Ko par jūsu raksturu stāsta miega poza?

no rīta cilvēks bieži pamostas tā, it kā naktī būtu risinājis sarežģītu uzdevumu: sega noslīdējusi uz grīdas, spilvens apgriezies uz otru pusi, bet roka kaut kur neērti iespiesta zem galvas. Tikmēr kāds cits guļ gandrīz nekustīgi, kārtīgi saritinājies uz sāniem. Un, lai gan miega poza vispirms ir ķermeņa mēģinājums atrast ērtāko stāvokli, to vērot tik un tā ir interesanti.

Galu galā tieši guļot mēs vairs nedomājam par to, kā izskatāmies citu acīs. Mēs nemēģinām sēdēt taisni, nekontrolējam roku kustības un neizvēlamies „pareizu“ stāju. Tāpēc dabiski rodas jautājums: varbūt tas, kā mēs iemiegam, kaut ko pasaka arī par mūsu raksturu?

Atbilde nav tik viennozīmīga, kā gribētos. Tikai pēc pozas vien nevar droši spriest, vai cilvēks ir drosmīgs, noslēgts, jūtīgs vai ar tieksmi vadīt. Tomēr atkārtojošies ieradumi, vajadzība justies droši un ķermeņa reakcija uz spriedzi dažkārt atklāj vairāk, nekā pirmajā mirklī šķiet.

Saritinājies uz sāniem: cilvēks, kuram svarīgs miers

Viena no biežākajām pozām ir gulēšana uz sāniem, ar nedaudz saliektām kājām. Dažkārt cilvēks saritinās pavisam cieši, gandrīz kā kamoliņš, apskauj spilvenu vai pievelk segu līdz zodam. Šāds stāvoklis daudziem vienkārši ir ērts, taču to bieži saista arī ar vajadzību pēc savas mazās, drošās telpas.

Šāds cilvēks nebūt nav kautrīgs vai nedrošs par sevi. Biežāk viņš ātri sajūt atmosfēru, pievērš uzmanību citu noskaņojumam un nemīl nevajadzīgus konfliktus. No malas viņš var šķist mierīgs, pat atturīgs, taču tuviem cilvēkiem atveras daudz siltāk, nekā varētu gaidīt pēc pirmās sarunas.

Saritinājusies poza nereti parādās arī pēc saspringtas dienas, kad galvā griežas nepabeigti darbi, ģimenes rūpes vai nepateikti vārdi. Ķermenis it kā pats meklē robežu starp sevi un pasauli. Tāpēc nevajadzētu steigties šādu cilvēku saukt par noslēgtu: dažkārt viņam vienkārši vajag vairāk klusuma, lai nākamajā rītā atkal varētu būt atvērts citiem.

Īpaši pazīstama šī sajūta ir vecākiem, kuri vakarā beidzot apguļas pēc garas dienas, vai cilvēkiem, kuri strādā ar klientiem un pastāvīgi komunicē. Kad visu dienu jāreaģē uz citu vajadzībām, naktī gribas vismaz simboliski atgūt savu stūrīti. Miega poza šeit nerunā par vājumu, bet gan par spēju sajust, kad iekšējo spēku jau ir mazāk.

Ko par jūsu raksturu stāsta miega poza?Attēls: Unsplash / iam_os

Uz muguras vai izstiepušies: vēlme pēc vietas un kontroles

Cilvēks, kurš guļ uz muguras, rokas tur pie sāniem vai brīvi izpleš, bieži izskatās tā, it kā gulta piederētu tikai viņam. Šāda poza var būt saistīta ar atslābumu, uzticēšanos apkārtnei un mazāku vajadzību pastāvīgi sargāties. Tas nebūt nenozīmē īpašu drosmi, taču bieži liecina, ka cilvēkam ir vieglāk būt redzamam un paust savu viedokli.

Cilvēki, kuri guļ izstiepušies, nereti augstu vērtē skaidrību. Viņiem patīk zināt, kas notiks rīt, izveidot plānu un neatstāt visu uz pēdējo brīdi. Ja mājās šāds cilvēks ir sašutis par to, ka kāds pārvieto viņa lietas vai maina ierasto kārtību, tas visbiežāk nav saistīts ar vēlmi visus kontrolēt, bet gan ar vienkāršu vajadzību just stabilu pamatu zem kājām.

No otras puses, liela, atvērta poza var būt pilnīgi praktiska. Vienam ir karsti, citam sāp pleci, bet trešais pie tās pieradis kopš bērnības. Miegs nav personības tests, un ķermeņa ieradumi dzīves laikā mainās: grūtniecības laikā, mainot matraci, parādoties muguras sāpēm vai vienkārši sākot dalīt gultu ar partneri.

Šeit ir viegli aizmirst arī otru pusi. Tas, kurš nakts laikā aizņem lielāko daļu gultas, ne vienmēr ir egocentrisks, kā jokojot saka partneris, kurš palicis pie pašas malas. Savukārt tas, kurš sev atstāj vien mazu vietiņu, nebūt nav pārlieku pielāgoties spējīgs. Bieži vien abi vienkārši meklē vienu un to pašu – ērtu miegu, tikai viņu ķermeņi to saprot atšķirīgi.

Poza mainās, bet svarīgākais vēstījums ir tas, kā jūtaties pamostoties

Cilvēkus, kuri guļ uz vēdera, bieži raksturo kā aktīvus, tiešus vai tādus, kuriem nepatīk ilgi domāt. Ir arī tādi, kuri, iemiegot, noteikti apskauj spilvenu – to saista ar vajadzību pēc tuvības un mājīguma. Šādi raksturojumi var trāpīgi atspoguļot cilvēka pašsajūtu, taču tie vairāk atgādina jautru sevis vērošanu, nevis precīzu rakstura diagnozi.

Daudz vairāk nekā miega poza pasaka tas, vai no rīta jūtaties atpūtušies. Ja pastāvīgi pamostaties ar stīvu kaklu, notirpušu roku, sāpošu muguru vai visu nakti grozāties, vispirms būtu jādomā nevis par raksturu, bet gan par spilvenu, matraci, stresu un miega režīmu. Ķermenis dažkārt maina pozu nevis tāpēc, ka atklāj kādu slepenu personības pusi, bet gan tāpēc, ka mēģina izvairīties no diskomforta.

Pāriem miega poza var kļūt arī par mazu ikdienas saiknes zīmi. Vieni iemieg apskāvušies, bet vēlāk dabiski pagriežas uz pretējām pusēm, jo tā ir vēsāk un ērtāk. Citi visu nakti ievēro distanci, taču dienā ir ļoti tuvi. Par attiecībām labāk spriest pēc sarunām, rūpēm un uzvedības, nevis pēc dažiem centimetriem starp spilveniem.

Varbūt tāpēc uz savu miega pozu ir vērts raudzīties ar nedaudz lielāku interesi un mazāk nosodījuma. Tā var atgādināt, ka jums svarīga ir drošība, telpa, siltums vai miers. Tomēr cilvēka raksturs nav sastindzis attēls gultā – tas daudz labāk redzams tajā, kā mēs uzvedamies pamodušies, kad cilvēkiem līdzās mēs patiešām esam vajadzīgi.