Septembrī Saule sita spēcīgāk: ziemeļblāzma var nolaisties tālāk uz dienvidiem, bet Latvijā būs nepieciešama veiksme

Septembra sākumā Saule atkal atgādināja, ka kosmosa laikapstākļi dažkārt var būt ne mazāk interesanti par tiem, kas valda uz Zemes. Pēc vairākiem Saules aktivitātes uzliesmojumiem kosmosā tika izmesti lādētu daļiņu mākoņi, kas, sasniedzot Zemes magnētisko lauku, var izraisīt ģeomagnētiskus traucējumus un pastiprināt polārblāzmas. Parasti šādas parādības visvairāk iepriecina ziemeļu reģionu iedzīvotājus, tomēr spēcīgāku vētru laikā polārblāzmas dažkārt ir redzamas arī krietni tālāk uz dienvidiem.

NOAA Kosmosa laikapstākļu prognozēšanas centrs 8.–9. septembrī prognozēja G1 līmeņa ģeomagnētiskās vētras apstākļus, kas saistīti ar koronālās masas izmešu sasniegšanu un ātrāka Saules vēja ietekmi. Tā ir vājākā ģeomagnētiskās vētras kategorija, tomēr tā joprojām var pastiprināt polārblāzmu redzamību ziemeļu reģionos.

Kas patiesībā notika uz Saules

Ziemeļblāzmas nerodas no nekurienes. Tās visbiežāk izraisa Saules aktivitāte: uzliesmojumi, koronālās masas izmeši un pastiprināts Saules vējš. Kad Saule izmet lielus plazmas mākoņus, tie vairākas dienas ceļo kosmosā. Ja šāds vilnis atbilstošā leņķī sasniedz Zemi, tas satricina mūsu planētas magnētisko lauku.

Tad lādētās daļiņas tiek novirzītas polu virzienā un mijiedarbojas ar atmosfēras augšējiem slāņiem. Tieši tur rodas mirdzums, ko cilvēki redz kā zaļas, sārtas, violetas vai zilas polārblāzmas joslas. Zaļā krāsa visbiežāk tiek saistīta ar skābekli, bet zilie un violetie toņi – ar slāpekli.

Septembra sākuma situācija ir interesanta ar to, ka Zemi varēja ietekmēt nevis viena, bet vairākas Saules materiāla plūsmas. Šādos gadījumos prognozes kļūst sarežģītākas: dažkārt vētra ir vājāka, nekā gaidīts, bet citreiz dažādie viļņi summējas un efekts kļūst spēcīgāks.

Vai polārblāzmu varēs redzēt Latvijā?

Šeit svarīgākais ir nesolīt pārāk daudz. G1 līmeņa ģeomagnētiskā vētra parasti nav tāda, kas garantētu iespaidīgu polārblāzmu Latvijā ar neapbruņotu aci. Šādas vētras vairāk ir labvēlīgas ziemeļu teritorijām: Skandināvijai, Islandei, Aļaskai, Kanādai un ASV ziemeļu štatiem. Latvijā polārblāzmas iespējamība ievērojami palielinās, kad vētra pastiprinās vismaz līdz G2 vai G3 līmenim.

Tomēr pilnībā izslēgt šādu iespēju nevajag. Pēdējos gados polārblāzmas Latvijā ir novērotas ne reizi vien, īpaši aktīvākos Saules periodos. Tā kā Saule atrodas sava 11 gadu cikla aktīvajā fāzē, šādi gadījumi kļūst biežāki. Dažkārt pat tad, kad acs debesīs redz tikai pelēcīgu vai tikko sārtu mirdzumu, tālruņa kamera ar ilgāku ekspozīciju fiksē krietni vairāk krāsu.

Latvijā vislielākā iespējamība būtu valsts ziemeļu daļā, tālāk no pilsētu gaismām, skatoties uz ziemeļu horizontu. Labākie apstākļi ir skaidras debesis, pēc iespējas mazāk Mēness gaismas un pēc iespējas tumšāka vieta.

Kad vislabāk vērot debesis

Polārblāzmas nav kā uguņošana, kas sākas precīzi noteiktā stundā. Pat ja prognoze ir labvēlīga, aktivitāte var īslaicīgi pastiprināties un pēc tam atkal rimties. Tāpēc vislabāk debesis vērot vēlā vakarā vai naktī, īpaši ap pusnakti un pēc tās, kad apkārt ir vismazāk mākslīgās gaismas.

Ja vēlaties izmēģināt veiksmi, izvēlieties vietu ārpus pilsētas: lauku, ezera krastu vai augstāku atklātu vietu, kur skatu neaizsedz koki un mājas. Skatīties nevajag vienkārši jebkurā virzienā uz augšu, bet vispirms uz ziemeļiem. Dažkārt polārblāzma sākas kā vājš gaismas loks pie horizonta, nevis kā spilgti aizkari pāri visām debesīm.

Fotografējot ar tālruni, vērts ieslēgt nakts režīmu vai ilgāku ekspozīciju, ja ierīce to ļauj. Tālruni vislabāk novietot stabili vai izmantot statīvu. Pat dažu sekunžu ekspozīcija var parādīt krāsas, kuras acs tajā brīdī gandrīz neredz.

Vai ģeomagnētiskā vētra ir bīstama?

G1 vētra tiek uzskatīta par vāju. Šādas vētras parastiem cilvēkiem parasti nerada nekādu apdraudējumu. NOAA norāda, ka vājas ģeomagnētiskās vētras var izraisīt nelielas svārstības elektrotīklos, ietekmēt dažu satelītu darbību vai radiosakarus augstākos platuma grādos, tomēr tas nav ekstremāls kosmosa laikapstākļu notikums.

Lielākajai daļai cilvēku šādas vētras galvenais efekts nav tehnisks, bet gan vizuāls: iespēja ieraudzīt debesis, kas dažas minūtes izskatās it kā no citas planētas. Tomēr jāsaprot, ka polārblāzmu prognozēs vienmēr ir daudz nenoteiktības. Saules daļiņas var atlido nedaudz citā laikā, to magnētiskais virziens var būt mazāk labvēlīgs, bet skaidru debesu vietā var parādīties mākoņi.

Tāpēc septembra polārblāzmas stāsts ir šāds: iespēja ir, bet garantijas nav. Ja debesis ir skaidras, ir vērts vismaz uz īsu brīdi iziet ārā un paskatīties uz ziemeļiem. Sliktākajā gadījumā jūs vienkārši pavadīsiet dažas mierīgas minūtes zem nakts debesīm. Labākajā – ieraudzīsiet vienu no skaistākajām parādībām, ko Saule var dāvāt.