Lietuvieši katru dienu izmet naudu, paši to nemanot: gada laikā tā pazūd pat 1000 eiro

Rudenī cilvēki bieži sakārto savus mājokļus: pārskata skapjus, izmet nevajadzīgās lietas, sakārto atvilktnes, noliktavas un garāžas. Taču līdzīga kārtība bieži nepieciešama arī maciņā. Ne tāpēc, ka cilvēks noteikti slikti rīkotos ar naudu, bet gan tāpēc, ka daudzi izdevumi rodas nemanāmi un klusi paliek uz mēnešiem vai pat gadiem.

Dažkārt šķiet, ka nauda vienkārši „izkūst“. Alga ieskaitīta, rēķini apmaksāti, pārtika nopirkta, bet mēneša beigās atkal rodas tas pats jautājums: kur viss pazuda? Visbiežāk atbilde slēpjas nevis vienā lielā pirkumā, bet gan nelielos ikdienas izdevumos, kurus ir viegli aizmirst.

Finanšu speciālisti atgādina, ka, pārskatot savus paradumus, daļa cilvēku gada laikā var ietaupīt pat aptuveni 1000 eiro. Tālab nav obligāti jādzīvo tikai no rīsiem, jāatsakās no visiem priekiem vai saspringti jāskaita katrs cents. Bieži vien pietiek skaidri ieraudzīt, par ko jūs maksājat, un atteikties no tā, kas jau sen vairs nesniedz nekādu reālu labumu.

Vispirms pārbaudiet, kur pazūd nauda

Pirmais solis ir ļoti vienkāršs: jāizskata pēdējo dažu mēnešu bankas izraksti. Nevis jāpārdomā, nevis jādomā „aptuveni zinu“, bet gan reāli jāatver lietotne un jāapskatās. Tur bieži atklājas lietas, ko cilvēks vairs pat nejūt.

Piemēram, viena video platforma, cita mūzikas lietotne, mākoņkrātuve, sporta kluba abonements, papildu lietotnes, maksas spēles, piegādes pakalpojumi, kas tiek izmantoti tikai ieraduma dēļ. Atsevišķi tas var šķist sīkums: 3 eiro, 6 eiro, 9 eiro, 12 eiro. Taču mēnesī šādi sīkumi var veidot vairākus desmitus eiro, bet gada laikā – vairākus simtus.

Īpaši vērts pievērst uzmanību abonementiem. Tie ir ērti, jo nekas nav jādara, taču tieši tāpēc tie ir bīstami maciņam. Cilvēks vienreiz pasūta pakalpojumu, dažas nedēļas to izmanto, pēc tam aizmirst, bet nauda joprojām tiek automātiski ieturēta.

Labākais noteikums ir vienkāršs: ja pakalpojums pēdējā mēneša laikā gandrīz nav izmantots, to ir vērts atcelt. Ja tas vēlāk būs nepieciešams, vienmēr varēs to abonēt no jauna. Cilvēki bieži ir pārsteigti, cik daudz naudas atbrīvojas, vien sakārtojot abonementus.

Nelieli pirkumi gada laikā pārvēršas nopietnā summā

Lielākais naudas ienaidnieks bieži vien nav liels pirkums, ko cilvēks apdomā vairākas dienas. Daudz bīstamāki ir mazi, ātri un gandrīz nemanāmi pirkumi: līdzņemamā kafija, uzkoda degvielas uzpildes stacijā, ēdiens uz mājām, taksometrs, lai gan var aiziet kājām, vēl viens spontāns sīkums tirdzniecības centrā.

Ja katru dienu papildus tiek iztērēti 3–5 eiro, mēnesī izveidojas aptuveni 90–150 eiro. Gada laikā tas jau var pārsniegt 1000 eiro. Un tā nav teorija – tieši tā nauda visbiežāk pazūd reālajā dzīvē.

Tas nenozīmē, ka no visa ir jāatsakās. Kafija ar draugu, ērts brauciens vai pasūtīts ēdiens pēc smagas dienas nav nekas slikts. Problēma sākas tad, kad tas kļūst par automātisku ieradumu. Tad cilvēks vairs neizvēlas, bet vienkārši inerces dēļ tērē naudu.

Ir vērts sev uzdot ļoti vienkāršu jautājumu: vai es to pērku tāpēc, ka patiešām vēlos, vai tāpēc, ka esmu pieradis? Šis jautājums var ietaupīt vairāk, nekā šķiet.

Kā ietaupīt naudu?Attēls: Ilustratīvs attēls

Nosakiet robežu, lai nebūtu sevi jāšausta

Daudziem cilvēkiem nepatīk budžets, jo tas izklausās pēc aizliegumu saraksta. Taču labam budžetam nav jābūt sodam. Tam vajadzētu darboties kā skaidrām robežām, kas ļauj dzīvot mierīgāk.

Piemēram, saņemot algu, vispirms var atlikt naudu obligātajiem izdevumiem: mājoklim, komunālajiem maksājumiem, pārtikai, degvielai, aizdevumiem vai citām saistībām. Pēc tam atsevišķi noteikt summu priekiem: kafijai, izklaidei, apģērbam, ēšanai pilsētā vai citiem nebūtiskiem pirkumiem.

Tad katrs pirkums vairs nerada vainas sajūtu, jo tas jau ir iekļauts plānā. Svarīgi tikai nepārsniegt robežu. Ja mēneša izklaidēm paredzētā summa ir beigusies, tas nozīmē, ka nākamo pirkumu ir vērts atlikt.

Šādas robežas īpaši palīdz tiem, kuri tērē naudu emociju vadīti. Kad cilvēks ir noguris, satraukts vai vēlas sevi „apbalvot“, nopirkt kaut ko kļūst ļoti viegli. Bet, ja ir skaidra robeža, lēmumu pieņemt ir vienkāršāk.

Mērķis palīdz vieglāk atteikties no nevajadzīgiem izdevumiem

Daudziem ir grūti taupīt tikai taupīšanas dēļ. Pavisam citādi ir tad, ja cilvēks zina, kam viņš taupa. Vienam tā var būt finanšu drošības rezerve, citam – atvaļinājums, automašīnas remonts, bērnu pulciņi, jauns tālrunis vai vienkārši vēlme mēneša beigās justies mierīgāk.

Mērķis piešķir naudai virzienu. Tad atteikties no nevajadzīga abonementa vai spontāna pirkuma kļūst vieglāk, jo cilvēks redz, ka šī nauda nonāk nevis tukšumā, bet gan viņam svarīgā lietā.

Labam mērķim vajadzētu būt konkrētam. Nevis „es vēlos ietaupīt“, bet gan „es vēlos 6 mēnešu laikā atlikt 600 eiro“. Tad ir skaidrs, ka katru mēnesi jāatliek 100 eiro. Kad summa ir sadalīta mazākās daļās, tā vairs nešķiet tik neiespējama.

Neaizmirstiet par aizdevumiem, līzingiem un citām saistībām

Sakārtojot finanses, ir vērts pārskatīt ne tikai ikdienas izdevumus, bet arī lielākās saistības. Aizdevumi, līzingi, kredītkartes, pirkumi uz nomaksu – tas viss var klusi nospiest budžetu, īpaši, ja nosacījumi tika noslēgti sen.

Dažkārt ir vērts noskaidrot, vai iespējams saņemt labākus nosacījumus, samazināt ikmēneša maksājumu, pārrēķināt termiņu vai refinansēt dārgākas saistības. Pat neliela procentu likmes atšķirība ilgākā laika posmā var nozīmēt ievērojamu summu.

Protams, pirms līgumu maiņas nevajag steigties un jāizvērtē visi nosacījumi: vai nav papildu maksu, vai kopējā cena patiešām samazinās, vai maksājums vienkārši netiks izstiepts uz ilgāku laiku. Taču pārbaudīt noteikti ir vērts, jo daži cilvēki gadiem ilgi maksā vairāk tikai tāpēc, ka nekad nav pārskatījuši savas saistības.

Izveidojiet sistēmu, kas darbojas bez lielām pūlēm

Lielākā kļūda ir vienā vakarā ļoti iedvesmoti sakārtot finanses, bet pēc mēneša atkal visu aizmirst. Tāpat kā mājās, kārtība maciņā saglabājas tikai tad, ja pastāv vienkārša sistēma.

Viens no veidiem ir automātiska taupīšana. Piemēram, katru mēnesi algas dienā neliela summa tiek automātiski pārskaitīta uz krājkontu. Pat ja tie ir tikai 20 vai 50 eiro, gada laikā izveidojas pamanāms rezultāts.

Cits veids – reizi mēnesī veltīt 30 minūtes izdevumu pārskatīšanai. Nevis tāpēc, lai sevi lamātu, bet gan lai saprastu, kas notiek. Kur iztērējāt vairāk, nekā plānojāt? Kas bija nepieciešams? No kā nākamajā mēnesī var atteikties?

Svarīgākais, lai sistēma būtu vienkārša. Ja finanšu kārtošana šķiet sarežģīts darbs ar tabulām un formulām, daudzi cilvēki ātri nolaiž rokas. Labāk sākt ar mazām lietām: atcelt nevajadzīgu abonementu, noteikt nedēļas izdevumu limitu, atlikt nelielu summu un mēneša beigās apskatīties rezultātu.

Ar ko sākt šodien?

Ja vēlaties sākt bez stresa, šodien pietiek izdarīt trīs lietas. Vispirms pārskatiet visus abonementus un atceliet vismaz vienu, ko faktiski neizmantojat. Pēc tam apskatieties, cik mēnesī iztērējat kafijai, uzkodām, ēdienam uz mājām vai taksometriem. Visbeidzot nosakiet vienu konkrētu mērķi, kam vēlaties ietaupīt.

Finanšu kārtošanai nav jābūt kaut kam sarežģītam vai paredzētam tikai tiem, kuri daudz pelna. Gluži pretēji – jo vienkāršāks ir cilvēka budžets, jo svarīgāk ir zināt, kur pazūd nauda. Dažkārt 1000 eiro gadā nerodas no lielākas algas. Tie rodas tad, kad cilvēks beidzot ierauga, par ko viņš maksā bez vajadzības.