Melns kaķis šķērso manu ceļu: vai tā tiešām ir nelaime?

Dodoties mājās, jau krēslo, rokā – iepirkumu soma, galvā – rītdienas darbi. Pēkšņi pāri ceļam klusi pārlec melns kaķis, un kāja pati it kā piebremzē: varbūt pagaidīt, varbūt apiet pa citu ceļu, varbūt vismaz nesākt neko svarīgu? Dīvaini ir tas, ka dzīvnieks pārskrēja pāri ceļam varbūt dažās sekundēs, bet doma par iespējamu nelaimi var pavadīt visu vakaru.

Melns kaķis daudziem joprojām nav tikai kaķis. Tas ir sens simbols, kas mantots no nostāstiem, ģimenes brīdinājumiem un filmām, kurās tumšs dzīvnieks bieži parādās pirms kāda nelaimīga pavērsiena. Tomēr vai tā kažoka krāsa patiešām var mainīt cilvēka dienu, vai arī mēs paši nejaušībai piešķiram vairāk varas, nekā tai piemīt?

Kāpēc viens kaķis var sabojāt garastāvokli, vēl nekam nenotiekot

Māņticība iedarbojas nevis tāpēc, ka cilvēks noteikti no sirds tic maģijai. Bieži vien pietiek ar nelielām šaubām: „Bet ja nu tomēr?“ Ja pēc sastapšanās ar melnu kaķi vēlāk kavējas autobuss, no rokām izkrīt telefons vai neizdodas saruna, prāts ļoti ātri sasaista šos notikumus vienā stāstā.

Problēma ir tā, ka labos notikumus, kas notiek tajā pašā dienā, mēs parasti kaķim nepiedēvējam. Ja pēc tā parādīšanās cilvēks atrod pazaudētu monētu, saņem labu zvanu vai droši atgriežas mājās, tas šķiet vienkārši parasta dienas daļa. Bet nepatīkams notikums paliek atmiņā spēcīgāk, jo tas it kā apstiprina seno brīdinājumu.

Garastāvoklis ietekmē vēl vairāk. Cilvēks, kurš nobijies no sliktas zīmes, var kļūt saspringts, steigties, sliktāk koncentrēties vai asāk reaģēt uz citiem. Tādējādi neveiksmi rada nevis kaķis, bet tas īsais satraukuma brīdis, kuram ļauts izaugt līdz visas dienas noskaņojumam.

Melns kaķis ne visur tiek uzskatīts par sliktu zīmi

Doma, ka melns kaķis nes nelaimi, nav universāls likums, lai gan dažkārt tā tiek pasniegta. Dažādās vietās un dažādos laikos tas tika saistīts ne tikai ar bailēm, bet arī ar mājīgumu, aizsardzību vai pat veiksmi. Tātad pats dzīvnieks nemainās – mainās cilvēku stāsts par to.

Šādi simboli rodas viegli, jo tumša krāsa kopš seniem laikiem tiek saistīta ar nakti un to, ko cilvēks neredz un nespēj kontrolēt. Kaķis pārvietojas klusi, negaidīti, bieži parādās krēslā, tāpēc tam ir viegli piešķirt noslēpumainības birku. No bailēm radies stāsts vēlāk ceļo no paaudzes paaudzē un sāk izskatīties pēc neapstrīdama likuma.

Tomēr ikdienā melns kaķis ir tikpat ziņkārīgs, izsalcis vai uz mājām steidzošs dzīvnieks kā balts, svītrains vai brūns kaķis. Tas nešķērso ceļu, lai kādu brīdinātu, sodītu vai pārbaudītu. Visbiežāk tas vienkārši izvēlas īsāko maršrutu līdz pagalmam, krūmiem vai bļodiņai ar ēdienu.

Melns kaķis šķērso manu ceļu: vai tā tiešām ir nelaime?Attēls: Pexels / Irfan Rahat

Kad māņticība sastopas ar reāliem cilvēkiem

Vienam cilvēkam sastapšanās ar melnu kaķi var būt tikai smieklīgs atgādinājums par seniem māņticīgiem uzskatiem, citam – patiess satraukuma avots. Seniors var atcerēties bērnībā dzirdētu brīdinājumu un apstāties ietves vidū. Vecāki dažkārt paši to nemanot nodod šīs bailes bērnam, kurš sāk domāt, ka nekaitīgs dzīvnieks ir bīstams.

Īpaši dīvaina situācija veidojas melnu kaķu saimniekiem. Viņiem nākas redzēt, kā garāmgājēji atkāpjas, izvairās pieskarties vai pajoko, ka kaķis „atnesīs nelaimi“. Šādai attieksmei var būt arī pavisam praktiskas sekas: tumša kažoka dzīvnieki cilvēkiem nereti šķiet mazāk pamanāmi, mazāk „fotogēniski“ vai pat nepelnīti rada aizdomas.

No otras puses, nav vērts izsmiet cilvēku, kuram māņticība rada patiesu diskomfortu. Pārliecība reti pazūd viena argumenta dēļ, īpaši tad, ja tā saistīta ar ģimenes pieredzi un emocijām. Daudz lietderīgāk ir mierīgi nošķirt divas lietas: tradīciju var cienīt, taču tai nav jāļauj izlemt, kā rīkoties vai ko domāt par dzīvu būtni.

Kā neļaut dažām sekundēm pārvaldīt visu dienu

Ja melns kaķis pārskrējis pāri ceļam un prātā jau rodas satraukums, vērts sev uzdot vienkāršu jautājumu: kas tieši tā dēļ ir mainījies? Atbilde gandrīz vienmēr būs tā pati – nekas, izņemot garastāvokli. Šāda īsa apstāšanās palīdz atgriezties no senā stāsta reālajā situācijā.

Asociāciju var apzināti mainīt. Tā vietā, lai domātu „slikta zīme“, sev prātā pateikt: „Lūk, kaķis, kuram droši vien ir savas darīšanas.“ Tā nav mākslīga optimisma izrādīšana – tikai precīzāks skaidrojums nekā mēģinājums visus dienas nejaušos notikumus saistīt ar dzīvnieka kažoka krāsu.

Ja māņticība bērnam rada spriedzi, vislabāk to nestiprināt ar draudiem vai jokiem par nelaimēm. Var parādīt, ka pasaulē pastāv dažādi stāsti, tomēr lēmumus nosaka mūsu rīcība: vai skatāmies zem kājām, vai ievērojam vienošanās, vai rīkojamies piesardzīgi. Kaķis var kļūt par lielisku iespēju iemācīties nevis baidīties no nezināmā, bet mierīgi to pārbaudīt.

Melns kaķis, pārskrējis pāri ceļam, patiešām var mainīt dienu – bet tikai tad, ja mēs atdodam tam savu mieru. Tā ķepas uz ietves neuzraksta nākotni, bet mūsu domas dažkārt uzraksta daudz biedējošāku stāstu, nekā tur vispār ir bijis.