Nedēļu nomainīja „Galaxy S24 Ultra“ pret „Nokia 3210“: ceturtajā dienā saprata, no kā mēs patiesībā esam atkarīgi

Septiņas dienas bez sociālajiem tīkliem, pastāvīgas paziņojumu pārbaudīšanas un bezjēdzīgas ekrāna ritināšanas – izklausās pēc gluži labas atpūtas no viedtālruņa. Tieši to nolēma izmēģināt poļu tehnoloģiju žurnālists Patryks Łobaza, uz nedēļu nomainot savu „Samsung Galaxy S24 Ultra“ pret krietni vienkāršāko „Nokia 3210“. Pirmās dienas patiešām atnesa atvieglojumu, taču jau ceturtajā dienā eksperiments pavērsās negaidītā virzienā: problēma izrādījās nevis sociālie tīkli, bet tas, ka mūsdienu ikdiena jau ir veidota ap viedtālruni.

Eksperimenta mērķis bija digitālā detoksikācija – mazāk laika pie ekrāna, mazāk nevajadzīgas pārlūkošanas un vairāk miera. Tomēr pēc nedēļas žurnālists izdarīja citādu secinājumu, nekā bija gaidījis: viņam gandrīz nemaz nepietrūka sociālo tīklu, taču ļoti pietrūka funkciju, kas mūsdienās kļuvušas tik ierastas, ka mēs par tām vairs pat nedomājam.

Pirmās trīs dienas šķita gandrīz ideālas

Eksperimenta sākums bija patīkams. Nebija vairs pastāvīgi uznirstošo paziņojumu, pazuda automātiskā vēlme paņemt tālruni rokās un kaut ko pārbaudīt, bet vakari sāka šķist garāki. Kad tālrunī praktiski nav, ko darīt, pazūd arī ieradums ik pēc dažām minūtēm atbloķēt ekrānu.

Łobaza neizmantoja vecu, atvilktnē atrastu „Nokia“, bet gan leģendārā modeļa mūsdienu versiju. HMD atjaunināto „Nokia 3210“ prezentēja 2024. gadā. Tālrunim ir 4G savienojums, USB-C pieslēgvieta, „Bluetooth 5.0“, 2 megapikseļu kamera un, protams, leģendārā spēle „Snake“. Ar to var zvanīt un rakstīt īsziņas, taču salīdzinājumā ar mūsdienu flagmani tā iespējas ir ļoti ierobežotas.

Tieši to žurnālists arī vēlējās. Tālrunim atkal bija jākļūst par tālruni, nevis ierīci, kurā ietilpst darbs, banka, biļetes, navigācija, fotoaparāts, mūzika un puse ikdienas dzīves. Tomēr pēc dažām dienām izrādījās, ka atteikties no izklaidēm ir krietni vieglāk nekā atteikties no funkcijām, kuras sāka pieprasīt pati apkārtējā vide.

Ceturtajā dienā sākās īstās problēmas

Pagrieziena punkts iestājās aptuveni eksperimenta ceturtajā dienā. Bez viedtālruņa žurnālistam nebija normālas navigācijas un mobilās bankas, viņš nevarēja noskenēt QR kodus, bet vienkāršā 2 megapikseļu kamera praktiski nespēja aizstāt mūsdienu tālruņa fotografēšanas iespējas.

Vēl lielākas problēmas sākās tad, kad tālrunis kļuva nepieciešams nevis izklaidei, bet gluži ikdienišķām darbībām. Łobaza nevarēja iegādāties noteiktas vilciena biļetes, kuras tiek pārdotas lietotnē, bet darbā saskārās ar grūtībām, izmantojot divu faktoru autentifikāciju. Pat īsziņu rakstīšana, izmantojot kādreiz ierasto T9 tastatūru, pēc daudziem gadiem ar viedtālruni izrādījās krietni neērtāka, nekā viņš atcerējās.

Tieši šajā brīdī eksperiments atklāja pašu svarīgāko. Viedtālrunis vairs nav tikai izklaides ekrāns, ko var vienkārši izslēgt. Tas ir kļuvis par sava veida atslēgu uz daudziem ikdienā izmantotiem pakalpojumiem. Bankas, transports, pieslēgšanās darba sistēmām, biļetes, navigācija un dažādi pakalpojumi arvien biežāk tiek veidoti, pieņemot, ka cilvēkam kabatā ir viedtālrunis.

Pēc nedēļas „Galaxy“ atgriezās kabatā, taču skatījums jau bija citāds

Pēc septiņām dienām Łobaza atgriezās pie sava „Galaxy S24 Ultra“. Tomēr eksperimenta secinājums nebija tāds, kādu varētu sagaidīt no klasiska stāsta par „digitālo detoksu“. Viņš neatklāja, ka dzīvot bez viedtālruņa būtu labāk, un nesaprata, ka viņam uz visiem laikiem jāpāriet uz vienkāršu mobilo tālruni.

Svarīgākais bija tas, kā viņam nedēļas laikā patiesībā pietrūka. Tie nebija sociālie tīkli vai nebeidzama ziņu plūsma. Viņam pietrūka karšu, bankas, biļešu, autentifikācijas un citu praktisku funkciju. Tāpēc viņa secinājums ir pavisam vienkāršs: mēs esam atkarīgāki no viedtālruņiem, nekā paši to pamanām, tomēr daļa šīs atkarības radusies nevis mūsu ieradumu dēļ, bet gan apkārt mums izveidoto sistēmu dēļ.

Tas arī izskaidro, kāpēc vienkāršie tālruņi, kurus dažkārt dēvē par „dumbphone“, atkal piesaista uzmanību, tomēr daudziem cilvēkiem neaizstāj viedtālruņus. Atteikties no „Instagram“, „TikTok“ vai citām uzmanību aprijošām lietotnēm ir diezgan viegli. Daudz grūtāk ir atteikties no tālruņa, ja tas nepieciešams, lai pieslēgtos bankai, iegādātos biļeti vai atrastu ceļu svešā pilsētā.

Varbūt problēma nav pats viedtālrunis?

Eksperiments piedāvā arī praktiskāku domu tiem, kuri jūt, ka pie tālruņa pavada pārāk daudz laika. Varbūt viedtālruni nemaz nav nepieciešams nomainīt pret vienkāršu tālruni – var mēģināt noņemt tieši tās funkcijas, kas pastāvīgi zog uzmanību. Var pietikt ar to, ka izslēdz nevajadzīgos paziņojumus, izdzēš lietotnes, kuras visbiežāk tiek atvērtas bez mērķa, vai pārvieto to ikonas prom no sākuma ekrāna.

Pēdējos gados šāda pieeja kļūst arvien populārāka: cilvēki pilnībā neatsakās no viedtālruņiem, bet apzināti tos „vienkāršo“, atstājot navigāciju, banku, kameru un citas nepieciešamās funkcijas, taču samazinot kārdinājumu daudzumu.

Nedēļa ar „Nokia 3210“ parādīja diezgan paradoksālu lietu. No nevajadzīgas tālruņa lietošanas var ātri atkāpties, taču no paša viedtālruņa – jau daudz grūtāk. Ne tikai tāpēc, ka vēlamies pastāvīgi skatīties ekrānā. Vienkārši liela daļa mūsdienu dzīves jau ir pārcēlusies tajā.