Tāpēc dzīvnieks, kas atnāk apgulties blakus, pagriež vēderu, lēni mirkšķina vai ļaujas glāstiem un murrā, visbiežāk jūtas droši. Tas ir kā kluss mājas rituāls, ko pēc garas dienas gaida gan kaķis, gan tā saimnieks.

Tomēr arī labsajūtas brīdim ir robežas. Ja murrājošs kaķis pēkšņi sāk vicināt asti, groza ausis uz sāniem, saspringst vai ieķeras rokā ar zobiem, tas ne vienmēr ir pārdomājis savu attieksmi pret cilvēku. Biežāk tas vienkārši ir noguris no pieskārieniem. Kaķis var murrāt arī tad, kad cenšas izturēt tam jau pārāk intensīvu uzmanību, tāpēc vērts apstāties agrāk, pirms tas ir spiests to pateikt ar nagiem.

Dažkārt murrāšana nav prieks, bet gan veids, kā nomierināties

Cilvēki mēdz uzskatīt, ka murrāšana vienmēr ir kaķa smaids. Taču šī skaņa var darboties arī kā savdabīgs nomierināšanās mehānisms. Jaunā dzīvesvietā, braucot automašīnā, gaidot apskati nepazīstamā vietā vai izbīstoties no skaļa remonta, kaķis var murrāt nevis tāpēc, ka situācija tam patīk, bet gan tāpēc, ka mēģina pats sev palīdzēt izturēt spriedzi.

Šāda murrāšana dažkārt skan klusāk, citreiz – gluži pretēji, neparasti skaļi. Taču tikai pēc skaņas vien ir grūti uzminēt tās nozīmi. Daudz vairāk pasaka ķermenis: pie galvas pieglaustas ausis, sakumpusi poza, paplašinātas zīlītes, vēlme paslēpties, saspringts astes gals vai nevēlēšanās kontaktēties liecina, ka kaķis nav atslābis.

Īpaši labi to pazīst saimnieki, kuri kaķi transportēšanas būrī nes uz klīniku. Dzīvnieks var murrāt visu ceļu, kaut arī acīmredzami baidās. Šādā brīdī vislabāk nav mēģināt to izvilkt vai pārlieku aktīvi mierināt, bet ļaut paslēpties, runāt mierīgā balsī un parūpēties, lai apkārtne būtu pēc iespējas klusāka un paredzamāka.

Kad kaķis murrā ne tikai aiz labsajūtas: ko patiesībā nozīmē šī noslēpumainā skaņaAttēls: Pexels / RDNE Stock project

Mazi kaķēni iemācās murrāt ļoti piezemēta iemesla dēļ

Murrāšana kaķa dzīvē parādās ļoti agri. Mazi kaķēni var murrāt vēl būdami pie mātes, kad zīž un jūtas droši. Šāda klusa vibrācija palīdz uzturēt saikni, jo skaņa nav pārāk uzkrītoša un nerada lielu troksni ap guļvietu.

Pieauguši kaķi šo ieradumu pārnes attiecībās ar cilvēku. Tāpēc viņi bieži sāk murrāt tieši tad, kad gaida ēdienu, no rīta apsēžas pie guļamistabas durvīm vai pavada saimnieku uz virtuvi. Dažu kaķu murrāšanā šādos brīžos dzirdama arī prasīgāka, augstāka nots – viņi lieliski saprot, ka cilvēks uz šādu skaņu reaģēs ātrāk nekā uz klusu skatienu.

Vecākiem ar bērniem tā ir laba iespēja izskaidrot vienkāršu lietu: kaķis nav rotaļlieta, ko drīkst glaudīt tikai tāpēc, ka tas murrā. Bērnam var šķist, ka skaņa nozīmē aicinājumu apskaut, bet dzīvniekam varbūt vienkārši ir ērti gulēt blakus. Mierīga pieiešana, maigs pieskāriens un ļaušana kaķim pašam aiziet palīdz izvairīties gan no izbīļa, gan negaidīta skrāpējuma.

Uz murrāšanu vērts raudzīties kā uz visu teikumu, nevis vienu vārdu

Lielākā kļūda ir mēģināt novērtēt kaķa pašsajūtu tikai pēc murrāšanas. Ja tas ēd, dzer, izmanto pakaišu kasti, kustas kā parasti, interesējas par apkārtni un murrā, saritinājies savā iecienītajā vietā, parasti nav iemesla uztraukties. Taču, ja murrāšana parādās kopā ar gurdenumu, slēpšanos, sāpīgu reakciju, kad tam pieskaras, izmainītu apetīti vai neparastu uzvedību, tai nevajadzētu kļūt par iemeslu, lai tam nepievērstu uzmanību.

Kaķi ļoti labi prot slēpt kaites. Vecāka kaķene var murrāt klēpī un vienlaikus ciest no sāpēm, bet aktīvs jauns dzīvnieks – meklēt cilvēka tuvumu, kad jūtas nedroši. Saimniekam vissvarīgākais ir pamanīt nevis vienu savādu vakaru, bet izmaiņas ierastajā kaķa ritmā: varbūt tas vairs neuzlec uz palodzes, mazāk mazgājas, vairs neļauj sevi paņemt rokās vai ilgi sēž vienā vietā.

Ja šāda uzvedība turpinās vai rada bažas, visdrošāk ir konsultēties ar veterinārārstu. Tā nav pārmērīga rūpēšanās – drīzāk mēģinājums sadzirdēt dzīvnieku, kurš nevar pateikt, kur un kas tam sāp. Bet, ja kaķis murrā tikai tāpēc, ka jūtas labi, labākais, ko var darīt, ir vienkārši pabūt blakus un ļaut šim brīdim ritēt bez steigas.

Murrāšana nav viena vienkārša laimes poga. Tas ir kluss kaķa veids, kā uzturēt saikni – ar māti, ar cilvēku un dažkārt ar pašu sevi, kad pasaule kļūst pārāk skaļa. Tāpēc visvērtīgāk ir nevis minēt pēc skaņas, bet redzēt visu kaķi: tā acis, ausis, stāju, ieradumus un šo ļoti savdabīgo veidu pateikt vairāk, nekā sākumā šķiet.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!