Kolēģim paaugstina algu, bet jūsu pienākumi paliek tādi paši: klusēt vai runāt ar vadītāju?

Pusdienu pārtraukumā vai pēc kopīgas sapulces dažkārt atklājas informācija, ko nebijāt gaidījis: kolēģim par līdzīgu darbu ir paaugstināta alga, bet jūsu alga nav mainījusies. No pirmā acu uzmetiena pienākumi ir tādi paši, klienti tie paši, arī darba stundas. Vieni šādā situācijā izvēlas sarunu ar vadītāju, citi klusē, jo nevēlas sabojāt attiecības vai izskatīties skaudīgi.

Kāpēc saruna var būt pamatota

Alga nav tikai skaitlis darba līgumā. Tā parāda, kā uzņēmums novērtē darbinieka atbildību, rezultātus un spēju aizstāt citu cilvēku. Ja divi cilvēki pieņem tādus pašus lēmumus, apkalpo līdzīgu klientu skaitu, atbild par to pašu procesu, vairāku simtu eiro starpība dabiski rada jautājumus.

Runāt ar vadītāju šajā gadījumā nenozīmē pieprasīt otra cilvēka algas izrakstu vai teikt: „Ja viņam drīkst, tad drīkst arī man.“ Daudz stingrāka pozīcija ir uzskaitīt savus darbus: kādas papildu funkcijas esat pārņēmis, kādus rezultātus sasniedzis, kur ietaupāt uzņēmuma laiku, kādas problēmas risināt patstāvīgi. Tad saruna vēršas nevis par tenkām, bet par jūsu darba vērtību.

Starpība, kas mēnesī šķiet kā neērts jautājums par 300 vai 500 eiro, gada laikā kļūst taustāma. Tas var nozīmēt mazāku finanšu drošības spilvenu, lēnāku mājokļa kredīta atmaksu vai atliktu remontu. Darbiniekam, kurš ilgi neuzdrošinās aktualizēt atalgojuma tēmu, vēlāk ir grūtāk panākt tirgus līmeni: jaunajiem darbiniekiem uzņēmumi nereti piedāvā vairāk tikai tāpēc, lai viņus piesaistītu.

Vienāds amata nosaukums vēl nenozīmē vienādu vērtību

Arī otrai pusei ir argumenti. Amata nosaukums un īss darba apraksts neatspoguļo visu situāciju. Kolēģis varēja pievienoties uzņēmumam laikā, kad trūka darbinieku un tirgū bija jāmaksā vairāk. Viņam var būt rets sertifikāts, pieredze darbā ar ārvalstu klientiem, papildu tehniskās zināšanas vai sakari ar svarīgu klientu. Dažkārt vairāk pelna nevis tāpēc, ka vadītājs vienu darbinieku vērtē augstāk, bet gan tāpēc, ka pirms vairākiem gadiem tika panākta cita vienošanās.

Atšķirība var rasties arī sarunu rezultātā. Vieni, pieņemot piedāvājumu, lūdz vairāk, iesniedz konkurējošu piedāvājumu vai skaidri nosauc vēlamo summu. Citi piekrīt pirmajam piedāvājumam, jo tajā brīdī svarīgāk bija ātri atrast darbu, mainīt grafiku vai strādāt tuvāk mājām. Vēlāk šie apstākļi aizmirstas, bet algu atšķirība paliek.

Tāpēc tiešs salīdzinājums var būt maldinošs un dārgi maksāt attiecībām. Kolēģim nav pienākuma skaidrot, kāpēc viņš pelna vairāk, bet vadītājs nevar brīvi apspriest cita darbinieka individuālās vienošanās. Saruna, kas sākas ar pārmetumu vai konkrēta cilvēka pieminēšanu, bieži beidzas, vēl nesasniedzot būtību.

Kolēģim paaugstina algu, bet jūsu pienākumi paliek tādi paši: klusēt vai runāt ar vadītāju?Attēls: Pexels / https://kaboompics.com/

Aptuvens aprēķins

Piemērs: pieņemsim, ka algas starpība ir 300–500 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

Rezultāts mainās, ja daļa atalgojuma tiek izmaksāta piemaksās, tiek saņemtas prēmijas, mainās darba slodze vai tiek salīdzināta alga „uz rokas“, nevis pirms nodokļu nomaksas.

Kā runāt, nepārnesot konfliktu uz komandu

Praktiskākais ir lūgt atsevišķu sarunu un tās laikā nerunāt par kolēģi kā par problēmu. Tā vietā, lai teiktu „Es zinu, ka viņš saņem vairāk“, var jautāt: „Es vēlētos saprast, pēc kādiem kritērijiem šajā amatā tiek pārskatīts atalgojums un kas man būtu jāsasniedz, lai mana alga tiktu pārskatīta.“ Šāds jautājums ļauj vadītājam izskaidrot vērtēšanas principus, bet darbiniekam – iegūt konkrētāku ceļu, nevis miglainu solījumu.

Ir vērts runāt, kad varat pamatot savus argumentus ar darbiem, atbildību un tirgus piedāvājumiem. Ja atklājas, ka kolēģim ir īpašas kompetences vai agrāka individuāla vienošanās, tas vēl nenozīmē, ka jūsu jautājums bija nepamatots. Tad var vienoties par turpmākajiem soļiem: papildu pienākumiem, mācībām, skaidru atalgojuma pārskatīšanas termiņu vai lielāku algu jau tagad.

Klusēšana var būt saprotama, ja informācija par kolēģa algu nav uzticama, emocijas vēl ir spēcīgas vai darbiniekam nav skaidra priekšstata par savu ieguldījumu. Tomēr ilgstoši krāts aizvainojums reti uzlabo darbu. Robeža ir vienkārša: nav jāstrīdas par otra cilvēka naudu, bet runāt ar vadītāju par savu atalgojumu un karjeru ir normāli.

Kā jūs risināt situāciju, kad atklājas, ka kolēģis par līdzīgu darbu saņem vairāk?

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!