Populārs nezāļu iznīcināšanas līdzeklis var ietekmēt bišu smadzenes: pēc 3 dienām tās vāca mazāk barības

Nezāļu iznīcināšana dārzā vai laukos daudziem šķiet vienkāršs darbs, tomēr jauns pētījums atklāj nepatīkamu detaļu: viens no visplašāk izmantotajiem herbicīdiem var ietekmēt medus bišu uzvedību pat tad, ja tās nenogalina. Zinātnieki konstatēja, ka glifosata ietekmētās bites pēc trim dienām meklēja par 13 procentiem mazāk barības.

No pirmā acu uzmetiena šāds skaitlis var nešķist dramatisks. Tomēr bišu saimē svarīga nav viena bite, bet gan tūkstošiem to ikdienas lidojumu. Ja mazāk bišu lido vākt nektāru un ziedputekšņus, stropā var samazināties barības krājumi, vājināties medus ražošana un pasliktināties augu apputeksnēšana.

Kāpēc glifosatu ilgu laiku uzskatīja par maz bīstamu bitēm

Glifosats ir aktīvā viela, ko izmanto daudzos nezāļu iznīcināšanas līdzekļos. To plaši lieto lauksaimniecībā, pagalmos, ceļmalās un citās vietās, kur vēlas apturēt nevēlamu augu augšanu. Tieši plašās izmantošanas dēļ bites ar to var saskarties, vācot barību ziedošās teritorijās, dārzos vai lauku tuvumā.

Ilgu laiku tika uzskatīts, ka šis herbicīds bitēm nedrīkstētu būt īpaši bīstams, jo tas iedarbojas uz augiem raksturīgu fermentu, kura bitēm nav. Citiem vārdiem sakot, loģika šķita vienkārša: ja ķīmiskā viela ir vērsta pret nezālēm, tai nevajadzētu radīt tādu pašu apdraudējumu kukaiņiem.

Tomēr jauns pētījums parādīja, ka problēma var nebūt tieša bojāeja. Glifosats var izraisīt smalkākas pārmaiņas – ietekmēt uzvedību un smadzeņu ķīmisko līdzsvaru. Šāda ietekme ir bīstama ar to, ka tā nav uzreiz pamanāma. Bite var dzīvot, bet sliktāk veikt darbu, no kura ir atkarīgs viss strops.

Pēc dažām dienām bites lidoja mazāk

Pētnieki izveidoja divas mākslīgas barošanās vietas. Vienā no tām bija glifosats, otrā – nebija. Bitēm iemācīja apmeklēt šīs vietas, un zinātnieki vairākas dienas novēroja, kā mainās to uzvedība.

Rezultāts bija skaidrs: jau pēc trim dienām glifosata ietekmēto bišu barības vākšanas aktivitāte samazinājās par 13 procentiem. Tas nav mazsvarīgs samazinājums, ja to attiecinām uz visu saimi. Stropā katrs lidojums ir svarīgs: bites atnes nektāru un ziedputekšņus, uztur barības krājumus un veicina apkārtējo augu apputeksnēšanu.

Ja līdzīga ietekme reālos apstākļos skartu lielāku daļu bišu, sekas varētu būt jūtamas plašāk. Mazāk lidojumu nozīmē mazāk barības stropam, vājāku medus ražošanu un sliktāku augu apputeksnēšanu. Ilgtermiņā tas var ietekmēt arī pašas saimes stabilitāti.

Pārmaiņas tika pamanītas arī bišu smadzenēs

Zinātnieki pētīja ne tikai bišu uzvedību, bet arī ķīmiskās vielas to smadzenēs. Tika vērtēti ar uzvedību saistīti savienojumi, tostarp aminoskābes un neirotransmiteri. Pētnieki konstatēja, ka glifosata ietekmēto bišu smadzenēs parādījās pārmaiņas, kuru nebija neietekmētajām bitēm.

Tas var izskaidrot, kāpēc bites vāca mazāk barības. Ja tiek izjaukts ķīmiskais līdzsvars, var mainīties orientēšanās, motivācija, reakcijas un citi uzvedības mehānismi. Bite ne vienmēr iet bojā, taču tā var kļūt mazāk efektīva kā barības vācēja.

Šī atšķirība ir svarīga. Runājot par pesticīdiem vai herbicīdiem, bieži tiek jautāts, vai tie nogalina kukaini. Tomēr saimēm bīstami ir arī gadījumi, kad kukainis izdzīvo, bet vairs nepilda savu funkciju tikpat labi kā iepriekš.

Ko tas nozīmē dārziem, laukiem un stropiem

Pētnieki uzsver, ka nepieciešams vairāk datu par to, kā glifosata bāzes nezāļu iznīcināšanas līdzekļi ietekmē bites reālos apstākļos. Laboratorijas vai kontrolēts eksperiments parāda svarīgu signālu, taču dabā situācija ir sarežģītāka: bites var saskarties ar atšķirīgām koncentrācijām, citām ķīmiskajām vielām, stresu, slimībām un barības trūkumu.

Tomēr secinājums ir skaidrs: nezāļu iznīcināšanas līdzekļu lietošana būtu jāvērtē piesardzīgāk vietās, kur barojas apputeksnētāji. Īpaši svarīgi ir izvairīties no izsmidzināšanas ziedēšanas laikā, kad bites visaktīvāk apmeklē augus. Dārzos, mazdārziņos un dzīvojamās teritorijās ir vērts padomāt, vai ķīmiskā iznīcināšana patiešām ir nepieciešama vai arī iespējams izvēlēties mazāk riskantus paņēmienus.

Bites ir vieni no svarīgākajiem apputeksnētājiem, bet glifosats – viens no pasaulē visplašāk izmantotajiem herbicīdiem. Kad šīs abas lietas pastāvīgi satiekas vienā un tajā pašā vidē, pat nelielas uzvedības pārmaiņas var kļūt nozīmīgas. Jauns pētījums atgādina, ka apdraudējums dabai ne vienmēr izskatās pēc pēkšņas bojāejas. Dažkārt tas sākas ar to, ka bites vienkārši sāk lidot retāk.

Avots: https://www.sciencedaily.com/releases/2026/08/260804034638.htm