Melna gaļas paplāte veikalā var maldināt: krāsa nenozīmē to, ko daudzi pircēji iedomājas

Lielveikalā pie gaļas vitrīnas viss izskatās vienkārši tikai no pirmā acu uzmetiena. Vienā plauktā atrodas vista dzeltenās paplātēs, blakus – cūkgaļa sarkanās, bet nedaudz tālāk liellopu gaļa melnā paplātē, pārklāta ar spīdīgu plēvi. Un tad smadzenes ļoti ātri izdara secinājumu: melnā krāsa, visticamāk, nozīmē labāk, sarkanā – parasti, dzeltenā – varbūt lētāk, bet baltā – visvienkāršāk.

Tieši šeit pircējs var tikt nemanāmi pamudināts izvēlēties nevis pēc gaļas, bet pēc fona zem tās. Melna paplāte gaļai piešķir greznāku izskatu. Sarkana var pastiprināt svaiguma iespaidu. Dzeltena vai balta izskatās ikdienišķāk. Tomēr pašas paplātes krāsa nav oficiāla kvalitātes pazīme un automātiski nepasaka, ka viens produkts ir labāks par otru.

Svarīgākā informācija slēpjas nevis plastmasas krāsā, bet pašā gaļā, iepakojumā un etiķetē. Eiropas Komisija norāda, ka uz fasētiem pārtikas produktiem jābūt sniegtai tādai obligātai informācijai kā produkta nosaukums, sastāvdaļas, daudzums, derīguma termiņš, uzglabāšanas nosacījumi, lietošanas instrukcijas, ražotāja vai izplatītāja dati, izcelsmes valsts noteiktos gadījumos un uzturvērtības deklarācija. Paplātes krāsa starp šiem būtiskajiem datiem nav minēta.

Kāpēc melna paplāte izskatās „dārgāka”?

Melnā krāsa pārtikas iepakojumā darbojas ļoti vienkārši: tā rada kontrastu. Sarkana liellopu gaļa vai skaisti sagriezta cūkgaļa uz tumša fona izskatās košāka, kārtīgāka un bieži vien dārgāka. Tas līdzinās restorānam, kur ēdiens uz melna šķīvja var izskatīties greznāks nekā tas pats ēdiens uz vienkārša balta šķīvja.

Tirgotājam šāds efekts ir izdevīgs. Melnā paplātē gaļas gabals var izskatīties solīdāks, pat ja produkta kvalitāti nosaka pavisam citas lietas: suga, gabals, svaigums, tauku saturs, izcelsme, uzglabāšana, iepakojuma hermētiskums un apstrāde. Citiem vārdiem sakot, melns fons var uzlabot iespaidu, bet tas nemaina pašu gaļu.

Sarkanas vai dzeltenas paplātes arī var tikt izmantotas nevis kvalitātes klases dēļ, bet gan mazumtirdzniecības tīkla iekšējās sistēmas dēļ. Viens veikals melno krāsu var izmantot „premium” līnijai, cits – liellopu gaļai, bet trešais akcijas precēm var izmantot pavisam citu krāsu. Tāpēc mēģināt no paplātes krāsas izveidot universālu noteikumu ir bīstami. Vienā tīklā melna krāsa var nozīmēt dārgāku līniju, citā – vienkārši iepakojuma dizainu.

Arī gaļas krāsa ne vienmēr pasaka patiesību

Daudzi pircēji meklē koši sarkanu liellopu gaļu, jo tā izskatās visjaunākā. Tomēr gaļas krāsa nav tik vienkārša, kā šķiet. USDA Pārtikas drošības un inspekcijas dienests skaidro, ka gaļas krāsu ietekmē mioglobīns, skābeklis un uzglabāšanas apstākļi. Svaiga liellopu gaļa vakuuma iepakojumā, kur tā ir pasargāta no gaisa, var būt purpursarkana, bet, saskaroties ar skābekli, tā kļūst koši ķiršsarkana.

Tas nozīmē, ka tumšāka vakuumā iepakota gaļa ne vienmēr ir slikta. Tā var vienkārši atrasties citādā iepakojumā, kur ir mazāk skābekļa. Atverot iepakojumu un paturot gaļu gaisā, krāsa bieži mainās. Tāpat maltās gaļas pelēcīgākais vidus ne vienmēr nozīmē bojāšanos, jo ārējā daļa vairāk saskaras ar skābekli, bet iekšējā – mazāk.

Tomēr arī pilnībā ignorēt krāsu nevajag. USDA norāda, ka krāsas izmaiņas svaigos produktos var būt normālas, taču bojātai gaļai vai putnu gaļai bieži ir arī citas pazīmes: nepatīkama smaka, lipīgums, staipīgums vai gļotaina virsma. Tāpēc tikai tas, ka gaļa „nav tik sarkana”, vēl nav spriedums, bet dīvaina smaka, gļotas vai lipīgums jau ir nopietns signāls šādu iepakojumu nepirkt vai produktu vairs nelietot uzturā.

Kam pievērst uzmanību vispirms?

Pirmā lieta – derīguma termiņš. Svaiga gaļa ir ātri bojājošs produkts, tāpēc uz iepakojuma norādītais datums nav dekorācija. Lietuvā VMVT atgādina, ka ātri bojājošiem produktiem svarīgs ir ne tikai derīguma termiņš, bet arī atbilstoša uzglabāšanas temperatūra, turklāt derīguma termiņš ir spēkā tikai tad, ja iepakojums nav bojāts un produkts ir uzglabāts atbilstošos apstākļos.

Otrā lieta – iepakojuma stāvoklis. Ja plēve ir ieplīsusi, iepakojums zaudējis hermētiskumu, tek šķidrums, malas ir atlīmējušās vai paplāte ir bojāta, labāk meklēt citu produktu. Pat ļoti skaisti izskatīga gaļa vairs nav tikpat labi aizsargāta, ja iepakojums ir bojāts. Ja iepakojums ir uzpūties, ar to jāapietas īpaši piesardzīgi. USDA skaidro, ka gaļas vai putnu gaļas iepakojumi var uzpūsties dažādu iemeslu dēļ, tostarp modificētas atmosfēras dēļ, taču uzpūšanās var rasties arī bojāšanās laikā veidojošos gāzu dēļ; piesardzības labad šādu iepakojumu ieteicams neizmantot.

Trešā lieta – uzglabāšanas vieta vitrīnā. Gaļai jāatrodas ledusskapī, nevis siltākā plaukta daļā vai atstātai pie kasēm. Ja iepakojums ir remdens, produkts izskatās daļēji atkusis vai vitrīnā redzama liela nekārtība, labāk neriskēt. Datums uz iepakojuma nepalīdzēs, ja aukstuma ķēde ir bijusi pārtraukta.

Šķidrums paplātē: vai tā ir slikta pazīme?

Daudzi pircēji nobīstas, ieraugot paplātē sārtu šķidrumu. Bieži tiek uzskatīts, ka tās ir asinis, taču visbiežāk tas ir ūdens un olbaltumvielu, tostarp mioglobīna, maisījums. Gaļa dabiski satur ūdeni, un daļa tā var izdalīties uzglabāšanas laikā, īpaši, ja produkts ir bijis sagriezts, sasaldēts, atkausēts vai ilgāk atradies iepakojumā. USDA skaidro, ka gaļa un putnu gaļa dabiski sastāv no ūdens, muskuļiem, saistaudiem, taukiem un kauliem, bet ūdens var izdalīties iepakojumā.

Neliels šķidruma daudzums pats par sevi ne vienmēr nozīmē, ka gaļa ir bojāta. Taču, ja šķidruma ir ļoti daudz, gaļa izskatās ūdeņaina, pelēcīga, lipīga un iepakojums izskatās slikti, tā vairs nav tā pati situācija. Šādā gadījumā labāk izvēlēties citu iepakojumu. Pircējam veikalā nav jābūt detektīvam, taču dažas sekundes apskates var ietaupīt gan naudu, gan nepatīkamus pārsteigumus virtuvē.

Etiķete pasaka vairāk nekā krāsaina plastmasa

Ja vēlaties izvēlēties labāku gaļu, vispirms lasiet etiķeti. Tajā redzēsiet, kāds tas ir produkts: cūkgaļas kakla karbonāde, liellopu pleca gabals, vistas stilbiņi, malta gaļa vai marinēts izstrādājums. Tas ir ļoti svarīgi, jo „gaļa” nav viens produkts. Dažādi gabali ir piemēroti dažādām gatavošanas metodēm. Viena gaļa būs laba sautēšanai, cita – ātrai cepšanai, bet trešā – maltajiem ēdieniem.

Pievērsiet uzmanību arī izcelsmei, uzglabāšanas nosacījumiem un sastāvam. Ja tā ir svaiga gaļa bez piedevām, sastāvam vajadzētu būt ļoti vienkāršam. Ja tas ir marinēts izstrādājums, tajā jau var būt sāls, cukurs, biezinātāji, skābuma regulētāji, aromatizētāji un citas piedevas. Šādā gadījumā salīdziniet ne tikai cenu par kilogramu, bet arī to, cik daudz patiesībā pērkat gaļas un cik – marinādes.

ES noteikumi arī paredz, ka izcelsmes informācija ir obligāta noteiktai svaigai, atdzesētai vai saldētai cūkgaļai, aitas gaļai, kazas gaļai un putnu gaļai, norādot audzēšanas un kaušanas vietu. Pircējam tas ir daudz svarīgāk nekā paplātes krāsa, jo etiķete sniedz reālu informāciju, bet iepakojuma dizains bieži tikai rada noskaņu.

Kāpēc cilvēki tik viegli pakļaujas paplātes efektam?

Tāpēc, ka veikalā mēs izvēlamies ar acīm. Ja gaļa izskatās skaista, kārtīga, koša un „dārga”, mēs ātrāk noticam, ka tā ir labāka. Tumšs fons pastiprina krāsu, tīra plēve rada svaiguma iespaidu, bet skaista etiķete var likt domāt, ka produkts ir augstākas klases.

Tas nenozīmē, ka visi skaisti iepakotie produkti ir slikti. Nē. Labs iepakojums var vienkārši būt kārtīga ražotāja darba sastāvdaļa. Tomēr tam nevajadzētu būt galvenajam argumentam. Ja divi iepakojumi atšķiras tikai ar paplātes krāsu, bet etiķetē, izcelsmē, atlikušajā derīguma termiņā, gaļas gabalā un sastāvā lielas atšķirības nav, melnai paplātei nevajadzētu automātiski uzvarēt.

Dažkārt mazāk „grezni” izskatīgs iepakojums var būt labāka izvēle cenas un satura ziņā. Īpaši tad, ja pērkat gaļu sautējumam, zupai vai maltās gaļas kotletēm, kur melnā paplāte garšu noteikti nepievienos.

Praktisks noteikums pie gaļas plaukta

Vispirms apskatiet datumu. Pēc tam iepakojuma hermētiskumu. Tad gaļas smaržu, ja produkts mājās jau ir atvērts, un virsmas stāvokli. Pēc tam etiķeti: kāda tā ir gaļa, kāds gabals, izcelsme, vai ir piedevas, kādi ir uzglabāšanas nosacījumi. Tikai pēc tam ir vērts vērtēt, vai iepakojums izskatās skaisti.

Liellopu gaļai svarīgs ir arī marmorizējums – smalkas tauku dzīslas muskulī. Dažiem gabaliem tās piešķir sulīgumu un garšu, īpaši cepot steikus. Tomēr marmorizējums nav tas pats, kas svaigums. Tā ir gaļas īpašība, nevis drošības garantija. Vistai vai cūkgaļai vairāk pievērsiet uzmanību tīrai virsmai, normālai smaržai, produktam atbilstošai krāsai un iepakojuma stāvoklim.

Ja pērkat malto gaļu, esiet vēl uzmanīgāki. Maltās gaļas virsmas laukums ir lielāks, tāpēc tā bojājas ātrāk nekā vesels gabals. Šādu produktu ieteicams pirkt pēc iespējas svaigāku un pēc iespējas ātrāk izlietot. Ja maltā gaļa izskatās aizdomīga, tai ir nepatīkama smaka vai lipīga tekstūra, labāk to neizmantot.

Melns nenozīmē labākais, dzeltens nenozīmē sliktākais

Paplātes krāsa var būt skaista mārketinga detaļa, taču tai nevajadzētu izlemt jūsu vietā. Melna paplāte var padarīt gaļu pievilcīgāku, sarkana var pastiprināt krāsas iespaidu, bet dzeltena var būt saistīta ar konkrētu līniju vai veikala iekšējo sistēmu. Tomēr kvalitāti un drošumu nosaka nevis plastmasas krāsa.

Pircēja īstais uzdevums ir nevis minēt krāsu kodus, bet lasīt informāciju un aplūkot produktu. Datums, iepakojuma stāvoklis, uzglabāšanas nosacījumi, gaļas gabals, izcelsme, sastāvs, šķidruma daudzums un pats gaļas izskats pasaka vairāk nekā jebkura paplāte.

Nākamreiz, kad roka sniedzas pēc melnas paplātes tikai tāpēc, ka tā izskatās „premium”, ir vērts uz sekundi apstāties. Varbūt tas patiešām ir labs gabals. Bet varbūt blakus sarkanā vai baltā paplātē atrodas tāda pati vai pat labāka gaļa par zemāku cenu. Veikalā skaists fons prot runāt ļoti pārliecinoši, taču naudu mēs tomēr maksājam nevis par fonu, bet par to, ko aiznesam uz savu virtuvi.