Uz šokolādes parādījušies balti plankumi: visbiežāk tas nav bojājums, bet gan tauku vai cukura pārmaiņas

Jūs izvelkat no skapīša aizmirstu šokolādes tāfelīti, jau domās plānojat kafijas pauzi, bet tad apstājaties: visa virsma klāta ar bālganām svītrām vai plankumiem. Pirmā doma parasti ir ļoti skaidra – laikam sapelējis. Šokolāde nonāk atkritumu tvertnē, lai gan vairumā gadījumu tā būtu bijusi pilnīgi piemērota ēšanai.

Šādi plankumi izskatās aizdomīgi, īpaši uz tumšās šokolādes, kur pat vismazākā nobālēšana redzama kā krīts uz melnas žaketes. Tomēr šokolādei ir savas kaprīzes: tai nepatīk ne siltums, ne straujas temperatūras pārmaiņas, ne mitra virtuve. Baltais slānis visbiežāk nav bojājuma pazīme – tā ir mainījusies tās struktūra.

Tomēr ar vienkāršu aplūkošanu ne vienmēr pietiek. Baltie plankumi var nozīmēt divas atšķirīgas lietas, un no tā atkarīgs, vai tāfelīte būs tikai mazāk glīta vai arī zaudējusi daļu ierastās garšas un kraukšķīguma.

Kāpēc šokolāde nobāl pat tad, ja glabājas aizvērta

Viens no biežākajiem iemesliem tiek saukts par tauku izziedēšanu. Izklausās gandrīz romantiski, bet virtuvē tas nozīmē pavisam vienkāršu lietu: šokolādē esošie kakao sviesta tauki temperatūras svārstību dēļ paceļas uz virsmas un tur sacietē gaišākā slānī. Tas notiek, kad tāfelīte nedaudz sasilst un pēc tam atkal atdziest – piemēram, vasarā, pārnesot to mājās, vai glabājot skapītī pie cepeškrāsns.

Otrs variants – cukura izziedēšana. Tā biežāk rodas tad, kad šokolāde saskaras ar mitrumu: tā bijusi glabāta ledusskapī, izņemta siltā telpā un uz iepakojuma vai pašas tāfelītes izveidojies kondensāts. Ūdens izšķīdina daļu cukura, bet, tam iztvaikojot, uz virsmas paliek gaiši, nedaudz graudaini kristāli.

Abos gadījumos šokolāde var izskatīties kā veca, lai gan tās derīguma termiņš vēl ir pavisam pieņemams. Tas vairāk līdzinās sviestam, kas ledusskapī uzsūcis citu produktu smaržas, nekā īstam bojājumam: produkts vairs nav tik ideāls, bet ne vienmēr ir bīstams. Vislielākais kaitējums bieži skar nevis drošumu, bet baudījumu – gludu, spīdīgu virsmu, skaidru lūzumu un maigu tekstūru.

Balts plankums nav tas pats, kas pelējums

Šokolādes izziedēšana parasti ir sausa, gluda vai viegli graudaina, bālgana un diezgan vienmērīga. Tā neuzbriest, neizskatās pūkaina un tai nav aizdomīgas smaržas. Ja pēc gabaliņa nolaušanas iekšpuse izskatās normāli, bet smarža atgādina šokolādi, nevis vecu skapīti vai samirkušu papīru, baltajai virsmai parasti nevajadzētu biedēt.

Pelējums izskatās citādi: tas var būt pūkains, plankumiem var būt zaļgans, zilgans vai pelēcīgs tonis, bet pats produkts dažkārt sāk izdalīt nepatīkamu smaržu. Lai gan tīra šokolāde mazā ūdens daudzuma dēļ sapelē reti, lielāks risks ir konfektēs ar pildījumiem, riekstiem, augļiem, cepumiem vai krēmīgiem slāņiem. Tur mitruma un citu ātrāk mainīgu sastāvdaļu var būt krietni vairāk.

Ja tāfelīte ilgi gulējusi atvērta, glabāta mitrā vietā, uz tās ir neskaidrs aplikums vai garša kļuvusi rūgtena, trekna un nepatīkama, labāk neriskēt. Cilvēkam nav jākļūst par mājas laboratorijas darbinieku tikai tāpēc, ka viņš gribēja divus šokolādes gabaliņus. Ja rodas patiesas šaubas, īpaši par pildītiem saldumiem, drošākais risinājums ir tos vairs neēst.

Uz šokolādes parādījušies balti plankumi? Visbiežāk tā vēl nav sabojājusies, lai gan skats nevilinaAttēls: Pixabay / jackmac34

Kāpēc vieni to apēd, bet citi uzreiz izmet

Vienam cilvēkam balts plankums uz šokolādes ir tikai kosmētisks trūkums. Viņš nolauzīs stūrīti, pagaršos un, ja garša būs laba, mierīgi apēdīs kopā ar tēju. Citam pats izskats sabojā visu vēlmi: saldumam jābūt spīdīgam, kraukšķīgi lūstošam un tādam, kādu atceramies no tikko atvērta iepakojuma.

Vecākiem šāda tāfelīte bieži rada papildu jautājumu – vai dot to bērnam? Ja tā ir parasta šokolāde bez pildījuma, baltums ir sauss, iepakojums nav bojāts un derīguma termiņš nav beidzies, tikai tauku vai cukura izziedēšana pati par sevi nenozīmē, ka produkts nav piemērots. Tomēr, ja rodas šaubas par glabāšanas apstākļiem vai produkta smaržu, labāk nemēģināt pierādīt, ka bērns “tik un tā nepamanīs”.

Arī uzņēmumiem un veikaliem tā nav mazsvarīga lieta. Pircējs reti vēlas maksāt par tāfelīti, kas plauktā izskatās tā, it kā ilgi būtu ceļojusi cauri vasaras karstumam un ziemas salam. Darbinieki nevar aizstāt katru neideālo tāfelīti tikai dažu bālu svītru dēļ, tomēr pareiza uzglabāšana un nemainīga temperatūra palīdz izvairīties no situācijas, kad kvalitatīvs produkts zaudē pievilcību vēl pirms nonākšanas mājās.

Kā glabāt šokolādi, lai tā nezaudētu savu izskatu

Šokolādei vislabāk piemērota vēsa, sausa un tumša vieta, kur temperatūra svārstās pēc iespējas mazāk. Virtuves skapītis, kas atrodas tālāk no plīts, radiatora vai saulaina loga, parasti tai patīk labāk nekā ledusskapis. Ledusskapī tāfelīte izdzīvos, bet vēlāk, nonākot siltā gaisā, var saskarties ar kondensātu un līdz ar to arī ar cukura izziedēšanu.

Ja mājās patiešām ir karsti un ledusskapis paliek vienīgā izeja, šokolādi ieteicams atstāt hermētiskā iepakojumā vai kastītē. Pēc izņemšanas nevajag steigties to plēst vaļā – ļaujiet tāfelītei pamazām sasilt līdz istabas temperatūrai. Tas neizklausās pēc liela dzīves trika, taču tieši šāds neliels pacietības brīdis var pasargāt virsmu no mitruma.

Arī jau nobālējušu šokolādi nav obligāti jāslēpj atvilktnes dziļumā. To var izmantot konditorejas izstrādājumos, karstajā šokolādē, putrā, pankūkās vai desertu krēmā, kur virsmas skaistums tāpat izkusīs kopā ar visu tāfelīti. Varbūt balts plankums uz šokolādes nav zīme steigties pie atkritumu tvertnes, bet tikai atgādinājums, ka pat saldumiem ir sava jutīgā temperatūra – vai nākamreiz pirms izmešanas jūs vispirms nepaskatīsieties un nepagaršosiet?

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!